Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
Reģistrēties...
 

Būt latvietim

Kas valda valodu, valda prātu

Iespējas tikties ar biedrības vadību


 Aktualitātes > Biedrība

Biedrība «Latvietis» jaunā adresē
01.08.2014

Kopš šī gada augusta mūsu biedrība atrodama jaunās telpās

Ģertrūdes ielā 60 – 12

Turpmāk arī biedrībai vēstules un citi sūtījumi jāsūta uz Ģertrūdes ielu 60 – 12.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Kārļa Rebiņa un Kārļa Apsīša-Ozoliņa piemiņai
07.07.2014

2010. gada 1. jūlijā biedrība «Latvietis» kopā ar citiem latviešu patriotiem atklāja pieminekli Kārlim Rebiņam. Nolēmām turpmāk katru gadu 1. jūlijā (Rīgas atbrīvošanas dienā) pulcēties, lai godinātu Kārli Rebiņu un Kārli Apsīti-Ozoliņu.
Arī šogad godinājām Kārli Rebiņu un Kārli Apsīti – Ozoliņu.

Kārlis Rebiņš ir kļuvis par paraugu daudziem latviešiem. Viņš bija nesavtīgs un izpalīdzīgs latvietis. To zina jebkuŗš, kas kaut reizi ticies ar viņu.
Kārlis Apsītis-Ozoliņš ir guldīts Bungu kapos Lībagu pagastā. Sakopjam kapu kopiņu un, pirms nolikt ziedus, noklausāmies stāstu par viņa dzīvi, kas noteikti varētu kalpot par iedvesmu katram patriotam.
Kārlis Apsītis-Ozoliņš Talsos izveidojis zemessargu bataljonu, bijis partijas «Tēvzemei un Brīvībai» dalībnieks. Kārlis vienmēr ir aizstāvējis latviešu intereses un viņam ir rūpējusi taisnība. Par to viņam atņemtas dienesta pakāpes, viņš izmests no zemessargiem un partijas «Tēvzemei un Brīvībai». Viņa patriotisma spilgts piemērs bijis neilgi pirms viņa nāves. Būdams smagi slims, viņš 16. martā pamanījies aizlavīties no Gaiļezera slimnīcas Onkoloģiskās nodaļas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Par spīti tam, ka viņu no zemessardzes izslēdza, viņš glabāts ar militāru godu. Kārlis Apsītis-Ozoliņš bijis arī biedrības «Latvietis» dalībnieks kopš biedrības dibināšanas.

Kārlis Rebiņš bija Latvijas patriots, viņš vienmēr cīnījās par taisnību.
Pie savas mājas Lakresčentā (ASV) viņš bija izkāris Baltijas valstu karogus un plakātus, pieprasot brīvību Latvijai, Lietuvai, Igaunijai. Viņš ienīda jebkādu kaŗu, jo domāja, ka pretrunas var nokārtot sarunu ceļā. Viņš bija pārliecināts, ka arī viens ir kaŗotājs.



-------------------------------------



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Biedrības «Latvietis» paziņojums
03.04.2014

Rīgā, 2014. gada 2. aprīlī

 Latvijas televīzijas raidījumā «100 g. kultūras» Kārlis Streips apgalvojis, ka Herberts Cukurs esot noziedznieks, jo ir darbojies noziedzīgā organizācijā Viktora Arāja vadībā.
 Biedrībai «Latvietis» nav pieņemams kollektīvās atbildības princips, jo tādā gadījumā jāuzskata par noziedzniekiem pilnīgi visi, kas bijuši, piemēram, noziedzīgās organizācijas «Latvijas Komūnistiskā partija» dalībnieki vai strādājuši kā tās apkalpojošais personāls – līdzīgi, kā Herberts Cukurs strādāja Arāja komandā par garāžas mēchaniķi. Tāpat atgādinām, ka līdz šim nav tiesāti arī Valsts drošības komitejas dalībnieki un apkalpojošais personāls. No kollektīvās atbildības principa izriet, ka sodāmas ir ne tikai noziedzīgas organizācijas un to dalībnieki, bet arī tautas. Pasaules vēsture 20. gadsimtā liecina, ka tā ir bīstama tendence.


