Kopš padomju okupācijas vara atbilstoši savai polītikai apdzirdīja tautu, arvien biežāk dzertuvju tuvumā bija manāmi tā sauktie drūmie vīri, kas sarunājās apmēram šādi:

– Vai tu mani cieni?

– Bet vai tu pats sevi cieni?

– Nu tad aizdod piecīti...

Šādas «sevi cienošu» padibeņu vīru valodas dzirdam arī tagad. Pat nopietnās sanāksmēs gadās dzirdēt it kā gudru lietpratēju runas, ka tagad visur notiekot valodas demokratizācija un par derīgu esot atzīstams viss, kā runā «tauta». Arī cietumnieku un dažādu sabiedrības padibeņu žargons tiek vērtēts par demokratizācijas izpausmi, un žargona vārdi parādās mūsu jaunākajās vārdnīcās bez norādes, ka tas ir žargons. Bet nav jāaizmirst, ka sabiedrības padibenes nav tā tauta, no kuŗas mums jāmācās valoda. Dzērāju, zagļu, noziedznieku valodas populārizēšana un valodas demokratizēšana taču ir pavisam dažādas lietas.

Tagad bieži manāmi šādi teikumi.

– Jebkuŗš sevi cienošs izdevums ir publicējis pārdomas par jauno filmu.

– Žurnālistiem tāpat kā deputātiem ir jāatbild par saviem vārdiem, citādi pēc gadiem desmit neviens sevi cienošs inteliģents negribēs balotēties par deputāta kandidātu vēlēšanās.

– Lidojumā no Maskavas uz Tunisu Žirinovska partijas biedrs Monastirskis pieprasījis «intīmpakalpojumus», apgalvodams, ka visas sevi cienošas lidsabiedrības tos piedāvājot.

– Katrā sevi cienošā pilsētā ir novadpētniecības mūzejs.

To dzirdot, rodas jautājums: vai var iznākt kāds izdevums, būt inteliģents cilvēks, lidsabiedrība vai pilsēta, kam nav cieņas pret sevi? Tas ir pats par sevi saprotams. Bet šāda uzsvērta «sevis cienīšana» valodā ir ieviesusies kā nezāle no sabiedrības padibeņu žargona un ir vislielākās nožēlas vērta. «Sevis cienīšana» ir arī nožēlojams krievu žargona atdarinājums.

Labāk būtu teikt citādi, piemēram, nopietns izdevums (nevis – sevi cienošs izdevums), atbildīgs inteliģents (nevis – sevi cienošs inteliģents), mūsdienīgas lidsabiedrības (nevis – sevi cienošas lidsabiedrības); teiksim, ka novadpētniecības mūzejs darbojas ikvienā pilsētā, kas rūpējas par novada vēsturi (nevis – sevi cienošā pilsētā).

Vēl daži teikumi kopā ar iespējamiem labojumiem.

– Jebkuŗš prātīgs (nevis – sevi cienošs) cilvēks sāk novērsties no televīzijas ekrāna, kur sešas reizes stundā rāda reklāmas sieviešu apakšbikšu ieliktņiem.

– Ikviens kultūrāls (nevis – sevi cienošs) cilvēks cenšas kopt savu valodu.