Biedrība LATVIETIS

Biedr�«ba > Saņemta vēstule no Labklājības ministrijas

Esam saņēmuši Latvijas Republikas Labklājības ministrijas atbildes vēstuli mūsu vēstulei par pozitīvo diskrimināciju.

Lūdzu klikšķiniet uz attēliem, lai tos aplūkotu palielinātus.

Biedr�«ba > Saņemta apvienības «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» vēstule

Esam saņēmuši apvienības «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» atbildes vēstuli uz mūsu vēstuli par pozitīvo diskrimināciju.

Rīgā

2010. gada 4. martā Nr. 8/6-4-n/9-(9/10)

Biedrības «Latvietis»

priekšsēža vietniekam Leonardam Inkinam

Par demogrāfisko politiku

Var piekrist Jūsu vēstulē paustajam viedoklim, ka jautājums par demogrāfisko stāvokli Latvijā ir aktuāls un aktualizējams.

Darām zināmu, ka Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK izveidotā Nacionālo jautājumu programmas darba grupa nacionālo jautājumu programmas projektā par demogrāfisko politiku ir ietvērusi sekojošas tēzes:

Biedr�«ba > Ielūgums Latvijas Republikas Valsts prezidentam Valdim Zatleram

Latvijas Republikas Valsts prezidentam

Valdim Zatleram

Rīgā,

2010. gada 23. februārī. Nr. 07/24.02.2010.

Par Latviešu leģionāru atceres gājienu

Augsti godātais Prezidenta kungs!

Aicinām Jūs, godinot latviešu varoņus, nolikt 2010. gada 16. martā 12:00 ziedus pie Brīvības pieminekļa un vēlāk arī Lestenes Brāļu kapos. Atgādinām, ka Jūs joprojām esat Latvijas Valsts prezidents un latviešu varoņu godināšana ir Jūsu pienākums un tas veicinās jauniešu patriotisko audzināšanu.

Biedr�«ba > Latvijas Republikas Saeimai

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam,

visām frakcijām

un pie frakcijām

nepiederošiem deputātiem

(izņemot Pilsoniskās savienības frakciju)

Rīgā,

2010. gada 23. februārī. Nr. 06/24.02.2010.

Par pozitīvo diskrimināciju (atkārtoti)

Atgādinām, ka joprojām neesam saņēmuši atbildi uz vēstuli Nr. 03/11.01.2010. par pozitīvo diskrimināciju.

Biedr�«ba > Varu diriģents

Par
stratēģisko neatkarību,
jeb
kas mums atņem neatkarību
un
kas patiesībā slēpjas aiz šī vārda?

Valdošā elite «iemācījusi» cilvēkiem domāt, ka
valsts funkcionē atbilstoši kādiem demokratijas, diktātūras vai anarchijas
modeļiem.

Cilvēkiem kopš bērnības iestāsta, kāds ir demokratijas, kāds diktātūras un
kādi ir citi valsts iekārtu modeļi. Jau bērnā rada stereotipus kā ir un kā
jābūt. Cilvēks spiests pakļauties šiem viedokļiem, lai kollektīvs viņu
neuzskatu par «balto zvirbuli»; arī karjera prasa zināmas uzvedības un viedokļa
normas – polītkorektumu. No «iemācītā» cilvēki zina, ka ir kādas trīs vai
četras varas un, ka, tās izmantojot, var mainīt savu dzīvi un sadzīvi, var
mainīt labklājību. Un viņi mēģina rīkoties tā, bet patiesībā izrādās, ka, lai
būtu turīgs, ir jābūt nelietim, lai gūtu īslaicīgu laimes ilūziju, ir jābūt
egoistam – jārespektē tikai savas intereses, lai būtu brīvs ir jāatņem brīvība
citiem.

Notikumi > 24. decembra Ziemassvētku dievkalpojums Staļģenes Dzintara baznīcā

Kā
katru gadu pie mums Latvijā no Vācijas atbrauc latviešu tautas draugs un
patriots, bijušā Jelgavas apriņķa Staļģenes pagasta «Viduču» māju saimnieka,
aizsarga, latviešu leģionāra Ludviga Šmita dēls Joahims Zīgerists. J. Zīgerists
man atmiņā palicis kā nacionālās partijas dibinātājs Latvijā, pirmo uguņošanu
autors Jelgavā, cilvēks, kas Latvijas sērdieņiem devis vairāk kā visi Saeimas
deputāti kopā. Ziedotas gultas, televizori un medikamenti slimnīcām,
dāvanām apveltīti represētie, leģionāri un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki.
Staļģenē darbojas pansionāts. Vairākus gadus uz Ziemassvētku un Jaungada
svinībām Vācijā uzaicinātas delegācijas no Latvijas.

Notikumi > 1944. gada Ziemassvētku kaujas atceroties

Vēl
dzīvi!

Rimusies
kauja, tikai klusajā laukā
Naktīs
kritušo dvēseles saukā:
Turat
modrīgu sardzi, jūs, kas vēl dzīvi,
Un
pieminiet, kad reiz staigāsiet brīvi,
Mūs,
kurus aprija asiņu dūkstis,
Izlietas
Ziemsvētku kaujā pie Džūkstes!

Paulis
Kalva, 19.div. kara ziņotājs

Notikumi > Aizliegtais apsveikums un pārdomas par patriotismu

Tikko nosvinēti mūsu lielākie valsts svētki Latvijas neatkarības diena. Tā ir diena, kad mēs,
latvieši dibināja savu valsti, lai Latvijā brīvi skanētu latviešu valoda, koptu
savu identitāti un nacionālas vērtības, lai patiesi būtu kungi sava dzimtajā
tēvu zemē. Tas jau ir pašsaprotami, jo to uz īsteno ikviena neatkarīga valsts,
kas domā par savu nākotni. Pašsaprotami, ka latviešiem būtu jāatceras savi
varoņi, kas ziedojot ar dzīvību un personisko laimi cīnījās, lai mēs būtu brīvi.
Bet laikā, kad daudzi zaudē darbu, strādājošiem un pensionāriem krasi samazina
ienākumus, ka tiem pat nepietiek līdzekļi dienišķai maizei, tad daudziem
svarīgāk ir domāt par savu eksistenci...