 Biedrības «Latvietis» priekšsēdis
 Alvils Bērziņš


Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Vēstule Rīgas Domei
12.03.2014

 Vēstule Rīgas Domei:
 
 

Rīgā, 2014. gada 5. martā

Rīgas Domei

   Pašā Rīgas centrā ir Gogoļa iela – 1902. gadā, Krievijas cara valdīšanas laikā, nosaukta Ukrainas izcelsmes rakstnieka Nikolaja Gogoļa vārdā. Nikolajs Gogolis, lai arī ukraiņu izcelsmes un pasaulē pazīstams kā slavens rakstnieks, vēsturiski zināms arī kā cilvēks, kuŗš dziļi ticējis Krievijas caru un Krievijas Pareizticīgās baznīcas dievišķajai misijai pasaulē. Citiem vārdiem, bijis lielkrievu imperists.
   Tā kā N. Gogolim nav nekāda sakara ar Rīgu, biedrība «Latvietis» nesaskata iemeslu, lai viena no galvenajām Rīgas ielām būtu nosaukta kvēla Krievijas imperiskās polītikas atbalstītāja vārdā, neraugoties uz Gogoļa ukrainisko izcelsmi. Tā vietā ierosinām Gogoļa ielu pārsaukt Ukrainā cienīta cilvēka, ukraiņu dzejnieka un dziesminieka Tarasa Ševčenko vārdā.
   Ja šāda nosaukuma maiņa Rīgas Domei nešķiet pieņemama, Gogoļa ielu iespējams pārdēvēt ukraiņu brīvības cīnītāja Stepana Banderas vārdā. Stepans Bandera visu savu dzīvi veltījis Ukrainas valstiskuma izveidošanai un nostiprināšanai, ciešot gan no poļu, gan vācu nacistu, gan krievu represijām. Pēdējo sūtīts slepkava viņu arī nogalināja.
   Tarass Ševčenko un Stepans Bandera – viens ir ukraiņu dzejnieks, otrs – brīvības cīnītājs. Abi ir cienīti ukraiņu tautā un, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, aicinām Rīgas Domi atteikties no lielkrievu imperistu slavināšanas un pārdēvēt Gogoļa ielu kāda patiesi cienījama ukraiņa vārdā.

Biedrības «Latvietis» priekšsēdis

Alvils Bērziņš


Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Vēstule LR Ārlietu ministrijai
10.01.2014

Biedrības «Latvietis» 2. aprīļa vēstule Ārlietu ministrijai:

 

Rīgā, 2014. gada 2. aprīlī

Uz 05.02.2014 nr. 37/94-768

 

Latvijas Repblikas ārlietu ministram

Edgaram Rinkeviča kungam

 

 

 Biedrība «Latvietis» ar nožēlu secina, ka Ārlietu ministrija neatbild pēc būtības, bet nodarbojas ar «labāko padomju tradiciju» garā ieturētu birokratisku atrakstīšanos, jo savās atbildēs biedrībai raksta par to, par ko tai nemaz neesam jautājuši un ignorē biedrības «Latvietis» paustos faktus.

 Biedrība «Latvietis» atkārtoti uzsveŗ, ka Ārlietu ministrijas mājaslapā par Herbertu Cukuru ir publicēti meli un visi nemākulīgie apgalvojumi, ka publicēts tikai kādas organizācijas viedoklis, nav attaisnojami, jo Ārlietu ministrijas mājaslapa nav paredzēta tam, lai dažādas organizācijas tajā varētu publicēt melīgus viedokļus. Biedrības «Latvietis» dalībnieki arī ir Latvijas Republikas pilsoņi. Ārlietu ministrijas mājaslapa tiek uzturēta arī par mūsu līdzekļiem, tādēļ tā nav ministrijas atsevišķu darbinieku personīgu viedokļu paušanas vieta.

 Biedrības «Latvietis» dalībnieks A. Gedroics ir Latvijas Republikas ģenerālprokuratūrai iesniedzis lūgumu skaidrot situāciju, kas minēta Ārlietu ministrijas 21.01.2014. vēstulē Nr. 37/29-252 biedrībai «Latvietis», un proti – par vēstulē minēto faktu, ka Ģenerālprokuratūra atteikusies reabilitēt Herbertu Cukuru, pamatojot to ar viņa darbību Otrā pasaules kaŗa laikā.

