Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
Reģistrēties...
 

Būt latvietim

Vēlies pievienoties?

Kas valda valodu, valda prātu


 Aktualitātes > Notikumi

Latvijas Nacionālo partizānu atceres pasākums Sērmūkšos
23.09.2013

 

 

 Pagājušajā nedēļā aicinājām ar savu klātbūtni godināt kritušos brīvības cīnītājus 20. septembrī Amatas novada, Skujenes pagasta Sērmūkšos. Piemiņas pasākumu veidoja un vadīja Alfrēds Siupe, kurš ir viens no diviem izdzīvojušajiem 1946. gada 29. novembrī, kad, čekas iznīcinātāju vienībai ar lielu pārspēku uzbrūkot nodevēja uzrādītajai partizānu grupas apmešanās vietai, krita četri grupas cīnītāji. Viņš, atlicinot līdzekļus no saviem ienākumiem, izveidojis nacionālo partizānu kapa pieminekli un bunkuru blakus vietai, kurā tika apglabāti viņa četri kritušie cīņu biedri.

 Šāds izskatās 2013. gada atceres pasākums Skujenes pagasta Sērmūkšos.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Zāļu valsts aģentūra
17.06.2013

  Ko jūs teiktu, ja valdība pieņemtu sviesta aprites noteikumus, kuros aizliegtu veikaliem tīrā veidā tirgot sviestu? Arī sviestmaizes uz vietas bez valdības speciālas atļaujas nevienā ēdināšanas uzņēmumā izgatavot nedrīkstētu. Tās gatavotu tikai īpaši licencētas valsts amatpersonām «pietuvinātiem cilvēkiem» piederoši uzņēmumi par vismaz desmitkārtīgām cenām. Lai viss izskatītos godīgi un pareizi vēl valstij būtu jānodibina Sviesta cenu kontroles valsts aģentūra, kurai gan nebūtu nekādu tiesību kontrolēt sviestmaižu ražotāju noteiktās cenas, bet tikai veikalu un ēdināšanas uzņēmumu sviestmaizēmun citiem sviestu saturošiem izstrādājumiem uzliktā uzcenojuma atbilstību valdības noteiktajam pieļaujamā uzcenojuma procentam.
 
 Jūs teiktu, ka tā ir nejēdzība? Jūs teiktu, ka šādiem sviesta tirgošanas ierobežojumiem nav nekāda loģiska pamatojuma? Jūs teiktu, ka tā ir negodīga sviestmaižu ražotāju interešu aizstāvēšana un sviestmaižu ēdāju rupja aplaupīšana?


Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Sabiedrības saliedētības vai latviešu tautas iznīcināšanas pasākumi?
27.03.2013

  

 

 Pirms dažām dienām, kultūras ministrijas mājas lapā atradu dokumentu, kuŗā bija lasāms, ka ir piešķirta nauda (ja atmiņa neviļ, tad mazliet zem 30000Ls) pat kulinārijas izrāžu (šovu) veidošanai, lai veicinātu sabiedrības integraciju... Līdz šodienai šis dokuments ir «mainījis»  tekstu. Taču tajā vēl joprojām netrūkst dažādas «pērles».



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Lūgums ziedot akcijai «Dators latvietim»
02.02.2013

 
Dators latvietim!
 
 
 Turpinās mūsu akcija «Dators latvietim». Pieprasījums pēc datoriem palielinājies, un mums trūkst datortechnikas, no kuŗas veidot komplektus, lai tos varētu dāvināt tiem, kuŗi to gaida. Tādēļ mēs lūdzām vairākas iestādes un uzņēmumus mums palīdzēt, ziedojot datortechniku.


Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Izņem rokas no kabatām un nebļauj!
30.05.2011

2011. gada 17. maija vakars. Bez piecpadsmit minūtēm seši. Pie ieejas Brāļu kapos pulcējas neliels pulciņš cilvēku ar ziediem. Ar kamerām visu vēro drošības dienesti, kādas televīzijas, viena no tām «Pirmais Baltijas Kanāls». Ierodas Rīgas Ziemeļu rajona pašvaldības policija un jautā atnākušajiem, kurš ir pasākuma organizators, jo vajagot aprunāties, lai pasākums notiktu mierīgi un bez nevajadzīgiem ekscesiem. Neviens no klātesošiem neatzīstas, ka būtu pasākuma organizētājs. Visiem naktī uznākusi apskaidrība, ka tieši šodien jānāk uz Brāļu kapiem nolikt ziedus pie Mātes Latvijas tēla par godu H. Cukura dzimšanas dienai. Un protams arī iezīmēt H. Cukura kapavietu, jo mūsu tautas varonis pēc nežēlīgās noslepkavošanas nav apbedīts un kā brīvības cīņu dalībnieks ir pelnījis godu dusēt kopā ar citiem brīvības cīnītājiem Brāļu kapos. To paredz arī pašreizējie likumi, kurus vara atsakās pildīt. Un jāapglabā H. Cukura pīšļi ir ar militāru godu. Kad satiekas likums ar kādu augstāku par «likumu» vēlmēm, tad protams likumam ir jāpiekāpjas.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Latvijas atbrīvošanas piemiņai
05.07.2010

Gan cilvēku, gan tautas mūžā ir gaišas un tumšas dienas; viss mainās tomēr kā sliktais, tā labais saglabājas paaudžu atmiņās. Baismo dienu atmiņu uguns gadu desmitiem gruzdēja latviešu sirdīs, to nespēja izdzēst ne okupantu propaganda, ne bailes no represijām, ne laika tecējums. Šīs atmiņas nedziestoši kvēloja, radot vienīgi naidu pret okupācijas režīmu. Tomēr ik gadu, tuvojoties gaišajām dienām, tās sildīja ar savu atblāzmu, deva cerības, ka kādreiz ausīs brīvības rīts.

Viena no gaišākajām dienām nesenajā pagātnē bija 1941. gada 1. jūlijs, kad aizsargi un nacionālie partizāni patrieca komunistu bandas no Rīgas centra un daudzām Latvijas vietām. Rīgas radiofonā droši un brīvi Latviju pāršalca mūsu tautas lūgšana Dievs, svētī Latviju! Un pēc šausmīgā komunistu terora laika Latvijā atkal sasaucās sarkanbaltsarkanie karogi. Vācu armija ienāca jau atbrīvotā un Latvijas karogiem rotātā Rīgas centrā. Vācu armijas karavīrus pateicībā par palīdzību atbrīvošanā no komunistu jūga sveica ar ziediem.

Tagad, pēc vairākiem gadu desmitiem, pateicoties lidotāja Ulda Freimaņa kunga vērtīgai idejai, varam droši un brīvi doties ar ziedu veltēm pie Brīvības pieminekļa, lai pateiktos tiem latvju varoņiem, kas izcīnīja šo dienu.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

1987. gada 14. jūnijs – sākums komunisma impērijas sabrukumam
11.06.2010

Ir dzīves mirkļi, kas saglabājas atmiņās uz mūžu, tās nedziest, nepārklājas ar aizmirstības miglu, un pēc gadu desmitiem ir tik pat skaidras, ka liekas, viss būtu noticis tikai vakar. Ir cilvēki, kas kā spožas zvaigznes atmirdz dzīves tumšākajā ikdienā, cilvēki, kas bezbailīgi spēj izteikt savas un lielākās latviešu tautas daļas domas un dot cerību, ka ausīs brīvības rīts.

Manā dzīvē ir bijuši divi brīži, kas nekad neizgaisīs no atmiņas. Pirmais bija jau sen, vēl bērnībā, kas redzēju leģionārus dodoties uz fronti, otrais drūmajā okupācijas laikā – pirmā helsinkiešu uzdrīkstēšanās paust savu nostāju pret komunistisko režīmu. Tas bija neaizmirstamā 1987. gada 14. jūnijā. Redzētais atmiņā saglabājies tik spilgti, ka nespēju par to runāt pagātnē.

Ir drūmi pelēka 14. jūnija diena. Atceroties tos daudzos tūkstošus Latvijas patriotu, kam šajā dienā sākās Golgātas ceļš, raud pat debesis; un ir cerība, ka šodien, pēc daudziem gadu desmitiem, viņu piemiņas atkal tiks godātas, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

> Arhīvs


Vārda dienas
Leonīda, Leonīds
 
@latvietislv
 
Gustava Celmiņa centrs
 
Lāčplēsis
 
Krusta skola
 
TAUTVALDĪBA - iespēja lemt un ietekmēt
 
Tautas Forums
 

RSS 2.0 RSS 2.0

  Versija 2.4.5. © 2005-2013 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».