Ar TV un radio palīdzību visai izcilā veidā mūs pieradina
pie divvalodības un melīgas informācijas jo abas vienlaikus skan no ekrāna.
Taču par Latviešu leģionu runājot, neaizmirsīsim, ka pēc vācu ienākšanas
Rīgā visu izsvēra mūsu tautas gaišākās galvas. Un ar šo man radusies
iespēja parādīt fotogrāfiju, kāds es izskatījos, kad 1943. gadā no
veselības uzlabošanas rotas tiku nozīmēts nupat dibinātā Latvijas
Leģiona Štāba ēkas apsardzei: kāda tad mums bija tā uniforma, kādas
zīmotnes, mēs bijām no 19. un vēl dažiem citiem bataljoniem, kas jau
pulveri bija dūšīgi ostījuši pie Pēterpils (Ļeņingradas) un tagad
tika apvienoti un iegāja leģiona pamatsastāvā, bet jaunajiem, kas
tika iesaukti, nevis kā mēs, brīvprātīgie, jo, piemēram, pašu 19. bataljonu
formēja no Latgales 1941. gada nogalē un mūs apmācīja trīs mēnešus
Abrenes (Kazāku) ielas kazarmās un tikai pavasarī uz fronti... Mati
man ceļas stāvus, kad izlasīju solīdā izdevumā, ka 19. bataljons
piedalījies žīdu šaušanā! Jāsaka, mēs gan neatradāmies tāļu no
tiem žīdiem, jo vēsturnieki klusē par gadījumu, ka turpat šajās kazarmās
pulkveža Laumaņa vienībā tika pēc kara tribunāla sodīti, tas ir,
nošauti divi kareivji, kam zem gultām uzgāja čemodānus ar geto teritorijā
savāktām mantām...