 Ģenerālprokuratūra savā atbildē informē, ka nevienā Latvijas Republikas prokuratūras iestādē nav skatīts jautājums par Herberta Cukura reabilitāciju, jo H. Cukurs Latvijā nav tiesāts un krimināli sodīts. Tāpat Ģenerālprokuratūras atbildē minēts, ka Ārlietu ministrijas vēstulē, informējot par it kā Ģenerālprokuratūras atteikumu reabilitēt Herbertu Cukuru, «radies pārpratums».

 Acīmredzot «pārpratums» radies arī Latvijas Republikas ārlietu ministra Arta Pabrika 2004. gada 29. septembŗa paziņojumā:

 «Ir svarīgi apzināties, ka Herberts Cukurs nebija tikai talantīgs lidotājs. Viņš bija arī Otrā Pasaules kara noziedznieks, kurš, līdzdarbojoties bēdīgi slavenās Arāja komandas sastāvā, ir atbildīgs par nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavībām un līdzdalību holokaustā. LR Ģenerālprokuratūra jau divas reizes ir atteikusi piešķirt Herbertam Cukuram reabilitāciju.»

 Aicinām Ārlietu ministriju novērst šos «pārpratumus» un pārtraukt Herberta Cukura apmelošanas kampaņu. Ja Ārlietu ministrija to neveiks, būsim spiesti vērsties pēc palīdzības tiesā.

 Pielikumā: Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras atbildes vēstule biedrības «Latvietis» dalībniekam A. Gedroicam.

 

 Biedrības «Latvietis» priekšsēdis

 Alvils Bērziņš

 

 

  Biedrības «Latvietis» vēstule Latvijas Republikas ārlietu ministram:

 

 

 

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas iepriekšējā atbilde:

 

Rīgā

2014. gada 25. februārī Nr. 37/94-768

Uz 05.02.2014

 

Biedrība Latvietis

Matīsa iela 79

Rīga, LV–2137

 

  Par biedrības Latvietis vēstuli

  

  Atbildot uz 2014. gada 5. februāra biedrības «Latvietis» vēstuli, Ārlietu ministrija vēlas informēt, ka ir iepazinusies ar biedrības «Latvietis» viedokli. Ārlietu mniistrijas pozīcijair atspoguļots jau biedrībai adresētajā 2014. gada 21. janvāra vēstulē Nr.37/29-252

    

  Ar cieņu,

  Drošības politikas un starptautisko organizāciju

  direkcijas vadītāja – vēstniece                                                                                                                               Baiba Braže

    

 

 



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Leonarda Inkina grāmata «Neizmantoto iespēju laiks» 1. daļa «Kritiens».
21.11.2013

Iznākusi Leonarda Inkina grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks» 1. daļa «Kritiens».

Par grāmatu kardināls Jānis Pujats saka: «Cilvēkam, kas spēj atzīt savas kļūdas, var droši uzticēties. Un tāds, manuprāt, ir šīs grāmatas autors.»

Autors daudz stāsta par sevis tapšanu, attēlojot to saistībā ar vēsturiskiem notikumiem, atklāti vērtē savas kļūdas, peļ dažādus netikumus un apraksta, kā no tiem atbrīvoties, kā pārvarēt dažādus šķēršļus un pretdarbību. Šīs lappuses grāmatā var lasīt ar īpašu interesi, tomēr sabiedrību daudz vairāk varētu interesēt tās nodaļas grāmatā, kuŗās autors spriež par polītiskiem jautājumiem, vērtē pēdējo piecdesmit gadu notikumus un dažādu personu un sabiedrisku grupu attieksmi pret tiem.

