Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


 Aktualitātes > Notikumi

Debesu simta piemiņai
20.02.2018

2018. gada 20. februārī biedrības «Latvietis» pārstāvji bija to latviešu vidū, kas atsaucās ukraiņu aicinājumam kopīgi pieminēt Debesu simtu - tos, kuŗus 2014. gada 20. februārī apšāva Kijevā. Bez Latvijas ukraiņiem tur bija arī Latvijas Aizsargu organizācijas pārstāvji un vairāki latvieši, kas bija atnākuši individuāli.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Mūžībā aizgājis Konstantīns Pupurs
12.09.2017

9. septembrī no mums šķīries un pāragri mūžībā aizgājis pretošanās kustības dalībnieks, Latvijas neatkarības celmlauzis Konstantīns Pupurs.

Izvadīšana piektdien, 15. septembrī, plkst. 14.00 Rīgas sv. Pēteŗa baznīcā.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Būt latvietim - brīvais mikrofons latviskā garā
04.09.2017

Biedrība "Latvietis" un biedrība "Latvijas Aizsargu organizācija" aicina:

Atsakoties no savas tautības, mēs zaudējam savas saknes. Ja esi piedzimis par latvieti, tu vari savā garā augt liels tikai kā latvietis. Tu nevari būt lielāks krievs par pašiem krieviem vai lielāks anglis par pašiem angļiem.

Nacionālisms ir mīlestība. Mīlestība pret tautu nezūd kā mūžīgā, nemirstīgā cerība. Sanāksim kopā, dziedāsim un runāsim par mūsu nākotni.

Tiekamies 9. septembrī plkst. 12.00 Ulbrokā, Līgo parkā!



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Filma «Būt latvietim» 6. septembrī LIMBAŽOS!
22.08.2017

2017. gada 6. septembrī plkst. 18.00 LIMBAŽU GALVENAJĀ BIBLIOTĒKĀ (Parka ielā 23, Limbažos) notiks Leonarda Inkina grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks» un filmas «Būt latvietim» prezentācija. Ieeja bez maksas.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Gājiens baigā gada upuru piemiņai
02.07.2016

Gājiens baigā gada upuru piemiņai

Video skatīties šeit:

<



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Baigā Gada upuru piemiņai 75
29.06.2016

  Pagājuši 75 gadi kopš vācu armija pārtrauca nežēlīgo masu slepkavību, atklāja tās galvenos bendes Šustinu, Noviku un citus.
  Būsim modri par savu nākotni. 2016. gada 1. jūlijā plkst. 18.00 pulcēsimies pie Okupācijas Muzeja (Strēlnieku laukumā) gājienam līdz Brīvības piemineklim.
  Noliksim ziedus Baigā Gada upuru piemiņai 75.

Pasākumu rīko Edgars Dambītis.





Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Aicinām godināt kritušos brīvības cīnītājus Sērmūkšos 25. septembrī!
23.09.2015

 
Aicinām godināt kritušos brīvības cīnītājus Skujenes pagasta Sērmūkšos 25. septembrī!

  Otrā pasaules kara noslēgumā Latvijas teritorijā sāka veidoties pirmās nacionālo partizānu grupas. Arī Cēsu rajona Sērmūkšu apkaimē darbojās nacionālo partizānu grupa. Tās liktenīgais brīdis pienāca 1946.gada 29.novembrī, kad, čekas iznīcinātāju vienībai ar lielu pārspēku uzbrūkot nodevēja uzrādītajai partizānu grupas apmešanās vietai, krita četri grupas cīnītāji. Pirms uzbrukuma tika arestēti partizānu grupas dalībnieku radi un atbalstītāji no Cēsu rajona Sērmūkšiem, Skujenes un Drabešu pagastiem un ieslodzīti bijušajā Sērmūkšu alus brūzī. No kaujas vietas čekisti kritušos nacionālos partizānus pārveda uz Sērmūkšiem, lai arestētie atpazītu nošautos. Pēc kāda laika kritušos brīvības cīnītājus ieraka ezera dūņās netālu no bijušā alus brūža.
    No šīs partizānu grupas, izdzīvojot Sibīrijas nāves nometnes, starp mums palika tikai divi dalībnieki. Viens no viņiem - Alfrēds Suipe. Lai godinātu savu cīņas biedru piemiņu, viņš, atlicinot līdzekļus no saviem ienākumiem un iegūstot Sērmūkšu ciema padomes morālu atbalstu, izveidoja nacionālo partizānu kapa pieminekli un bunkuru, lai parādītu kā nacionālie partizāni dzīvoja savu cīnu gados, blakus vietai, kurā tika apglabāti viņa četri kritušie cīņu biedri. Šogad piemiņas pasākumā pieminēsim arī pašu Alfrēdu Suipi, kuru pēdējā gaitā izvadījām 2015. gada 7. februārī.
 
