Šeit iespējams pasūtīt dažādus biedrības "Latvietis" izdevumus - grāmatas, DVD diskus, VHS videokasetes un suvenīrus. Ja vēlaties kādu no tiem iegādāties, nospiediet saiti "Vairāk informācijas/pasūtīt" un aizpildiet pasūtījuma formu. Mēs ar Jums sazināsimies, cik vien ātri iespējams.

Visus izdevumus var iegādāties, piezvanot 29247998 un sarunājot tikšanos jebkurā jums izdevīgā laikā.

Neceriet šai grāmtā atrast kādu rindiņu par koncentrācijas nometnēm vai gāzes kamerām. Toties šajā grāmatā atradīsiet atbildes arī uz notiekošo Latvijā. Lasot radīsies sajūta, ka autors šodien dzīvo starp mums un redzot notiekošo Latvijā un pasaulē raksta šo grāmatu.

Latvieši nekad nav bijuši vāja tauta. Jau senos laikos varens pilskalnu tīkls ir aizsargājis seno latviešu – kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu zemju robežas. Tikai ar zemisku viltību, nodevību un militāru pārsvaru svešiniekiem izdevās iespiesties mūsu zemē. Un tad nāca septiņi atkarības gadsimti, kad latvieši vairs nebija pilntiesīgi saimnieki savā zemē. Bet arī par vergiem latviešu tautu pilnībā tā arī nevienam neizdevās padarīt. Vācieši, poļi, zviedri un krievi – visi viņi gribēja uz mūžīgiem laikiem būt kungi mūsu zemē. Neizdevās! Bet latviešu tauta izdzīvoja!

Ne pēdu savas zemes
Vairs latviet's neatdos,
Kaut arī kaŗa lemess
Mūs grieztu gabalos.

Kaut nāves uguns rīkstēm
Mūs šaustu ienaidnieks,
Kā viesuls, grīstu grīstēm
Mums izaugs cīņas prieks.

Par savu dzimto sētu, -
Kur mūžam lemts mums mist,
Mēs jūtam mīlu svētu:
«Mums uzvarēt - vai krist!»

• Komunistiskā genocīda upuru piemiņas gājiens 2011. gada 14. jūnijā
• Rīgas atbrīvošanas 1941. gadā piemiņas gājiens 2011. gada 1. jūlijā
• Latvijas Nacionālo partizānu atceres pasākums Skujenes pagasta Sērmūkšos

16. marts arvien vairāk iegūst latviešu nacionālā spīta dienas nozīmi. Nav citas dienas, kuŗā tik spilgti izpaustos okupantu, valdošās elites un latviešu patriotu konfrontējošās vīzijas par to, kādai jābūt Latvijai. Latvieši Latviju grib redzēt kā lepnu, latvisku valsti, kuŗā latvietis ir saimnieks, taču okupanti ir pret to. Filma «Mums uzvarēt, – vai krist!» ir par 16. martu un notikumiem, kas ar to saistīti. Stāstījums sākas no 1940. gada 17. jūnija, no Baigā gada un tā sekām, un turpinās ar to, kā izveidojās latviešu leģionāru vienības, kā un kāpēc par leģionāru atceŗes dienu kļuva tieši 16. marts un kā latviešu leģionāri cīnījušies par savu tautu arī pēc kaŗa beigām. Filmā stāstīts arī par to, kādus šķēršļus dažādos laikos ir piedzīvojusi mūsu varoņu piemiņas diena.

Mācītāja Dr. Theol. Gunta Kalmes sprediķis 17.03. 2013.


Sabiedrībā runā par plaisu starp valdība un tautu. Vara augstprātīgi noraugās uz tautu galvenokārt kā uz nodokļu maksātājiem, demogrāfisko materiālu, un manipulējamu elektorātu, tauta atbild ar nicinājumu un sašutumu. Tas radījis savstarpēja noniecinājuma garu. Kā izrauties no šī apburtā apļa?

Šobrīd ir laiks, kad cilvēki daudz vairāk pievēršas garīgiem jautājumiem, tomēr tie bieži nav saistīti ar baznīcu un reliģiju. Biežāk ir interese par mums neredzamo pasauli, par garu un mūsu iekšējo pasauli – dvēseli. Kāda tā ir? Kas ar to notiek pēc nāves? Kas to ietekmē mūsu dzīves laikā?