Grāmatā ir pausts oriģināls viedoklis par padomju laika notikumiem un norisēm pēdējos 20 gados. Autors stāsta par janvāra barikādēm un augusta puču, Latvijas Aizsargu organizāciju, Rīgas Latviešu biedrību, 18. Novembŗa savienību, laikrakstiem «Pilsonis», «Pavalstnieks», «Tēvzemei un Brīvībai» un «Latvietis Latvijā», grāmatu «Baigais gads», partiju «Tēvzemei un Brīvībai», biedrību «Latvietis», organizāciju «Visu Latvijai!», «Okupantu autoparku», Dieva balsi cilvēkā – sirdsapziņu, nāvi, cerībām, izredzēm un par to, vai Dievs ir taisnīgs.

Grāmata lasītājam liks domāt, kurp virzāmies, kāda nākotne mūs gaida, ko mums katram vajadzētu darīt tās veidošanā.

Grāmatu iespējams iegādāties biedrības «Latvietis» e-grāmatnīcā un birojā



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0


Darbu sākusi e-grāmatnīca «Būt latvietim»
30.10.2013

No 2013. gada 30. oktobŗa darbu sākusi biedrības «Latvietis» e-grāmatnīca «Būt latvietim». Mūsu e-grāmatnīcā iespējams iegādāties grāmatas, kuŗas derīgi izlasīt katram domājošam latvietim. Daļa grāmatu, iespējams, ir tādas, kas vērtētas pretrunīgi, tomēr domājošs cilvēks tā vietā, lai uzstātu, ka «neesmu lasījis, bet zinu, ka slikti», tās tomēr izlasīs un spriedīs par tām pats.

E-grāmatnīcā «Būt latvietim» iespējams iegādāties arī biedrības «Latvietis» izdotās filmas - gan tādas, kas veidotas kā reportāžas no dažādiem notikumiem - tādiem, ko nerāda televīzijā, gan dokumentālās filmas par sabiedrībā aktualiem jautājumiem.

E-grāmatnīcas «Būt latvietim» Interneta adrese ir www.butlatvietim.lv.

Patīkamu iepirkšanos!



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Dokumentālā filma «Nodevība»
21.10.2013

 Cik pastāv cilvēce, tik pat pastāv arī nodevība.

 «Šī filma nav apsūdzība un nav arī grēksūdze», filmas ievadā saka tās veidotājs Leonards Inkins. Dokumentālā filma ir veidota kā saruna, tajā katram tās dalībniekam tiek uzdots viens jautājums; «Kas ir nodevība?»

 

 

 

 

 

 



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Pēdējie raidījumi «Būt latvietim»
12.07.2013

 Atgādinām, ka mūsu mājaslapā var noklausīties visus mūsu raidījumus «Būt latvietim».

 Lai atsauktu atmiņā kas ir izskanējis pēdējos raidījumos, sīkāk par katru no tiem.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Godinot diženus latvjus 2013. gada 30. jūnijā
02.07.2013

 30. jūnija rīts bija saules pieliets, lai gan ap Tukuma pusi staigāja draudīgi lietus mākoņi, solot izmērcēt katru, kas būtu nolēmis pavadīt šo dienu ārpus mājām. Nu jau trešo gadu pēc kārtas biedrības «Latvietis» biedri un viņu draugi brauc savdabīgā ekskursijā. Tā nav tikai izklaide vien un dabas skatu baudīšana vai dzimtās zemes apceļošana. Šajā dienā godinām divus Kārļus, kas godam ir nopelnījuši saukties par latvjiem.
 



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Melnā grāmata
22.09.2012

Melnā grāmata

   1931. gadā O. Vīcups izdeva grāmatu ar nosaukumu «Melnā grāmata» (Kas un kā izcīnīja Latvijas neatkarību 1918.-1920.g). Tajā viņš apkopoja un darīja zināmu to cilvēku vārdus un uzvārdus, kas bija darbojušies pret Latvijas brīvību un pret latviešu tautu, bet par spīti viņu darbībai tomēr tapušajā brīvajā valstī ieņēma augstus amatus un palika nesodīti. Grāmatas ievadā viņš raksta: «...bet kas tad ir tie, kas garīgi neattīstītam, tukšam valsts likteņa vadītājam teic glaimus - komplimentus, dzied slavas dziesmas? Tie ir karjeristi - cilvēki, kam nav nekā svēta, kas nepazīst pienākuma apziņas, kas noliedz savu sirmo tēvu un māti, nerunājot par miesīgu brāli un māsu, kam tauta, valsts ir tukša skaņa. Viņu elks ir zelts. Šim elkam neviens upuris nav par lielu, un lai viņu padarītu sev labvēlīgu, tiek upurēts bez sāpēm, bez nožēlas itin viss, pat miesīgs tēvs un māte, jā, visa tauta.


Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Meklēsim cilvēkus
24.08.2012

Saruna ar biedrības «Latvietis» Pārstāvju sapulces priekšsēža vietnieku Leonardu Inkinu 3. daļa (nobeigums)

Laikraksts DDD Nr. 15(269) 2012. gada 10.–23. augusts

 

http://fronte.lv/2012/08/vienot-var-tikai-ideja/

 

 DDD: Kāds ir Eiropas Savienības liktenis, vai, jūsuprāt, tā kādu laiciņu vēl pastāvēs?

 L.I.: Šodien kafiju nedzēru, tā kā biezumos nepaskatījos (smejas). Ja mēs palūkosimies uz šo jautājumu drusku citādāk – kāds liktenis ir tiem, kas ir iecerējuši tautu paverdzināšanu, degradēšanu, kas tiek īstenots caur Eiropas Savienību, tad, atgriežoties pie tā, par ko mēs tikko runājām – par Antikrista nākšanu pie varas, ES jau varbūt transformēsies. Bet tas ļaunums no tā vājāks nepaliks. Viņš iegūs citas formas, bet paliks vēl stiprāks. Varbūt tajā nākamajā savienībā, kas no šīs izveidosies, būs kas savādāks. Viņa var būt būs neoficiāla savienība – jebkāda, to jau nevar paredzēt. Bet, ja šai savienībā vēl ir arī labas lietas klāt, tad tur viņu būs mazāk. Arī Eiropas Savienības veidošanai tomēr klāt stāv ļaunums. Ja mēs uzskatām, ka tur ir labi onkulīši, kas tikai kļūdījušies, tad, protams, mēs varam iet pie ministra, stāstīt viņam, ka labais ministrs vienkārši nesaprot, es atnākšu un viņam izskaidrošu…



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Gaisma – tā ir patiesība
16.08.2012

Saruna ar biedrības «Latvietis» Pārstāvju sapulces priekšsēža vietnieku Leonardu Inkinu 2. daļa

Laikraksts DDD Nr. 14(268) 2012. gada 29. jūlijs – 9. augusts

DDD: Iepriekš Jūs sacījāt, ka nav neviena cilvēka, kuru «saimnieki» nevarētu piespiest darīt to, ko viņš negrib. Iebildīšu, jo domāju, ka mūs nevar piespiest, arī Jūs taču nevar piespiest…

 L.I.: Pateikšu kāpēc. Tāpēc, ka mēs viņiem neesam bīstami un neesam vajadzīgi. Ja būtu vajadzīgi un tas būtu ļoti nepieciešams, atrastos metodes, kā piespiest – tas ir tikai laika jautājums. Protams, ir cilvēki, kuri pretojas un aiziet bojā – viņu salauž, bet lielākā daļa tomēr saliecas. 



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Vienot var tikai ideja - 1. daļa
14.08.2012

http://fronte.lv/2012/07/vienot-var-tika…

Saruna ar biedrības «Latvietis» Pārstāvju sapulces priekšsēža vietnieku Leonardu Inkinu 1. daļa

Laikraksts DDD Nr. 13(267) 2012. gada 13.–23. jūlijs

DDD: Ierosinājums uzaicināt jūs uz interviju ir mūsu lasītājas vēstule, ko publicējām iepriekšējā laikrakstā. Lasītāja aicina latviešu apvienoties un stāties biedrībā «Latvietis». Biedrības programmā teikts: «Biedrības «Latvietis» mērķis un uzdevums ir aizstāvēt latviešu sociālās intereses un polītiskās tiesības un panākt, lai Latvijā latviešiem būtu pirmtiesības [..].»

