|
Radioraidījumu cikls «Būt latvietim»
25.07.2010
2010. gada 26. jūlijā un katra mēneša pēdējā pirmdienā 18.00 radio «Merkurs» 1485 kHz klausāmies biedrības «Latvietis» raidījumu ciklu «Būt latvietim». Iespējams klausīties arī tīmeklī, uzklikšķinot uz «Radio Merkurs» logotipa.
Šajā raidījumā:
Iedomājies, ka tavā priekšā tiek atvērtas durvis un tu ieej plašā noliktavā, kur atrodas visdažādākās mantas. Te ir gan darba rīki un ieroči apģērbs un apavi, ēdieni un dzērieni, rotas lietas, sporta preces un visdažādākā sadzīves technika. Viss tas tev nākotnē var lieti noderēt. Un tev saka: «Ņem no tā visa tik, cik vien spēj panest! Nekādu ierobežojumu nav. Arī jāmaksā par to nekas nav. Tas, ko tu promejot paņemsi sev līdzi, turpmāk piederēs tev un nevienam nebūs tiesību to atņemt.»
Jebkuŗa mācību iestāde – skola, kolledža, institūts, akadēmija, savā ziņā ir šāda vērtīgu mantu noliktava. Tikai šeit neglabājas materiālas lietas, bet garīgas vērtības. Būt par skolēnu vai studentu – tas nozīmē, ka tev ir dota vienreizīga iespēja paņemt no šīs dārgumu krātuves tik, cik vien tu spēj «panest». Un šīs lietas nav mazsvarīgas. Tās ir jaunas zināšanas, jaunas prasmes, jauna informācija. Tā ir tavu garīgo spēju jauna attīstības pakāpe. Tie ir darba rīki un ieroči, kuŗus nākotnē izmantos tavs prāts, lai cīnītos par vietu zem šīs saules. Sen pagājuši tie laiki, kad kaut ko vērā ņemamu dzīvē varēja izcīnīt tikai ar fizisku spēku un lielu rungu rokā. Mūsdienās personisko labklājību un vietu sabiedrībā izcīna ar garīgiem ieročiem un garīgiem darba rīkiem. Ja tev ir zināšanas un prasmes par ko citi ir gatavi maksāt naudu, darba tirgū tu izvirzīsies priekšā simtiem un varbūt pat tūkstošiem sev līdzīgo. Jo lielāku naudu par tavām zināšanām un prasmēm kāds gatavs samaksāt, jo vairāk tu pārspēj citus.
Gandrīz katru dienu tev no vecākiem un skolotājiem nākas dzirdēt apnicīgus mudinājumus mācīties, bet šeit un tūlīt nekādu īpašu labumu no šīs mācīšanās tu neizjūti. Jo tiem, kas ignorē paidagogu prasības un nemācās, ir tādas pašas skolēnu tiesības un vieta klasē kā apzinīgajiem. Arī pati mācīšanās ir gaŗlaicīga, nogurdinoša, grūta, bet apkārt ir tik daudz pievilcīgāku, interesantāku un kārdinošu lietu. Vai gan kāds brīnums, ja tev rodas iekšējs protests un neapmierinātība ar šādu stāvokli? Un šis protests vēršas vispirms jau pret tiem, kuŗi aicina nodarboties ar šo apnicīgo mācīšanos. Tā rodas jaunieši, kas demonstrātīvi ignorē skolas kārtības noteikumus un neklausa ne skolotājus, ne savus vecākus. Viņi smēķē, lieto alkoholu, narkōtikas, nemācās, piedalās dažādās kriminālās aktīvitātēs, bēg no skolas, klaiņo. Pašiem viņiem liekas, ka ar šādu rīcību viņi kādam ir metuši izaicinājumu, apliecinājuši savu pārākumu pār sabiedrības morāles normām, «stulbajiem likumiem», ieriebuši, iespītējuši «apnicīgajiem skolotājiem». Bet tā tas nav. Īstenībā viņi ir izdarījuši tieši to, ko no viņiem gaida un uz ko viņus visu laiku slepeni virza. Viņi ir atteikušies no sev nākotnē tik noderīgajām zināšanām. Jā, viņi to ir izdarījuši nedaudz asākā formā, kā citi, bet vienalga, tā ir labprātīga izstāšanās no spēles, to pat tā īsti neuzsākot. Tā ir atteikšanās no savām nākotnes iespējām citiem par labu, jo tā ienesīgā vieta sabiedrībā, ko katrs šāds jaunietis būtu varējis ieņemt, jau nepaliks tukša.
Tādi esam mēs un tāda ir sabiedrība, kuŗā mēs dzīvojam. Ko darīt? Mācīties par spīti visam! Ja kaut kas tev sagādā grūtības, tad tas ir vēl viens pamudinājums, lai tu to paveiktu. Visā pasaulē ir tikai viens vienīgs cilvēks, kuŗš šajā lietā tik tiešām var tev palīdzēt. Un viņa rīcībā ir daudzas iespējas, kuŗas var un vajag izmantot. Šis cilvēks esi tu pats.
|
Jaunas grāmatas!
13.07.2010
Māris Linde «Citāda vēsture. Lietuva»
Lai arī cik dīvaini tas neliktos, taču Latvijā nav pieejama patiesa Lietuvas vēstures grāmata. «Citādas vēstures» uzdevums ir kaut īsumā aizpildīt šo robu.
Grāmatu iespējams iegādāties biedrības «Latvietis» e-grāmatnīcā. Cena - Ls 7,00.
Aleksandrs Balodis «Kosmozofija»
Jo mazāk cilvēks dzīvo garīgo dzīvi, nedzīvo pēc Dieva prāta, jo mazāk viņš saskata savas slimības, nepilnības un trūkumus. Un otrādi, jo cēlāks ir cilvēks, jo mazāk tas slimo, jo labāk redz savas slimības un sliktās tieksmes. Tāpēc, lai cilvēks varētu saprast, ieraudzīt un dzīvot garīgo dzīvi, viņam ir jāspēj ieraudzīt savus trūkumus, ieraudzīt sevi patiesā gaismā. Cilvēks ir tikai tas, kuŗš ir iepazinis sevi, un tāpēc Dievs mūs ieliek tādās situācijās, kuŗās mēs varam labi saredzēt savus trūkumus un netikumus.
Grāmatu iespējams iegādāties biedrības «Latvietis» e-grāmatnīcā. Cena - Ls 12,00.
|
2010. gada 28. jūnija radioraidījums «Būt latvietim»
06.07.2010
Sadaļā Audio/video iespējams noklausīties biedrības «Latvietis» raidījumu «Būt latvietim», kas izskanējis radio «Merkurs» ēterā 2010. gada 28. jūnijā.
|
|
Par brīvību un Brīvības pieminekli. Mūsu cēlais, skaistais
|
13.07.2010
Brīvības piemineklis ir daudz ko piedzīvojis. 1934. gadā par latvju tautas saziedotiem līdzekļiem tapa mūsu svētvieta, kurā ir tik izteiksmīgi attēlotas mūsu tautas ilgas pēc brīvības, neatkarības un būt reiz kungiem savā tēvu zemē. Kuru vel papildina ikvienam latvietim tik tuvie vārdi «Tēvzemei un brīvībai.» Arī māte Latvija turot pret debesīm un sauli paceltās rokās trīs apzeltītās zvaigznes ir piedzīvojusi gan svešus karapulkus nākot, gan ari tos aizejot. Bet vislielāko kaunu tā piedzīvo redzot, ka miliči vai policisti ar nožogojumiem liedz pašu tautai apmeklēt savu svētvietu, ko tā pati sev uzcēlusi. Sākumā to aizliedza sveša, bet tagad jau pašu, likumīgi ievēlētā vara. Tā ir mūsu svētvieta ,kur vienoti latvju tautu pulcējās, gan prieka, gan bēdu grūtajos brīžos, gan arī, lai pieminot pateiktos saviem varoņiem. Līdzīgi, kā debesu brīnums staltajai statujai izdevās paglābties pat no komunistu barbariem, jo šie nezvēri iznīcināja ikvienu latvisku pieminekli.