Notikumi > 15.maijs

Mosties, tauta - ir pienācis laiks
Tvert ar īgnumu sentēvu vāli.
Pāri Latvijai smacīgs kūp tvaiks,
Dzird jau ducinām pērkonu tāli

Lasot šīs Leonīda Breikša 1930.gadu sākumā rakstītās rindas, šķiet, ka tās rakstītas šodien. Jā - bija tādi, kam nepatika 1934.gada 15.maija notikumi, tomēr nav noliedzams, ka tie nesa latviešu tautai vēl nepieredzētu labklājību un vienotību, aizmēžot vēstures mēslainē partiju ķildas un schēmošanas.

15.maijā pieminēsim Latvijas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa atjaunoto Latviju!

Notikumi > Krīzelējamais pants

Veterāni staigā braši -

Spīd kā ordeņi šie paši.

Iemet šņabi, uzrauj danci,

Pamielo pat bomzi - kranci.

Vietā kur stāv tik daudz ziedu,

Kāds ar dzeloņdrāšu biedu

Alka krieviem dūšu skādēt...

Sanāca - vien mentus lādēt.

...

Fakti > Vai latviešus sagaida indiāņu liktenis?

– Saki, kur tagad
dzīvo tava cilts? – jautā mednieks Vanagacis savam draugam Čingačgukam Dž.
F. Kupera pazīstamajā romānā «Pēdējais mohikānis». Un
indiānis atbild:

– Kur palikuši
aizgājušo vasaru ziedi? Apbiruši cits pēc cita... Mans dēls ir «pēdējais
mohikānis».

Fakti > Vai varam vienoties?

Bieži runājam par kolonistiem, bet domājam
par civīlokupantiem.

Runājam par mazākumtautībām, bet domājam par
krievvalodīgajiem sveštautiešiem.

Runājam par cittautiešiem, bet domājam par
t.s. pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

– Viss gluži kā biezā putrā...

Fakti > Kas ir Latvija un latviešu tauta?

Daudzmaz teorētiski uz šiem jautājumiem
varētu atbildēt, ka Latvija ir Eiropas valsts, kas atrodas Eiropas Ziemeļu daļā
– Baltijas jūras ZA krastā. Robežojas ar Lietuvu, Igauniju, Krieviju un
Baltkrieviju. Kā valsts tā ir tikusi izveidota 1918. gada 18. novembrī, laika
posmā, kad sabruka Krievijas impērija, kuras sastāvā atradās Latvijas
teritorija. Kā demokrātiska valsts Latvija pastāvēja līdz 1934. gada 15.
maijam, kad tā pārtapa par autoritatīvu valsti, kas savukārt pastāvēja līdz
1940. gada 17. jūnijam, kad Latviju varmācīgi iekļāva PSRS. Tās sastāvā Latvija
atradās līdz 1991. gada 21. augustam, šajā pat datumā arī izstājoties no PSRS.
Pēc izstāšanās no PSRS tika atjaunota Satversmes darbība un atkal iedibināts
demokrātisks valsts pārvaldes režīms. Savukārt latviešu tauta ir pamattauta,
kas vēsturiski apdzīvo Latvijas teritoriju. Tā ir radusies no seno baltu
ciltīm, kas šajā teritorijā ienāca, beidzoties ledus laikmetam.

Fakti > Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu. 2.

2. Informācijas analize
2.1. Alkohola patēriņa dinamikas analize

Grafiski attēlojot, alkohola patēriņa dinamika pa gadiem izskatās šādi.

Grafiks 1. Alkohola patēriņa dinamika pa gadiem, litros absolūtā alkohola gadā, pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Vēsturiski 1980.gadu sākumā alkohola patēriņš toreizējā Latvijas PSR bija ļoti augsts. Pēc Andropova ieviestā «sausā likuma» tas strauji kritās, minimumu sasniedzot 1987. gadā. Kad 1988. gadā «sausais likums» tika atcelts, alkohola patēriņš kāpa, tomēr pēc inerces vēl bija salīdzinoši neliels. Latvijai atgūstot neatkarību, tas atkal nedaudz kritās, bet kāpa, sākot ar 1993.gadu – laiku, kuŗā tika sagrauta Latvijas rūpniecība un strauji pieauga bezdarbs. Alkohola patēriņš atkal kritās ap 1995.gadu, kad Latvijas ekonomika sāka lēnām atkopties, tomēr kritumu pārtrauca 1999.gada krize. Alkohola patēriņa kritums atsākās 2000.-2001.gadā, tomēr pēc 2001.gada alkohola patēriņš strauji kāpa. Izņēmums bija 2003.gads, kad alkohola patēriņš nedaudz kritās ieviestā aizlieguma dēļ lietot alkoholu sabiedriskās vietās, kā arī akcizes nodokļa kāpumu. 2008. gadā alkohola patēriņš sasniedzis Latvijas atjaunotās neatkarības laika rekordu – 10 litri absolūtā alkohola uz iedzīvotāju gadā. Prognozējams, ka valstī esošās krizes dēļ 2009.gadā alkohola patēriņš vēl augs. Precīzāki dati aplūkojami 1.tabulā. Datos nav iekļauts nelegalā alkohola patēriņš.

2.2. Demografisko datu analize

Pēc 3.tabulā apkopotajiem datiem redzams, ka pēdējo gadu laikā latviešu skaits katru gadu samazinās par 3 – 5 tūkstošiem. Kopumā Latvijas iedzīvotāju skaits katru gadu samazinās par 10 – 15 tūkstošiem.