Arī šogad aicinām ar savu klātbūtni godināt kritušos brīvības cīnītājus Amatas novada, Skujenes pagasta Sērmūkšos 25. septembrī plkst. 11:00.


Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Attaisnots Dainis Rūtenbergs
11.08.2015

Šorīt ATTAISNOTS Dainis Rūtenbergs - drosmīgais latvietis, kuŗš salauza slotas kātu, kuŗā Tatjanas Ždanokas rīkotajā piketā bija iekārts audums Krievijas karoga krāsās.

Apsūdzētā Daiņa Rūtenberga aizstāvja – zvērināta advokāta Alda Allika TIESAS DEBAŠU RUNA kriminālprocesā Nr. 11087040214 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2015.gada 10.augustā (pieejama lejuplādēšanai šeit)

* * *

Godātā tiesa!

Visupirms izsaku pateicību savam kolēģim Mārtiņam Kvēpam par viņa brīvprātīgo iesaistīšanos Daiņa Rūtenberga aizstāvībā un par šajā lietā nozīmīgo Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu analizēšanu un izvērtēšanu! Pateicoties kolēģa dalībai un sniegumam, man ir bijis iespējams pievērst nepieciešamo uzmanību šajā lietā ne mazāk svarīgajiem starptautisko tiesību, Latvijas valsts un konstitucionālo tiesību, kā arī Latvijas vēstures un politikas jautājumiem.

Godātā tiesa!

[1] Ir ļoti svarīgi atcerēties 2014.gada 10.marta piketa kontekstu.

1. Piketa konteksts ir tāds, ka tas notika tā brīža ģeopolitisko notikumu viskarstākajā laikā. Pikets nenotika Maskavā vai kaut kur citur Krievijā. Pikets notika Rīgā. Latvijā. Eiropas Savienībā. Piketa dalībnieki vicināja Krievijas karogus un bļāva “Rossija! Rossija!”. Piketā izkliegtie saukļi “Brīvību Krimai!” un “Rokas nost no Krimas!” nebija aicinājums nepieļaut un pārtraukt tai laikā notiekošo Krimas okupāciju un aneksiju. Gluži pretēji – tas bija publisks nepārprotams atbalsts šīm Krievijas veiktajām darbībām.

Šajā sakarā ir būtiski konstatēt, ka Krimas kā Ukrainas teritorijas daļas okupācija un aneksija ir starptautisks noziegums. Okupējot un anektējot Krimu, Krievija ir pārkāpusi vienu no svarīgākajiem starptautisko tiesību principiem – agresijas aizliegumu.

Agresijas aizliegums kopš Pirmā pasaules kara beigām pieder pie moderno starptautisko tiesību pamatprincipiem, t.s. jus cogens normām. Šīm normām nav nekādu izņēmumu. Tās ir saistošas visām atzītām valstīm, neatkarīgi no tā, vai kāda valsts to vēlas vai nē.


 



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

10. augustā turpinās tiesāt Daini Rūtenbergu
09.08.2015

2015. gada 10. augustā plkst. 13.00 Rīgā, Abrenes ielā 3, 16. zālē tiks turpināsies tiesa pret Daini Rūtenbergu.