Iespējams, ka daļa laikraksta «DDD» lasītāju pat nezina par jums. Ar ko nodarbojas biedrība «Latvietis», kādas ir jūsu pašreizējās aktivitātes?

Leonards Inkins: Domāju, ja es pilnībā uz šo jautājumu atbildētu, laikrakstā nepietiktu vietas nekam citam. Atbildi zinu, taču tā sastāvēs no vairākiem «nē», bet būs ļoti maz «jā». Tas nozīmē – ja mēs 20 gadus cīnāmies un rezultāts ir ar mīnuss zīmi, tad kaut ko mēs darām nepareizi – tas ir jāatzīst, jo vēlamā rezultāta nav.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Mūžībā aizgājis biedrības «Latvietis» prezidents
17.06.2012

Naktī no 16. uz 17. jūniju mūžībā aizgājis biedrības «Latvietis» prezidents, mācītājs Kārlis Zuika.

Kārlis Zuika dzimis un audzis Latvijas brīvvalstī, pats savām acīm redzējis tās bojāeju un piedzīvojis Baigo gadu. Brīvprātīgi iestājies Latviešu leģionā, pēc Otrā Pasaules kaŗa dzīvojis Vācijā, kļuvis par garīdznieku. Kopš biedrības «Latvietis» dibināšanas 1999. gadā bijis tās prezidents.






Par to, ko neizdzēsīs,
Ne laiks, ne mūžs, — neviens,
Kas ies līdz saules valstij
Kā sarkans pavediens.
/Rainis/


Lasīt tālāk
  Komentāri: 0


Paziņojums par Izraēlas iebildumiem pret radioraidījumu «Tēvijas laikmets»
07.04.2012

Radio NABA raidījumā «Tēvijas Laikmets» ar Latvijā pazīstamiem vēsturniekiem un sabiedriskiem darbiniekiem tiek diskutēts par vēsturi bez cenzūras un klišejām, runājot arī par noklusētiem tematiem. Izrādās, ka tie nav pieņemami Izraēlas valstij, kuŗas vēsture ir pārpilna ar starptautisko tiesību pārkāpumiem un agresiju – piemēram, bez tiesas un pierādījumiem nogalinot izcilo latviešu lidotāju Herbertu Cukuru, kā arī veicot genocidu pret palestīniešiem.

Izraēla nekad nav uzskatījusi par nepieciešamu un vajadzīgu atvainoties par savu tautiešu izdarītajiem noziegumiem pret citām tautām – arī latviešiem. Izraēlas valsts atļaujas iejaukties suvērēnas valsts plašsaziņas līdzekļu darbībā.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Biedrības «Latvietis» paziņojums par referendumu
07.02.2012

2012. gada 18. februārī notiks tautas nobalsošana par likumprojektu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē». Likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.

Biedrība «Latvietis» uzskata, ka šīs tautas nobalsošanas ierosināšanas cēlonis ir Latvijas Republikas okupācija 1940. gadā un tās seku legālizēšana, ar pašu latviešu rokām padarot okupantus par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Referendums nav par valsts valodu, bet gan par to, ka iekaŗotājs kopā ar pakļautajiem turpmāk kopīgi demokratiski lems, kā dzīvot. Tā kā tas ir tikai viens no soļiem, kā legālizēt okupācijas sekas, svarīgs ir nevis šīs nobalsošanas rezultāts, bet gan latviešu līdzdalība nelikumīgā referendumā. Okupantiem vajadzīgo balsu skaitu viņi agrāk vai vēlāk savāks, jo vēlētāju loks naturalizācijas dēļ ar katru gadu kļūst arvien nelatviskāks.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Kamera apsūdz
12.11.2011

Šogad biedrība «Latvietis» bija izsludinājusi fotokonkursu «Kamera apsūdz». Tajā jūs tikāt aicināti piedalīties apsūdzības veidošanā, fotogrāfējot Latvijas postažu un uz latviešu posta un nelaimēm būvētās pilis un izšķērdību. Aicinājām fotoattēlos fiksēt situāciju, kas veidojusies, pateicoties valdošā režīma noziedzīgajai bezatbildībai.