Vēsturiski demografiskā situācija Latvijā veidojusies, 1980.gadu sākumā esot samērā mazai dzimstībai (dabiskais pieaugums – 3 – 7 tūkstoši gadā). Ieviešot «sauso likumu», dabiskais pieaugums nekavējoties sasniedza 10 tūkstošus, dzimstībai strauji pieaugot, bet mirstībai strauji sarūkot (sk. 2.tabulu). Pēc «sausā likuma» atcelšanas dzimstība strauji samazinājās (salīdzinājumam – 1987.gadā dzimuši 42135, bet 1993. - 26759), bet mirstība palielinājās un saglabāja līmeni 32000-33000 mirušu Latvijas iedzīvotāju gadā. 1991.gadā pirmo reizi mirstība pārsniedza dzimstību, un šāda tendence ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Fakti > Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu. 1.

Anotācija

Šajā pētījumā apkopoti statistikas dati par alkohola patēriņu Latvijā, kā arī dažādiem demografiskiem rādītājiem. Veikta datu analize, lai noskaidrotu alkohola patēriņa korrelāciju ar dabisko pieaugumu. Pētījuma beigās apkopota iegūtā informācija, kā arī veikti secinājumi.

Projekta mērķi

Pētījuma «Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu» mērķis ir noskaidrot, vai un kā alkohola patērēšana ietekmē Latvijas iedzīvotāju (un attiecīgi latviešu) dabisko pieaugumu.

Projekts sadalīts vairākās daļās. Pirmajā daļā veikta datu apkopošana, datus iegūstot no Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Narkoloģijas centra, kā arī Latvijas Republikas Veselības ministrijas. Otrajā daļā veikta datu apstrāde un informācijas analize, meklējot korrelācijas starp alkohola patēriņu un dzimstību, mirstību. Trešajā daļā apkopoti secinājumi no analīzes rezultātā iegūtās informācijas.

Vēsture > Godinot pirmā padomju terora upuru piemiņu

Ziemas sākums Latvijā ir pieminams kā padomju
varas izraisīto notikumu lielu cīņu un ciešanu piemiņas laiks, no 1919. gada
janvāra līdz šodienai.
Visus kas uzdrošinājās pretoties savas valsts neatkarības iznīcinātājiem, mūsu
ienaidnieki apveltī ar meliem. Attaisnojot komunistu trīs okupāciju terora
viļņos veiktos noziegumus pret cilvēcību un zaimojot kaujās pret komunismu
kritušo karavīru piemiņu. Martā sākās mūsu Atbrīvošanas cīņu pirmais posms, kad
latviešu karavīri kopā ar vāciešiem ģenerāļa Golca vadībā sāka pirmās kaujas
pret Sarkano armiju, kas bija okupējusi gandrīz visu Latviju. 1919. gada 6. martā
krita LKOK plkv. O. Kalpaks. Mēneša laikā padzina Sarkanās armijas vienības no
Kurzemes un Zemgales pilsētām.

Vēsture > Kāpēc viņi brēc?

Tāpēc, ka viņi tika audzināti vienos melos no
paaudzes paaudzē. Meloja valsts vara, meloja priesteri, meloja paši. Tāpēc viņi
nevienam netic, vienīgi paši sev. Krievijas impērijas ideoloģija caur cauri
veidojusies melos un krāpšanā tā, ka tā kļuva par valdnieku vardarbīgi taisītās
tautas nacionālo raksturu. Protams, bija jau arī izņēmumi, ko var nosaukt
vārdos, jo to nebija daudz. Un tas sākās tā.

Vēsture > Nu tik ar un šītešotējas

Šītē tur, šītē te, šotē visapkārt.
Šītešotējas televīzijā, radio, saeimā, konferencēs, sapulcēs, sēdēs. Un artin
ar gan ar arklu, gan ecēšām, gan ar jebko, kas uzkrīt uz mēles. Un ar tīrumu,
dārzu, pļavu, ar paši savu dzīvi, miesu un smadzenes.

Vēsture > Vai fašisti un komūnisti ir vienā maisā bāžami?

Bieži dzirdam ielās
un citās sabiedriskās vietās civilokupantu lietoto vārdu «fašisms»
kā lamu vārdu, ar to apzīmējot visu latvisko un nacionālo. Vai nebūtu
pienācis laiks izskaidrot krieviski runājošiem, kāda ir šī vārda dziļāka
jēga un nozīme. Man vārds «fašists» nav saprotams, vēl jo vairāk tādēļ,
ka bieži vēl inteliģenti cilvēki to lieto vietā un nevietā. Svešvārdu
vārdnīcā, ko izdevusi izdevniecība «Liesma» 1978. gadā, rakstīts:
fašisms – pati reakcionārākā politiskā strāva. Fašismam raksturīgs
antikomūnisms, šovinisms, rasisms, diktatūra. Fašisms radās 1919. gadā
Itālijā, kur fašisti 1922. gadā sagrāba varu. Tanī pašā gadā fašistiskā
partija tika noorganizēta Vācijā. Tātad fašists ir fašistiskās
partijas biedrs, tāpat kā komūnists ir komūnistiskās partijas
biedrs.

Vēsture > Esiet sveicināti, brāļi leģionāri!

Ar TV un radio palīdzību visai izcilā veidā mūs pieradina
pie divvalodības un melīgas informācijas jo abas vienlaikus skan no ekrāna.
Taču par Latviešu leģionu runājot, neaizmirsīsim, ka pēc vācu ienākšanas
Rīgā visu izsvēra mūsu tautas gaišākās galvas. Un ar šo man radusies
iespēja parādīt fotogrāfiju, kāds es izskatījos, kad 1943. gadā no
veselības uzlabošanas rotas tiku nozīmēts nupat dibinātā Latvijas
Leģiona Štāba ēkas apsardzei: kāda tad mums bija tā uniforma, kādas
zīmotnes, mēs bijām no 19. un vēl dažiem citiem bataljoniem, kas jau
pulveri bija dūšīgi ostījuši pie Pēterpils (Ļeņingradas) un tagad
tika apvienoti un iegāja leģiona pamatsastāvā, bet jaunajiem, kas
tika iesaukti, nevis kā mēs, brīvprātīgie, jo, piemēram, pašu 19. bataljonu
formēja no Latgales 1941. gada nogalē un mūs apmācīja trīs mēnešus
Abrenes (Kazāku) ielas kazarmās un tikai pavasarī uz fronti... Mati
man ceļas stāvus, kad izlasīju solīdā izdevumā, ka 19. bataljons
piedalījies žīdu šaušanā! Jāsaka, mēs gan neatradāmies tāļu no
tiem žīdiem, jo vēsturnieki klusē par gadījumu, ka turpat šajās kazarmās
pulkveža Laumaņa vienībā tika pēc kara tribunāla sodīti, tas ir,
nošauti divi kareivji, kam zem gultām uzgāja čemodānus ar geto teritorijā
savāktām mantām...