Kriminālprocess pret Rūtenbergu sākts par huligānismu, kas saistīts ar mantas tīšu bojāšanu - pēc Krimināllikuma 231. panta 2. daļas, kurā par minētajiem pārkāpumiem iespējamais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods un policijas kontrole uz laiku līdz trim gadiem.

Kā zināms, pagājušā gada 10.martā, pa ceļam uz mājām, Dainis Rūtenbergs Rīgas centrā pie ieraudzījis piketētāju pūli pie Eiropas mājas Aspazijas bulvārī, kas ar Krievijas karogiem un Georga lentītēm rokās izkliedza saukli: "Rossija, Rossija!" Tas bija Latvijas Krievu savienības organizētais pikets "Krimas atbalstam". Piketu bija atļāvusi Rīgas Dome (RD), tajā piedalījās arī minētais Krievijas pilsonis. Rūtenbergs, redzot notiekošo, bija ļāvies spontānām emocijām. "Man nav jāklausās šādi saukļi un jāpieņem Krievijas karogu un Georga lentīšu vicinātāji! Diemžēl Rīgas dome atbalsta šo cirku un visatļautību Rīgas ielās. Tāda pati bija krievu uzvedība Krimā un, brīvi pieļaudami to arī Latvijā, mēs ļaujam viņiem iedurt dunci sev mugurā,", vēlāk žurnālistiem skaidroja Rūtenbergs. Viņa mērķis gan nav bijis karogu sabojāt, viņš tikai vēlējies izraut to no piketētāja rokām un aizvākt, bet karoga kāts izrādījies tik trausls, ka satverot pārlūzis.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Gājiens Baigā gada izbeigšanas 74. gadskārtas atcerei 2015. gada 1. jūlijā
06.07.2015

2015. gada 1. jūlija gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, veltīts Baigā gada izbeigšanas 74. gadadienai.


Organizators - Edgars Dambītis.






Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Gājiens Baigā gada izbeigšanas 74. gadskārtas atcerei
27.06.2015

2015. gada 1.jūlijā, 18.00 notiks gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, veltīts Baigā gada izbeigšanas 74. gadadienai.

Gājiena maršruts: Okupācijas muzejs (Strēlnieku laukumā), Kaļķu iela, Brīvības piemineklis. Aicinu piedalīties visus, kam dārga nomocīto cilvēku piemiņa.


Pasākuma organizators
Edgars Dambītis







Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

10. jūnijā turpināsies izrēķināšanās ar Leonardu Inkinu
27.05.2015

2015. gada 10. jūnijā plkst. 13.00 Rīgā, Abrenes ielā 3 (Rīgas Apgabaltiesā) turpināsies izrēķināšanās ar Leonardu Inkinu.

Leonards apsūdzēts par to, ka esot izdarījis darbības, kas apzināti vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu naida un nesaticības izraisīšanu, ja tās izdarītas, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu (datoru).

Pirmās instances tiesā Leonards Inkins tika attaisnots, tomēr prokuratūra tiesas lēmumu pārsūdzējusi.

Aicinām visus, kam nav vienalga, atbalstīt Leonardu Inkinu, esot klāt tiesas procesa laikā.

Saistītie raksti:
Latviešu «Kosa Nostras» nepieciešamība
Kaŗš vēl nav uzvarēts, bet kauja gan
9. februārī turpināsies izrēķināšanās ar Leonardu Inkinu
Tribunāls
6. janvārī tiesās Leonardu Inkinu



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

18. aprīlī filma «Būt latvietim» Aizputes kultūras namā
15.04.2015

2015. gada 18. aprīlī plkst. 14.00 Aizputes kultūras namā tiks rādīta Leonarda Inkina filma «Būt latvietim». Pēc tam - tikšanās ar filmas veidotājiem un biedrības «Latvietis» pārstāvjiem.

Filmas galvenais motīvs ir latviskums un latvietība. Ja domājat, ka mums nav par ko uztraukties, tad skaudrā reālitāte liecina par pretējo, un nepieciešamībai saglabāt savu tautu ir jāpakārto citi jautājumi.