Šajā laikā esam saņēmuši vairākus fotoattēlus, kuŗos atainots Latvijas patiesais stāvoklis - valdošā režīma organizētā Latvijas izzagšana un izputināšana.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Kārļa Rebiņa godināšana 1. jūlijā
22.06.2011

2009. gada 18. aprīlī viņsaulē aizgājis Kārlis Rebiņš. Kārlis dzimis 1924. gada 10. septembrī Sēlijā, 18 km no Daugavpils Vecsalienā Salienas pagasta «Sudrabos»).

1940. gadā okupanti pārtrauca latviešu zemnieku mierīgo dzīvi.

Sākās Otrais pasaules karš. Rebiņu ģimenei izdevās pārdzīvot Baigo gadu. Tēvam gan šajā laikā nācās slēpties mežā.

1942. gadā Kārlis kopā ar brāli iestājas vācu vilcienu apsardzes dienestā, bet 1943. gadā viņš jau ir latviešu leģiona 19. divīzijas karavīrs. Seko kaujas Tīreļpurvā, Kurzemes cietoksnī, Vācijā, cīņas Dienvidslāvijā pret Tito partizāniem, amerikāņu gūsts.

Pēc atbrīvošanas no gūsta un dažiem Vācijā pavadītiem gadiem 1951. gadā Kārlis Rebiņš kopā ar savu brāli Zigfrīdu Rebiņu izceļo uz Ameriku, kur pavadīts gandrīz viss darba mūžs, nodibināta ģimene, pasaulē nākušas divas meitas.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Kamera apsūdz
18.05.2011

Griežat ceļu sveši kungi,
Es jums ceļa negriezīšu:
Es dižens tautu dēls,
Latvju zemes sargātājs.

Biedrība Latvietis aicina apzināt un dokumentēt Latvijas patieso stāvokli fotogrāfijās.

Mēs zinām, ka mūsu valsts, pateicoties valdošā režīma noziedzīgajai bezatbildībai ir ekonomiski sagrauta, taču katrs apgalvojums ir jāpamato. Vislabākais pamatojums un pierādījums Latvijas izzagšanai un izputināšanai ir fotografijas (attēli), kas neapstrīdami apsūdz varnešus. Aicinām ikvienu piedalīties šādas apsūdzības veidošanā, fotografējot Latvijas postažu un uz latviešu posta un nelaimēm būvētās pilis un izšķērdību.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Aicinājums
04.04.2011

Laikā, kad daudzus no mums nomāc nolemtība un bezcerības sajūta, aicinām nepadoties. Aicinām cīnīties.

Mūsu likstas izriet no vienaldzības, maldiem un nezināšanas. Kopā kliedēsim vienaldzību, dalīsimies informācijā un grausim maldus.

Katra mēneša pirmajā pirmdienā un sestdienā veidojam raidījumu ciklu «Būt latvietim». Tajā tiek runāts par visu, kas ir patiesi svarīgs un rūp latviešiem. Bet ar divām stundām mēnesī ir par maz, lai tam būtu ietekme.

Diemžēl, neesam tik bagāti, lai varētu pirkt raidlaiku TV un reklāmas laiku valsts radio. Bet mēs, ar jūsu palīdzību, varētu apmaksāt papildus radio «Merkurs» raidlaiku un panākt, lai mūsu raidījumus var klausīties, tajos piedalīties un līdzdarboties vairāk cilvēku. Tā mēs vairosim savas prasmes kļūsim labāki, gudrāki un varošāki.

Padomā, vai Tev būs liels zaudējums, ja atteiksies no vienas cigarešu paciņas un tās vērtību ziedosi raidījumam? Padomā, vai Tu daudz zaudēsi, ja atteiksies no alus pudeles un tai paredzēto naudu atdosi ziedojumā? Šādi varētu turpināt, bet būtība ir tā, ka, atsakoties no maznozīmīgiem sīkumiem, mēs visi kopā varam izdarīt lielas lietas.