Citās zemēs > Iemantotā nepatika

Šis virsraksts var izklausīties intriģējošs tādēļ, ka uzreiz neraksturo
šīs esejas saturu, tomēr daži vērīgākie saskatīs uzreiz, uz ko tēmēju.

Vispirms ļaujiet man ar Vebstera vārdnīcas starpniecību paskaidrot, ko
nozīmē vārds «nepatika»: sajūta, kas ir pretēja patikai; nevēlams, antipātija
pret nepatīkamo, nebaudāmo, nepieņemamo. Daudz skaidrojumu, no kuriem var
izvēlēties. Nepatika pret kaut ko vai pret personu vai personām – antipātija
varbūt ir mazliet stiprāks vārds, lai raksturotu sajūtas pret citu personu vai
cilvēkiem. Tās daudzu iemeslu dēļ var pāriet naidā, kuru Vebstera vārdnīca
klasificē kā «lielu nepatiku vai antipātiju, vai aktīvu nepatiku».

Citās zemēs > HALDE acis

Ja zemes īpašnieks Francijā noraida potenciālo nomnieku viņa ādas krāsas vai tautības dēļ, viņš var saņemt 45000 eiro naudassodu un trīs gadus cietumā. Šis fakts ir antidiskriminācijas aģentūras HALDE ("Augstākā autoritāte cīņai pret diskrimināciju") darbības rezultāts. HALDE 2005.gadā dibināja Francijas valdība pēc ES institūciju pieprasījuma, un tās dibināšanu atbalstīja tā laika iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī.

Lai gan ir saprotama netaisnība, ja kādam tiek atņemta dzīvesvieta par to, kas viņš/viņa ir, ir tieši tikpat normāli uzskatīt pašsaglabāšanos par svarīgāku, nekā jebkuŗš nerealizējams, utopisks uzskats - īpaši, ja ir tik daudz precedentu, kuri norāda uz rajona degradēšanās iespējamību, un uz to, ka iedzīvotājiem no tā draud briesmas.

Citās zemēs > Ko mūsu planētas dzīvība līdz šim ik pa laikam ir pārdzīvojusi

Karus un
atkal tikai karus, kas visai cilvēciskai Radībai bez pārtraukuma sagādāja
arvien jaunas un ar katru nākamo briesmīgākas ciešanas un iznīcību.

Pirms visiem
kariem pārdzīvoja vienu un to pašu: ģimenes audzināja dēlus, kas,
tiem sasniedzot pilngadību, bija jānodod kādam absurdam karam iznīcināšanai.
Internacionālā virzienā gan pastāvēja «populārā» Tautu Savienība,
kas praktiskā darbībā nespēja ne iejaukties, ne apslāpēt kolosālās
globālās netaisnības pret tautām.

Citās zemēs > Izlīgšanas un miera meklējumi prasa iekšēju cīņu

Oficiāli Taizē ir kristiešu kopiena, kuras galvenais mērķis ir vienot dažādu konfesiju kristiešus. Kopiena atrodas Francijā, Burgundijas dienvidos. Tā ir kristiešu ekumēniskās kopienas mājvieta, ko 1940. gadā dibināja Brālis Rožē. Taizē brāļi ir devuši materiālās un garīgās dalīšanās celibātu un solījumu dzīvot lielā vienkāršībā. Šodien kopienu veido vairāk kā simts katoļu un dažādu protestantu brāļu. Viņi ne tikai spēj viens ar otru nestrīdēties, kuram ir pareizāka konfesija, bet spēj būt vienā kopienā un kopīgi kalpot Dievam un cilvēkiem.

Citās zemēs > Spānijā iesaka piešķirt cilvēktiesības pērtiķiem

2006.gada 25.aprīļa Spānijas laikraksta "El Mundo" numurā rakstīts, ka Spānijas valdošā sociālistu partija gatavojas iesniegt likumprojektu, kurš paredz piešķirt cilvēktiesības četrām pērtiķu sugām - šimpanzēm, bonobo, gorillām un orangutāniem - tā sauktajiem "lielajiem pērtiķiem".

Cilvēki > Cilvēks starp debesīm un zemi

Herberts Cukurs

Dzimis 1900. gada 17. maijā Liepājā
1919. gada 22. martā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā
1921. gada 7. septembrī pārcelts uz aviācijas divizionu
1923. gada 13. janvārī paaugstināts par virsleitnantu
1925. gadā sāk dienestu jūras aviācijas nodaļā
1933. gada 28. augusts – 1934. gada 25. maijs, lidojums uz Gambiju un atpakaļ
1934. gada 25. maijā paaugstināts par kapteini
1936. gada 30. oktobris – 1937. gada 16. jūlijs, lidojums Rīga – Tokija – Rīga
1946. gadā devies trimdā uz Brazīliju
1965. gada 23. februārī noslepkavots Urugvajā

Raksta virsrakstā izmantots nedaudz pārfrāzēts slavenākā latviešu lidotāja Herberta Cukura romāna formā uzrakstītās grāmatas nosaukums. Valtera un Rapas izdevniecības 1937. gadā izdotā grāmata gan saucas Starp zemi un sauli, taču viņa dzīves gaitas vislabāk raksturo tieši virsrakstā minētie vārdi. Pirmā Latvijas neatkarības laika varonis un slavenība, kuram līdzināties vēlējās gandrīz vai katrs jauneklis, padomju okupācijas gados tika pilnīgi aizmirsts, ja vien neņem vērā viņa pieminēšanu čekas falsificētajās propagandas brošūrās, kas svešvalodās tika izplatītas arī ārzemēs un kuras vēsturnieks Andrievs Ezergailis nosaucis par pamfletiem.

