Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Simtdivdesmitgades un jubilejas raksti
25.04.2009

Kādā laikrakstā vienā lappusē bija divi jubilejas raksti.

Vienā bija runa par rakstnieka Jāņa Akurāters (jeb Akuratera, kā tur rakstīts) simtdivdesmitgadi, kas atzīmēta 13. janvārī. Šāda simtdivdesmitgades piesaukšana stipri atgādina Ļeņina simtgades daudzus gadus ilgo «atzīmēšanu» vairāk nekā pirms 30 gadiem, kas Akurāteram diezkā nepiestāv.

Otrā rakstā bija ziņots par Valmieras mūziķa Arvīda Rozenberga 70 gadu jubilejas svinēšanu (nevis par septiņdesmitgades atzīmēšanu).

Pirmajā rakstā vēl bija teikts, ka atzīmēšanas pasākumi esot notikuši Akuratera mājā-mūzejā, ka viņš esot bijis cīnītājs-romantiķis, ka viņa «rakstāmspalva bija tas pats kas flinte un arī otrādi». Pirmā raksta autors vēl nododas Akurātera darbu uzskaitījumam, mēģina apskatīt dzejnieka «darbības šķautnes» un saka: «Varbūt vēl aizdomīgāk liksies, ja teikšu, ka kopumā Akuratera polītiskajiem uzskatiem bija raksturīgs krasi pretlielniecisks noskaņojums.» Var tikai brīnīties, ka par šādu dzejnieku rakstīts tik lielnieciski krieviskotā valodā.

Vēl piebilstams, ka šai rakstā māksliniece Ieva Akurātere nezin kāpēc saukta mazliet citādi – Ieva Akuratere.

Turpretim otrā rakstā teikts, ka Arvīda Rozenberga jubileja pieminēta ar viņa dziesmu koncertiem (nevis notikuši atzīmēšanas pasākumi kā Akurāteram). Visai labajā otra raksta valodā ir arī kāds valodas grubulis, piemēram, Rozenbergs dziesmās esot izteikts liriķis un viņa autorkoncerts esot izskanējis. Labāk būtu teikt – spilgts (nevis izteikts) liriķis. Vārds izskanējis dzirdams ar dažādām nozīmēm (gan par kaut kā sākumu, gan norisi, gan beigām). Labāk būtu bijis teikt, ka šis koncerts noticis, bijis sarīkots vai kā citādi (nevis izskanējis).

Padomju okupācijas gados mums visur gribot negribot bija jāiepazīstas ar marksismu-ļeņinismu. Pats šis vārdu savienojums ar biedru zīmi ir raksturīgs krievu valodas atdarinājums. Kāpēc gan tagad pēc šādas līdzības jāraksta, ka Akurāters bijis cīnītājs-romantiķis? Varētu taču teikt – cīnītājs un romantiķis. Tāpat latviešu valodā neiederas ne Akurātera, ne citu kultūras darbinieku piemiņas vietu saukšana par mājām-mūzejiem. Mūzejs ir liela, cienījama iestāde. Padomju gigantomānijas laikā mazām lietām piešķīra dižus vārdus. Saradās desmitiem kultūras universitāšu, kas patiesībā bija sīki iestādījumi. Arī māja-mūzejs ir gluži parasta latviešu māja, un labāk būtu runāt par Akurātera piemiņas māju.

Pirmajā rakstā runāts arī par Akurātera jubilejas atzīmēšanu. Valodniece Dzintra Paegle raksta: «Vai vārdu atzīmēt latviešu valodā nelieto vispār? – Lieto gan, tikai ar nozīmi «piezīmēt (kaut ko)», piemēram, atzīmē grāmatas nosaukumu, lai neaizmirstas; atzīmē, kad jānāk uz nodarbībām. Latvieši svin kāzas, svētkus, svētdienu un dzimšanas dienu, un vārds atzīmēt tad neiederas.»

Dzejnieka Akurātera uzvārds jāraksta tā, kā to runājam un kā to viņa mūža pēdējos gados rakstīja jaunajā latviešu pareizrakstībā – Akurāters (nevis Akuraters), jo pamatā uzvārdam ir vārds akurāts – ar gaŗu ā. Nekādā ziņā Ieva Akurātere nav jāpārtaisa par Akurateri, kā tagad notiek.

Rakstā par Akurātera jubileju no padomju laika nevajadzīgi patapinātas krieviskas valodas īpatnības velkas kā pagājušo laiku aste. Raksta autors valodas ziņā atgādina pudeļu lasītāju, kas izlīdis no vecu lietu čupas un aplipis ar valodas atkritumiem. Arī jubilejas rakstos nepieciešama rūpīga attieksme pret valodu.



Vārda dienas
Agija, Aldonis
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».