Un tā var kļūt kaitīga un pat bīstama,
ja nolikta nelaikā un nevietā. Piemēram, dubļi ir svēta lieta, tā ir
mūsu mīļā zemīte, kas mūs baro, priecē pavasarī ar vizbulītēm, vasarā
– ar bišu dziesmām, rudenī – ar lapu zeltu, bet ziemā – ar baltajiem
sniega pēļiem.
Dubļi savā vietā ir zelta vērti un pat vērtīgāki,
jo bez zelta kaut kā iztiksim, bet bez zemītē audzētas maizītes nē. Bet,
kas notiks, ja šos dubļus ienesīsim istabā un tie nokļūs uz galda vai
pat ēdiena traukā? Kā līdzīgā situācijā rīkosies zemi, līdz ar to dubļus
patiesi mīlošs cilvēks? Viņš notīrīs galdu un ēdienu trauku un centīsies
zemi atlikt īstajā vietā, lai tā kalpotu sev un citiem, kā arī Radītājam
par prieku tālāk. Zemīte par to būs ļoti pateicīga.