Cilvēki > Lai tas neatkārtotos

Šie
notikumi risinājās tālajā 1940. gadā. Rēzeknes valsts komercskolas plašajos
gaiteņos bija skolēnu čalošana, bezbēdība. Staltajā trīsstāvu celtnē bija
izvietota arī Rēzeknes ģimnāzija. Par komercskolas direktoru bija iecelts no
padomju zemes ieradies latvietis, uzvārdā Ziemelis. Viņš ļoti jūsmīgi
stāstīja, cik laba dzīve ir tur – brālīgajā zemē. Bija skolotāji,
kuri skolā strādājuši jau iepriekšējos gados: Valērija Seile, Viktorija
Springoviča (arhibīskapa Springoviča māsa), Austra Šlesere. Bija trīs
pirmās klases. 1.a klases audzinātājs bija skolotājs Jānis Pīlāps, bijušais skolu inspektors (nu pazemināts amatā). Savu
darbību skolā bija sācis jauns skolotājs Jakubāns. Viņš bija skolas
partorgs un mācīja politmācību. Atceros, kādu laiku staigāja ar spieķi. Stundās
viņš īpaši atgādināja par padomju zemes patriotismu. Ja kāds skolēns klasē
īpaši vērīgi neklausījās, tad Jakubāns, stāvot pie galdiņa klases priekšā, sita
ar spieķi pa zemi un teica: «Es jūs drīz iemācīšu mīlēt padomju dzimteni.» Un
drīz arī iemācīja... Klasē mācījās viņa pusbrālis Pēteris Leščinskis.
Arī viņš, kad dažreiz iznāca domstarpības ar kādu klasesbiedru, teica: «Pagaidi
tikai, pateikšu brālim, tad redzēsi.» Un arī redzēja...

Cilvēki > Aizmirstais Latvijas valsts un latviešu tautas varonis

1941. gada 28. jūlijā Maskavā, Lubjankas
cietumā, tā laika Padomju Krievijas vara nošāva pēdējo Latvijas
sūtni Padomju Savienībā Frici Kociņu. Fricis Kociņš bija
mans jaunības draugs, tādēļ uzskatu par savu pienākumu viņu atcerēties
pēc 60 gadiem kopš viņa traģiskās nāves.

Cilvēki > Ilze Kalnāre – rakstniece, dziesminiece, patriote

Ilze Kalnāre – rakstniece, dziesminiece, patriote

(1918. 27. I – 1968. 22. VIII)

«Es Dievu lūgt par tevi, Tēvu zeme, mācījos
Un tavu druvu šalkšanu un dziesmas klausījos.
Zem tavām debesīm es, Tēvu zeme, izaugu,
Lai tavu krāšņumu un varenību slavētu.»

Pirms daudziem gadiem man rokās pirmo reizi nonāca Ilzes
Kalnāres dzejoļi, kas dziļi saviļņoja, jo bija veltīti Latvijai, šai zemei
un cilvēkiem, dažkārt ļoti personiski, bet tik izjusti, pārpilni mīlestības
pret dzimtās zemes novadiem un cilvēkiem. Ilze ticēja visam labajam pasaulē.
Par to liecina viņas darbi.

Cilvēki > Latvieši Latvijā un pasaulē

Apkopojot īsas
ziņas par latviešiem pasaulē, izrādās, ka latvieši ir vispār cienījama,
atzīta nācija. ASV neesot nevienas augstskolas, kurā vismaz viens profesors
nebūtu latvietis. Staļina režīma uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem
deportētie latvieši atnesa tur dzīvojošajiem jaunu, neredzētu
kultūru, kārtību, strādīgumu. Nācies dzirdēt, ka vietējie tur, Sibīrijā,
brīnījušies, ka latvieši pie savām dzīves vietām audzē puķes, jautājuši,
kam tas vajadzīgs, bet, kad puķes uzziedējušas, priecājušies, ka
skaisti gan. Nākamā gadā daži vietējie arī sākuši puķes audzēt.

Viedokļi > Cienījamiem deputātiem Annai Selei un Krišjānim Kariņam!

Cik zināms, tad likums aizliedz Latvijā lietot okupācijas laika simboliku. Tajā pašā laikā katra no mums pienākums ir sekot, lai likums tiktu ievērots. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka redzot šīs aizliegtās simbolikas lietošanu, pilsoņu pienākums ir to piefiksēt pēc iespējas patiesāk un darīt notiekošo zināmu tiesību sargājošjām iestādēm. Šāda rīcība ir likumam atbilstoša un atbalstāma. Taču patreiz par šādu rīcību Latvijā tiek ierosināta krimināllieta un valsts institūcijas aktīvi darbojas, lai sodītu apzinīgus pilsoņus, kas veic savu pilsonisko pienākumu.

Es kā vēlētājs Māris Krists Linde, p.k. 241244-11917, dz. Aizputē, Robežu ielā 21, LV 3456, lūdzu Jūs rīcību un skaidrojumu šajā lietā.

Pievienoju attēlus, kas apstiprina aizliegtās simbolikas lietošanu, par kuras un ar to saistītās infiormācijas publicēšanu tiek veikta kriminālizmeklēšana.

Viedokļi > Praktiski domājot...

Esmu praktiski domājošs TAUTSAIMNIEKS, tāpēc atļaušos paskatīties uz tematu, cenšoties izvairīties no kaislībām. Auto aprīkošana ar dažāda veida piekarītēm, uzlīmītēm un uzstatnīšiem un standartiem, karodziņiem ir jauka lieta, ar ko autoīpašnieks vai lietotājs grib izcelties citu braucēju vidū .Tā ir jauka INDIVIDUALITĀTES izpausme, un kā tāda tā ir apsveicama. Tomēr starp braucot šūpojošos plastmasas «ģindenīti» un vējā plīvojošu karogu ir liela atšķirība. Karogs, ja tā ir valsts simbolika, nevis dzimtas aristokrātisma apliecinājums, tiek īpaši godāts un ar attiecīgās valsts likumiem aizsargāts, tā lietošanai nosakot īpašu kārtību. Starptautisko tiesību nopietnākie autori–apkopotāji, kā piemēram Openheims sava 12–it sējumu autordarbā nav pagājis garām valstu simbolikas tematam, uzsverot, ka draudzīgas valstis, stājoties DIPLOMĀTISKĀS ATTIECĪBĀS automātiski, precīzāk – unconditionally, uzņemas saistības pretējās puses valstisko simboliku cienīt un tās lietošanas kārtību ievērot un godā turēt.

Bija sen jau jātop arī Latvijas normatīvam aktam, kas noteiktu ne tikai sava, bet jebkura nacionālā karoga, ģērboņa, standarta lietošanas kārtību Latvijas Republikā. Varu droši apgalvot, ka Krievijas Federācijas Prezidenta standarta pakaļdarinājuma lietošana Latvijā būtu naidīga provokācija, kuru mūsu tiesībsargājošām struktūrām būtu jāizskauž un jāsoda, kaut vai ar nopietnu naudas sodu.

Viedokļi > Sākumā tā, vēlāk – šitā...

Šo rindu autors sen pārstājis brīnīties par to, ka dzejniece Ruta
Skujiņa 1940. gadā vārsmoja: «Tā zeme vairs nepaliks kaunā, kas kļuvis
Staļina draugs».

Iespējams, ka nabaga sieviete ar šādu reveransu «visdižākajam» cerēja
izpirkt sava vīra grēkus boļševistiskās varas priekšā, varbūt pieļāva
varbūtību, ka, pateicoties tādām pērlēm, viņa tiks sovjetiskā Pegasa mugurā, jo
visai maz ticams, ka dzejniecei no visas tiesas būtu sirdī iekļuvis «bacillikum
komunistikum»...

Viedokļi > Globalizācija

Globalizācija, kosmopolītisms nav nejaušs
modes kliedziens lielākajā daļā sabiedrības. Tas ir mērķtiecīgs un neatlaidīgs
darbs pie sabiedrības noskaņojuma manipulācijas, ko nodrošina kosmopolītu un
plutokrātu nauda un kuras mērķis ir šo naudu sagrābt arvien vairāk un vairāk.
Nav noslēpums, ka «masu» kultūra kultivē tieši šo mērķi – iegalvojot gan
pieaugušajiem, gan vēl nenobriedušiem jauniešiem (kas, protams, ir vissāpīgāk),
ka galvenais ir nauda, nav nozīmes, kādai nācijai, rasei tu piederi, jo «visi
taču ir vienādi». Noniecinot individualitāti, nacionālo pašnoteikšanos, tiek
radīta sabiedrība, kas kalpo naudai, nevis nauda kalpo cilvēkiem kā preču -
pakalpojumu maiņas, līdzekļu uzkrāšanas līdzekļi. Transnacionālās kompānijas
uzspiež savu gribu ne tikai valstu valdībām, bet arī katram patērētājam
atsevišķi, izmantojot pieaugošo globalizāciju, tā iekļūst mājās pat pie mazākā
ganiņa. Transnacionālās kompānijas jau ilgi kā vairs neuzstājas tikai kā
kompānijas, tās, pateicoties savai naudai, diktē noteikumus to šūpuļvalstī –
Amerikas Savienotajās Valstīs, bet ASV savukārt valstu (un ne tikai) līmenī
mēģina to darīt visai pasaulei. Šī valsts, kas celta uz vergu tirdzniecības,
indiāņu nodzirdīšanas, atklātas slepkavošanas un laupīšanām un kuras pamatā ir
ielikta žīdu ideoloģija par naudas visvarenību un līdzekļu nešķirošanu tās
iegūšanai, mēģina uzkundzēties visai pasaulei. To var vērot biežajos apvērsumos
dažādās pasaules valstīs. Uzkundzēšanās pamatā pat nav varas pārņemšana vai sava
karoga pacelšana virs citas valsts varas simboliem, bet galvenokārt nodrošināt izdevīgus apstākļus
transnacionālajām korporācijām gūt peļņu un pumpēt naudu no kārtējās valsts.
Nav svarīgi pat, ka valstī sākas nekārtības, nabadzība u.t.t., galvenais, lai
pie varas būtu kāds, kurš ir ASV kompāniju peļņas garants.

Viedokļi > Saldus sadraudzīgās biedrības valdes vēstule

visām Latvijas Kristīgo baznīcu draudzēm

Ir pagājis jau
121 gads kopš Saldus sadraudzīgās biedrības nodibināšanas tālajā 19. gadsimta
nogalē. Pēc sagrāves 1940. gadā biedrību atjaunoja 1993 gadā. Saldus sadraudzīgā
biedrība ir dalīborganizācija Latviešu biedrību savienībā. kam uzskatu un rūpju
kopība ar Latviešu biedrībām dažādās ārvalstīs un kontinentos. Vairums šo biedrību
biedri ir kristieši, kas dzimuši, auguši un dzīvo ar kristīgās ticības vērtību sapratni.
Latviešu interesēm svarīgus jautājumus biedrības apspriež un risina kārtējos saietos
- Pasaules Latviešu biedrību regulāri rīkotajās konferencēs Rīgā. Diemžēl. šīs lielās
sanāksmes nav atrisinājušas daudzas smagas problēmas. Viena no tām ir - par attieksmi pret 5. bausli.