Ziedo raidījumam «Būt latvietim» kaut mazumiņu, tikai tik, cik vari atļauties, un tas būs tavs ieguldījums latviskas Latvijas atjaunošanā.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Radioraidījumu cikls «Būt latvietim»
26.08.2010

2010. gada 30. augustā un katra mēneša pēdējā pirmdienā 18.00 radio «Merkurs» 1485 kHz klausāmies biedrības «Latvietis» raidījumu ciklu «Būt latvietim». Iespējams klausīties arī tīmeklī, uzklikšķinot uz «Radio Merkurs» logotipa.

Šī raidījuma temats: Vai dabā ir labais un sliktais?

Šajā raidījumā:

Tev bērnībā droši vien neskaitāmas reizes ir nācies dzirdēt: «Tā nedari, tas ir slikti!» vai: «Dari tā, tas ir labi!» Šīs pamācības mums ar laiku tā apnīk, ka rodas iekšējs protests un gribas par spīti darīt tieši pretēji gādīgās mātes vai tēva ieteikumam. Atsevišķos gadījumos mēs tādēļ nokļūstam sarežģītās vai pat bīstamās situācijās. Tomēr visbiežāk nekas ļauns nenotiek, un mēs, apmierināti ar sevi, dzīvojam tālāk.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Par deportāciju
02.08.2010

Latvijas prezidentam V. Zatleram
Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
no
Kaspara Bērziņa p.k.210571-10626


Rīgā,
2010. gada 27. jūlijā.
Par deportāciju

Prezidenta kungs.

Pie šajā vēstulē izklāstītā esmu nonācis ilgstošu pārdomu ceļā.

Pēc tā saucamās neatkarības atgūšanas latvieši piedzīvoja milzīgu emocionālo pacēlumu. Ikviens bija pilns iniciatīvas un cerību, jo sen lolotais sapnis – pašiem sava valsts – it kā bija piepildījies. Taču es uzskatu, ka tā ir milzīga krāpšana. Ja okupācijas vara izlemtu piešķirt neatkarību kādai okupētai valstij, tad tā šo faktu paziņotu un atkāptos. Taču tā vietā tieši šī pati okupācijas vara, saglabājot visu – gan formālo, gan neformālo ietekmi ikvienā teritorijas pārvaldes sfērā, rīko vēlēšanas, izdod likumus, maina pilsoņu loku utt. Tātad Latvijas Valsts pēc būtības ir salīdzināma ar fiktīvu komercfirmu, kurā īpašuma kontrolpakete vēl joprojām ir okupantu valdījumā.

Augstākminēto faktu apliecina arī Valsts pārvaldnieku divkosība ne tikai paziņojumos par dažādiem piemiņas datumiem, bet arī aktīva rīcība apkarojot vienus, bet atbalstot vai, mazākais, izliekoties neredzam citus – okupantu un kolonistu rīkotos pasākumus.

Tāpat nav mazsvarīgi, ka milzīgs okupācijas armijas dzīvais spēks vēl joprojām atrodas Latvijā. Jā, tās vairs nav aktīvas karaspēka daļas, taču nedrīkst aizmirst, ka šo karavīru uzskati ir kā jau karavīriem, un viņi savus bērnus audzina tādā pašā garā. To apliecina milzīgais okupantu armiju slavinošo pasākumu apmeklējums.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Biedrības «Latvietis» paziņojums
08.07.2010

Biedrība «Latvietis» izsaka atbalstu 1. jūlija gājiena organizētājam Uldim Freimanim un visiem, kas tajā piedalījās.

Plašsaziņas līdzekļi jau 20 gadus cenšas iestāstīt, ka Latvija esot tiesiska, neatkarīga un demokrātiska valsts, taču notikušais liecina par pretējo. Līdzībās runājot – 80to gadu beigās un 90to gadu sākumā mums ļāva paspēlēties smilšukastē, celt smilšu pilis un vizināties ar rotaļu auto, un mēs iedomājāmies, ka tas ir pa īstam, bet šī gada 1. jūlijs pierādīja, ka tā bija tikai viltīga krāpšana.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

> Arhīvs


Vārda dienas
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
 
@latvietislv
 
Lāčplēsis
 
TAUTVALDĪBA - iespēja lemt un ietekmēt
 
Tautas Forums
 

RSS 2.0 RSS 2.0

  Versija 2.4.6. © 2005-2014 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».