Ar TV un radio palīdzību vi­sai iz­ci­lā vei­dā mūs pie­ra­di­na pie div­va­lo­dī­bas un melīgas informācijas jo abas vien­lai­kus ska­n no ek­rā­na. Ta­ču par Latviešu leģionu runājot, neaiz­mir­sīsim, ka pēc vā­cu ie­nāk­ša­nas Rī­gā vi­su iz­svē­ra mū­su tau­tas gai­šā­kās gal­vas. Un ar šo man ra­du­sies ie­spē­ja pa­rā­dīt fo­to­grā­fi­ju, kāds es iz­ska­tī­jos, kad 1943. ga­dā no ve­se­lī­bas uz­la­bo­ša­nas ro­tas ti­ku no­zī­mēts nu­pat di­bi­nā­tā Lat­vi­jas Le­ģi­ona Štā­ba ēkas ap­sar­dzei: kā­da tad mums bi­ja tā uni­for­ma, kā­das zī­mot­nes, mēs bi­jām no 19. un vēl da­žiem ci­tiem ba­tal­jo­niem, kas jau pul­ve­ri bi­ja dū­šī­gi os­tī­ju­ši pie Pē­ter­pils (Ļe­ņin­gra­das) un ta­gad ti­ka ap­vie­no­ti un ie­gā­ja le­ģi­ona pa­mat­sas­tā­vā, bet jaun­ajiem, kas ti­ka ie­sauk­ti, ne­vis kā mēs, brīv­prā­tī­gie, jo, pie­mē­ram, pa­šu 19. ba­tal­jo­nu for­mē­ja no Lat­ga­les 1941. ga­da no­ga­lē un mūs ap­mā­cī­ja trīs mē­ne­šus Ab­re­nes (Ka­zā­ku) ie­las ka­zar­mās un ti­kai pa­va­sa­rī uz fron­ti... Ma­ti man ce­ļas stā­vus, kad iz­la­sī­ju so­lī­dā iz­de­vu­mā, ka 19. ba­tal­jons pie­da­lī­jies žī­du šau­ša­nā! Jā­sa­ka, mēs gan ne­at­ra­dā­mies tā­ļu no tiem žī­diem, jo vēs­tur­nie­ki klu­sē par ga­dī­ju­mu, ka tur­pat ša­jās ka­zar­mās pul­kve­ža Lau­ma­ņa vie­nī­bā ti­ka pēc ka­ra tri­bu­nā­la so­dī­ti, tas ir, no­šau­ti di­vi ka­reiv­ji, kam zem gul­tām uz­gā­ja če­mo­dā­nus ar geto te­ri­to­ri­jā sa­vāk­tām man­tām...

... Bu­to­vas po­li­go­nā bi­ja iz­vei­dots ar ko­ka žo­gu ap­jozts un dze­loņ­drā­tīm no­stip­ri­nāts vai­rāk ne­kā 5ha liels lau­kums. Līdz 3m dzi­ļās un pus­ki­lo­met­ru ga­rās me­ha­ni­zē­ti iz­rak­ta­jās tranš­ejās cits virs ci­ta kār­tām ap­rak­ti no­šau­tie. Ap 25 tūk­sto­ši ne­vai­nī­go.

«Lat­vie­šu ope­rā­ci­ja» jeb «Lat­vie­šu sa­raksts». Jau 1933. ga­da mar­tā bi­ja sāk­ta ma­te­ri­ālu vāk­ša­na ap­sū­dzī­bai Ļe­ņin­gra­das lat­vie­šu na­ci­onā­lā cen­tra lie­tā. Šo do­ku­men­tu ma­pi at­ra­da Rī­gas če­kā ka­ra sā­ku­mā un ma­te­ri­āli ti­ka pub­li­cē­ti laik­rak­stā «Tē­vi­ja» 1944. ga­da 2. sep­tem­brī.

Uz esošo sistēmu nav liekamas nekādas cerības. To nevar uzlabot. Tā ir tāda, kāda ir. Neviena no vēdījošajām elektorāta čakarēšanas kārtējām alternatīvām nebūs alternatīva. Kalniete aicina Veldri būt vīrišķīgam, tai pat laikā «draudzības dienu» ietvaros solot aizstāvēt sodomītu tiesības. Eirouniātu aģentu politiski mahinatīvās shēmas aizstāvēs visu progresīvi perverso, globālo utml., tikai ne tradicionāli tautai piederējušo, idento.