Nupat jūlija sākumā atkal sacēlās kņada, kur tika pieminēti brīvības, Brīvības pieminekļa, latvju tautas un demokrātijas vārdi. Viss sākās, kad sirmais latviešu patriots Tautas atmodas un barikāžu aktīvists Uldis Freimanis gribēja pateikties latviešu pretošanās dalībniekiem un nacionāliem partizāniem, kuri 1941. gadā vieni paši bija atbrīvojuši daudzas apdzīvotās vietas un padzinusi sarkanos okupantus vēl pirms vācu armijas ienākšanas. Tā paglābjot daudzus latviešus no nošaušanām un plānotām izsūtīšanām.
Lasīt tālāk Komentāri: 0
|
|
Žūpo, žūpo!
|
13.07.2010
Šogad Līgo nakti pavadīju jaukā vietā - labu sajūtu parkā «Vāgneris». Parka saimnieki bija sarūpējuši lielus Jāņu ugunskurus, turpat blakus mājās ļaudis spēlēja un dziedāja, odu bija maz un garastāvoklis - lielisks.
Tā kā paši nekādi lielie Līgo dziesmu zinātāji neesam un mēs ar sievu laikam bijām mūsu kompānijā vienīgie, kas labprāt klausās smagāku mūziku, tad nācās klausīties Latvijas Radio 2. Domāju, nekas - arī šo raidstaciju šad un tad var paklausīties. Latviešu mūziku taču spēlējot! Latviešu gan, toties kādu!
Lasīt tālāk Komentāri: 0
|
|
Biedrības «Latvietis» paziņojums
|
08.07.2010
Biedrība «Latvietis» izsaka atbalstu 1. jūlija gājiena organizētājam Uldim Freimanim un visiem, kas tajā piedalījās.
Plašsaziņas līdzekļi jau 20 gadus cenšas iestāstīt, ka Latvija esot tiesiska, neatkarīga un demokrātiska valsts, taču notikušais liecina par pretējo. Līdzībās runājot – 80to gadu beigās un 90to gadu sākumā mums ļāva paspēlēties smilšukastē, celt smilšu pilis un vizināties ar rotaļu auto, un mēs iedomājāmies, ka tas ir pa īstam, bet šī gada 1. jūlijs pierādīja, ka tā bija tikai viltīga krāpšana.
Lasīt tālāk Komentāri: 0
|
|
Pārdomas 4. jūlija rītā
|
07.07.2010
Spoža un karsta saule apspīd valsts karogus ar sēru lentēm visā Latvijā. Tas visiem liek atcerēties dramatiskos notikumus 1941. gada vasarā, kad padomju varas okupāciju līdz ar Baigā gada šausmām, kuru nomainīja Vācijas antihumānā rasisma rīcība ieņemto Austrumu apgabalu teritorijās. Tā viņi toreiz sauca iekaroto, toreiz bijušo PSRS teritoriju.
Vācu nacionālsociālisti savu nežēlību pierādīja jau 1939. gadā iekarotā Polijā, kuru kopīgi ar savu sabiedroto - PSRS saplosīja gabalos. Deportēja uz PSRS ziemeļu apgabaliem ap 2 miljonu Polijas iedzīvotāju un daļu no Polijas virsniecības un inteliģences noslepkavoja Katiņā. . Nav attaisnojama vāsu varas nežēlība un terors, kas vērsās pret Polijā un citās vācu iekarotajās valstīs pret ebrejiem, čigāniem un garīgi slimajiem cilvēkiem. Par to ne visi vainīgie saņēmuši pelnītu sodu.
Lasīt tālāk Komentāri: 0
|
|
|