Pasaule mūs uzrunā bagātīgā daudzveidībā. Visbiežāk skaļi rēcot un dārdot. Apdullinot un notrulinot. Īpaši graujošs ir tas, ko šodien mēdz dēvēt par mūziku. Nomācošs ir laikmeta balss uzbāzīgais skaļums.

... ātrā rakstā, kā karstas ogles dedzinot apziņu, nobira šāvienu kārta. Kaut kur nošķindēja stikli, gaisma pēkšņi nodzisa, un Oskars ko kājas nes drāzās aklajā tumsā...

Nakts tumsā bezdibenis zem lodžijas izskatījās baiss. Vīrs juta, kā starpsienas otrajā pusē pirksti taustoties slīd pa vīnstīgām, izmisīgi meklēdami atbalstu. Beidzot tie sataustīja metālu.

Paskatoties kartē, redzam, ka no Aizputes Kurzemē līdz Gotlandei Skandināvijas krastā ir tuvāk, nekā līdz Abrenei Latvijas austrumu pusē. Jūra ne tikai šķir, bet arī vieno. Zviedru laikos ziemā Stokholmā latviešu valodu varēja dzirdēt vairāk nekā citas pa aizsalušo jūru mūsu senči ar vezumiem brīvi mēroja šo ne pārāk lielo attālumu. Mūsu un skandināvu ceļi ir krustojušies gan tirgus laukumos, gan kāzu gultās un kur tad vēl kara laukos! Ne velti Dānijas baznīcas rotāja uzraksts: «Dievs, sargi mūs no mēra un kuršiem!»
Taču cik daudz un ko mēs par to zinām? Mēs, kuri nereti nēsājam skandināvu vārdus un uzvārdus. Kā toreizējie sakari atspoguļojas skandināvu svarīgajā pienesumā pasaules kultūrai sāgās? Un tik rūpīgi slēptais mūsu kultūras iespaids Skandināvijā arī viņu valdnieki un tauta lieto no mums pasmeltos vārdus un daudz ko citu. Ne tikai zeme un hronikas, bet arī sāgas glabā liecības, kas stāsta par senajiem sakariem, kurus nezinot, mēs atbruņojam paši sevi vēstures viltotāju priekšā.
Šī grāmata ir pirmā iecerētajā sāgu izdevumu virknē.

Biedrība «Latvietis» ir izdevusi piemiņas aploksnes G. Celmiņam, G. Astram un H. Cukuram

Jaunajā numurā lasiet:

Vēsie, miglainie Latvijas rīti norāda vien uz to, ka aiz kalniem nav rudens un vēlēšanu laiks. Šajā numurā četras partijas atbild uz vienādiem jautājumiem par latviskas Latvijas veidošanu.

Politiskā situācija joprojām daudziem šķiet nesaprotama, šajā numurā uzzināsiet, kāda tā ir, kā arī to, kā tas viss sākās, kā arī atbildes uz dažādiem jautājumiem:

Vai latviešiem ir nākotne?

Kur rodas patriotisms?

Vai latviešus sagaida indiāņu liktenis?

Kas jādara, lai tā nenotiktu?

Lasiet, domājiet, seciniet un rīkojaties!

Rudens ir pārmaiņu laiks dabā un arī mēs cerējām uz pārmaiņām, kuras mums solīja Saeimas vēlēšanas, bet mūsu cerības nepiepildījās. Cilvēkam ir raksturīgi cerēt uz pārmaiņām. Nelokāmais brīvības cīnītājs Gunārs Astra arī cerēja. Lasiet viņa pirms 23 gadiem teikto Latvijas PSR Augstākās tiesas sēdē. Mūsuprāt, šodien varam teikt tos pašus vārdus, jo no viņa cerētā nekas nav piepildījies.

Šajā numurā lasiet partiju vērtējumu par notikušo gan no sava, gan vēlētāju viedokļa. Vēl šajā numurā radīsiet atbildes uz jautājumiem: