Pagājušajā pusgadsimtā latviešu valodā ieviesies daudz kas nevēlams krievu valodas ietekmē. Bija izveidota divvalodu situācija, krievu valoda allaž tika saukta par «labprātīgi pieņemtu tautu savstarpējās sazināšanās valodu», par «lielās brāļu tautas» valodu, kas visām valodām bija jāņem par paraugu.
Krievu valodā padomju gados plaši bija izveidojies tā saukto zilbju salikteņu tips, īpaši nomenklātūras darbinieku valodā, daudz dažādos birokratiskos rakstos un runās. Pret šādu darinājumu pārmērīgu lietošanu iebilda pat krievu valodnieki. Tomēr šādu salikteņu ne mazums saradās arī latviešu valodā.
Viens šāds saliktenis ir vārds medmāsa, kā sāka saukt medicīnas māsu, ko vēl agrāk, Latvijas brīvvalsts gados, sauca par žēlsirdīgo māsu (pēdējais apzīmējums bija sastopams vēl agrāk). Latvietis ar nebojātu valodas izjūtu vārdu medmāsa var saprast tikai kā medus māsu. Bet uzspiestas divvalodības apstākļos tam vairs nepievērsa uzmanību. Tā nu medmāsa bieži dzirdama joprojām.
– Slimnīcā palikusi tikai viena medmāsa.
– Par humānās palīdzības dāvanu dalīšanu uzzinājām no medmāsas Veltas Trifonovas stāstījuma.
– Piedāvājam fragmentu no intervijas ar medmāsu Kalniņu par stāvokli, kāds pašlaik ir ambulancē.
Nevienā šai teikumā labā latviešu valodā nevajadzētu teikt vārdu medmāsa. Vajadzētu labāk – medicīnas māsa. Bet varbūt medicīnas darbinieki varētu būt vēl lielāki entuziasti un sāktu atkal visnotaļ celt godā nosaukumu žēlsirdīgā māsa?