Interesanti > Par zombijiem

Ir dogmas, kas mūsos iestrādājušās
(iestrādātas) tik dziļi un pamatīgi, ka jebkura vēlme demokrātijas apstākļos
tās apspriest jau pati par sevi ir kļūda. Demokrātijas griež sev rīkstes ar
demokrātiskām metodēm. «Atbildēt uz jautājumu ar pretjautājumu ir
nepieklājīgi.» Piedodiet, bet ir nepieklājīgi uzspiest sabiedrībai no verdzības
nākošas, verdzību savā būtībā saturošas dogmas. Ebreji uzskata, ka cilvēks, kas
uz jautājumu atbild ar pretjautājumu, ir ļoti gudrs. «O! Tas nu gan ir viens
riktīgs žīds!» tā par šādu cilvēku domā ebreji. Tā tiesa, jo pats šis
pieļāvums, ka jums kāds drīkst jautāt, bet jums nav tiesības precizēt, ko īsti
jautātājs grib: noskaidrot patiesību vai uzspiest jums savu taisnīguma izjūtu,
jau ir vergtura – verga attiecību modelis.

Interesanti > Vai «māmiņu algas» ir par lielu?

Tā kā Latvijas valdība un saeima (apzināti rakstu «saeima» ar mazo burtu - manuprāt, tā nav cienīga, ka tās nosaukumu rakstītu ar lielo) pēdējā laikā lemj par arvien jaunu un jaunu valsts sociālo garantiju samazināšanu, un ir ķērusies klāt arī tam, ko tautā sauc par «māmiņu algām», sāku domāt - vai tiešām šīs «māmiņu algas» ir bijušas par lielu?

Interesanti > «Rabid antisemite» fanātisks antisemīts

Kad Apvienotās
Nācijas 1948. gada 15. maijā nolēma atdalīt no Palestīnas 20 700 km² un šajā
teritorijā nodibināt Izraēlu, no tur jau dzīvojošās tautas piekrišanu vai
tautas nobalsošanu neprasīja. Lai tur ielaistu simtiem, tūkstošiem galvenokārt
holokaustu pārdzīvojušos žīdus, šis apgabals bija jāmēģina atbrīvot no tur jau
dzīvojošiem arābiem. Tas arī izdevās ar drastiskiem iebaidīšanas paņēmieniem.
Tas, protams, radīja milzīgu naidu arābos.

Tajā laikā starp
arābiem Palestīnā dzīvoja 650 000 žīdu. Abpusējais naids aizgājušajā gadu
simtenī turpinājis augt, žīdu tankiem un ieročiem stājās pretim tikai ar
akmeņiem apbruņotie arābu jaunekļi, kas šai bezcerīgajā cīņā ir gatavi atdot
savas dzīvības.

Interesanti > Par naudu, kuras nav

Valstij nav
naudas! Tā paziņo valdības vīri. Kam viņi to paziņo? Viņi to paziņo cilvēkiem,
kuri visus šos gadus apzinīgi darījuši savu darbu, godīgi maksājuši nodokļus,
pildījuši savu pilsoņa pienākumu pret valsti un uzticējušies savai ievēlētajai
valdībai. Neviens cits, kā vien šie paši valstsvīri, būdami vēl deputātu
kandidāti, pirms vēlēšanām ļaužu priekšā slavēja savu «izcilo prasmi», «lielās
spējas», «augsto profesionalitāti».

Interesanti > Lēksim bedrē!

Informācijas
uzņemšanu varētu salīdzināt ar elpošanu – skābeklis ir pirmā nepieciešamība
fizioloģisko procesu normālai norisei, un vienīgi par kādu jautājumu
vispusīgi informēts cilvēks spēj izdarīt sev vitāli svarīgus, pareizus
secinājumus. Rūpēties par objektīvu, partiju un finansētāju interesēm
pāri stāvošu informāciju ir plašsaziņas līdzekļu uzdevums, kas Atmodas
un pirmajos neatkarības gados Latvijā tika vairāk vai mazāk apzināts
un pildīts. Šodienas neatkarīgā Latvija (kaut arī ne tuvu latviska,
un apstākļi tajā liek daudz ko vēlēties!) ir arī to žurnālistu nopelns,
kas nebaidījās saukt lietas īstajos vārdos un apliecināt patiesību
rupjas varas priekšā.

Dvēselei > Man viņa ir visskaistākā...

Latvija, tas ir viens no daudzajiem
nosaukumiem lielajā kontūrkartē, gandrīz pašos ziemeļos. Kāds varētu to nosaukt
par vienu no postsociālisma valstīm vai teritoriāli mazu valsti. Jā, varētu jau
saukt un saukt, bet šie vispārinātie termini nekad nespēs atspoguļot patieso
Latviju. Protams, var jau saskatīt tikai ārējo čaulu, virspusējo slāni, ko redz
garāmgājējs, bet, ielūkojoties dziļāk, ir paslēpti dzīvesstāsti, kas veido mūsu
vēsturi, nāciju, valsti – Latviju.

Dvēselei > FA’šisms

Viens, Fa ..., divi, Fa ..! Fa... Mi. Re.
Do...? Faetons? Saules dieva Hēlija Dēls... Kas, izprasījis no TĒVA ugunīgos
ratus; neprazdams tos vadīt, tik tikko neizraisīja pasaules ugunsgrēku... Fa’
ta! Feja, mirāža? Izkropļots aiz horizonta esošo TĒLU atspulgs, atmosfēras
zemākajos slāņos....

Dvēselei > Vai esmu laimīga šai zemē, šai tautā, šai laikā?

Jā, varu droši
sacīt – jūtos labi, ka esmu dzimusi Baltijas jūras krastā, tāpat labi sajūtu
sevi kā piederošu tik izcilai kultūras tautai kā latvieši. Bet vai laiks, kurā
man jādzīvo, spēj darīt mani laimīgu? Nē, šis laiks, ko pašlaik pārdzīvo mana
tauta, nevar dot prieku. Tas drīzāk atgādina strauju upi, kas plūdu laikā
skrien pāri malām, draudot iznīcināt savā ceļā visu, arī mani un manu nelaimes piemeklēto
tautu. Latviešiem ir skaista daina, kas pielīdzināma šādam laikam:

«Kur, bērīti, tu aizskrēji
Ar to zelta pavadiņu? –
Tik vien ir kā kāpslīši,
Kur var kāju kāpināt.
Vai birzītē, vai jūriņā,
Bet varbūt, ka saulītē’i,
Kur dzied putni, kur zied puķes,
Tur ir tava mājasvieta?
Bet varbūt, ka tu jau esi
Paša Dieva pajumtē’i,
Kur ir visi tādi paši,
Ko Dievs ņēmis sevim līdz?»

Dvēselei > Latvietis ir kā vecs ozols,

kas ieaudzis smagajā Zemgales mālā.
To nespēja iznīdēt kara šausmīgā tehnika, granātu postošie sprādzieni,
pat pēc kara tas turpināja pretoties ienākošajai varai. Lai arī kā
svešinieks postīja tā zarus, iznīcinādams pēckara cīnītājus. Aizcirta
saknes, izvezdams to piederīgos, atbalstītājus. Ozols turpināja zaļot.

Dvēselei > Tauta

Tauta kā zeme, ko plēš

Dzelzu lemeši asi.

Mašīnas pāri kam iet,

Izmantot tikai prasa.

Tauta kā jūga lops

Diendienā kunga gaitās,

Padevīgs, miermīlīgs,

Droši turams pie saites.

Tauta kā augļu koks,

Cīņā kas saražo skarbā

Augļus, lai savāktu tos

Rokas, kas nepazīst darba.

Tauta kā zobens smags,

Celdamies ienaidā aklā,

Grūtumus satriecot,

Nokrīt uz valdnieka kakla.

Jānis Akuraters

Ar smaidu > Interbļauru «bankets»

Feļetons

Tanī niknā dienā
kāda Vecrīgas nama pagrabā ierīkotajā tējnīcā (čainajā) ar romantisku
nosaukumu «Čekas pagrabiņš», notika interbļauru konference, konspirēta
ar nosaukumu «bankets». Sanācis bija interbļauru zieds ar pašu Rubikovu
priekšgalā. Visi bija pacilātā noskaņojumā. No «dāmām» vējoja importa
smaržas, ausīs iekarināti spīdīgi ripuļi mirdzēja visās varavīksnes
krāsās. Paukšķēja šampānieša korķi, dzeltenīgo šķidrumu pildīja
kristāla pokālos, un viss bija mākslīgi pretdabīgs uz sarkano plakātu
fona. Pie «prezidija» galda, pārklāta ar sarkanu lupatu, apsēdās
pats Rubikovs, no viņa pa labi – labā roka b. Šņurkāns, pa kreisi – «dāma»
ar spico, palīko degunu Tanja Šlomovna, viņai blakus – karognesējs
Lūrjāņu Mudris, tam blakus – Mitja Fans, blakus Šņurkānam piesēdās rabīna
dēls Boriss Icikkēvičs.

Ar smaidu > Sprediķis animālisma atjaunošanas svētkos

Sveiki, vēl pagaidām cilvēktiesību kritērijam atbilstošie.

Taču viss var mainīties.

Šis teksts kā alternatīva ES Parlamenta Asamblejas deputātu atbildei Patriarham
Aleksijam II par to, ka viņš esot pret «seksuālo minoritāšu fundamentālajām
tiesībām». Aleksijs pateica, ka sodomītu ideoloģija tiek iepiarota un ka tas ir
grēks a zilo karogā tītie parlamentārieši uzreiz rāda savu zoseni. Bet pamazām
jau arī dzīvniekiem veidojas savas fundamentālās tiesības.

Ar smaidu > NATO, karoče

Labdien, godātie radioklausītāji. Mēs sākam
savu translāciju no Latvijas biedrības nama, kas vēl nesen bija latviešu

biedrības nams, kur šodien notiek konference «Par latviskās identitātes
meklējumiem integrētas sabiedrības un likumdošanas ietvaros, un
totālitāro globālizāciju caur unifikāciju». Kā pirmais šodien runās
Pjotrs Vasiļjevičs Peregons, krievu biznesa inteliģences pārstāvis,
slavenās reklāmas «Šikarnij basein četire metra» (brīnišķīgs baseins
četri metri) idejas autors. Pirms tiek dots vārds runātājam, ielūkosimies
Pjotra Vasiļjeviča biogrāfijas anālā. Dzimis 1952. gadā Vologdas
apgabala Bubļikovu sādžā, kur ieguvis izglītību. Seko dienests padomju
armijā, sākumā ierindnieka, tad seržanta un praporščika dienesta
pakāpē. 1983. gadā dienesta gaitas Pjotru Vasiļjeviču atved uz Sarkankarogotā
Baltijas kaŗa apgabala noliktavām Rīgā.

Ar smaidu > Vai aci pret aci un zobu pret zobu?

Vai aci pret aci un zobu pret zobu?

Feļetons

Tautieši! Mīliet cits citu, palīdziet
cits citam. Palīdziet pat tad, ja nīstat viens otru. Mūsu spēks ir vienotībā
– tajā ir mūsu panākumu ķīla, mūsu glābiņš un uzplaukums.

Daudzas tautas gāja bojā sadrumstalotas,
tāpēc ka tām nebija skaidras darbības programmas un pleca sajūtas.
Vienotība ir ne tikai mērķis, bet tā ir arī mērķa sasniegšanas līdzeklis.
Palīdziet cits citam, nebaidieties iegūt nacionālistu reputāciju.
Veidojiet savus nacionālos kadrus.

Ar smaidu > NATO, karoče

Labdien, godātie radioklausītāji. Mēs sākam
savu translāciju no Latvijas biedrības nama, kas vēl nesen bija latviešu
biedrības nams, kur šodien notiek konference «Par latviskās identitātes
meklējumiem integrētas sabiedrības un likumdošanas ietvaros, un
totālitāro globālizāciju caur unifikāciju». Kā pirmais šodien runās
Pjotrs Vasiļjevičs Peregons, krievu biznesa inteliģences pārstāvis,
slavenās reklāmas «Šikarnij basein četire metra» (brīnišķīgs baseins
četri metri) idejas autors. Pirms tiek dots vārds runātājam, ielūkosimies
Pjotra Vasiļjeviča biogrāfijas anālā. Dzimis 1952. gadā Vologdas
apgabala Bubļikovu sādžā, kur ieguvis izglītību.