Cik daudzi no mums vispār kādreiz ir padomājuši, ko tad īsti nozīmē būt latvietim? Vieniem ir svarīgi, lai pasē pie tautības būtu ierakstīts «latvietis», citi domā, ka pietiek piedzimt Latvijā un tad jau automatiski kļūst par latvieti. Filma tikai papildina un atgādina to, kam jābūt sirdī, domās un darbos.

Patriotiskās grāmatās mēs varam lasīt daudz dažādu patriotisku rīcību aprakstu, stāstus par brīvības cīņām, par cīnītāju ziedošanos. Daudzos atceres sarīkojumos un valsts svētkos runājam par patriotismu, par latviskumu, par sentēvu mantojumu – par latviešiem. Bet kāpēc mums ir jābūt latviešiem? Kāpēc mums tas ir svarīgi?

Savas tautības apziņa nav vajadzīga tikai vergam.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Alfrēda Suipes izvadīšana (+ video)
10.02.2015

2015. gada 7. februārī pēdējā gaitā izvadījām Latvieti, latviešu nacionālo partizānu Alfrēdu Suipi.

Par darbību pretošanās kustībā bijis ieslodzīts Butugičagas nometnē, kur strādājis urāna raktuvēs. Lai godinātu savu cīņas biedru piemiņu, kā arī jaunajai latviešu paaudzei parādītu, kas bija latviešu nacionālie partizāni un kā tie cīnījās par Latvijas brīvību, viņš Sērmūkšos izveidojis piemiņas vietu blakus vietai, kurā tika apglabāti viņa četri kritušie cīņu biedri. Piemiņas vietas izveidē savulaik piedalījušies ar biedrības «Latvietis» dalībnieki - par to var lasīt  šeit.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Kaŗš vēl nav uzvarēts, bet kauja gan
10.02.2015

2015. gada 9. februārī tika tiesāts Leonards Inkins. Par ko viņu apsūdzēja? Lasiet šeit, šeit un šeit.

Pirmajā tiesas instancē Leonards ir attaisnots.

Vēl jau, protams, nav zināms, vai tiesas spriedums netiks pārsūdzēts, tomēr neliela uzvara ir gūta. Ar Leonarda Inkina pēdējo vārdu un tiesas spriedumu var iepazīties šajā video:





Pēdējais vārds

Es apzinos kādā pasaulē dzīvoju un uz kurieni tā iet. «Padomju savienības žīdu katķismā», par kura fragmenta publicēšanu mani apsūdz, ir teikts: «Galvenais – apsūdziet, lai viņi taisnojas. Tas, kurš taisnojas, jau pa pusei ir vainīgs.» Ceru, ka šis īsais citāts neradīs jaunu krimināllietu pret mani. Mani patiešām apsūdz un liek taisnoties.

Francijas traģiskie notikumi ar tā saucamo karikatūru žurnālu, kurš atklāti spļāva cilvēkiem dvēselēs, ņirgājās un zaimoja liecina, ka visa progresīvā cilvēce šādas rīcības aizstāv. Bet pret tiem, kas atmasko šādas nekrietnības, tā saucamā progresīvā cilvēce, vēršas ar likuma spēku.

Šis gadījums rāda un apliecina kādā pasaulē dzīvojam patiesībā un no tā var secināt ar ko tas beigsies. Tuvojas antikrista laiks un kas līdz šim bija labi un pareizi ir kļuvis nevēlams, bet kas līdz šim bija ļauns ir kļuvis vēlams un lolojams. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka ja tā turpināsies cilvēce pārstās pastāvēt šī gadsimta vidū. Par to pārliecināties varēsim pavisam drīz.

Man dzīvē daudz grūtību sagādā tas, ka bieži saku to ko domāju, nevis to, ko no manis grib dzirdēt. Arī tiesā paudu tikai to ko domāju un arī pēdējā vārdā teikšu to, ko patiesi domāju.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0


9. februārī turpināsies izrēķināšanās ar Leonardu Inkinu
04.02.2015

9. februārī turpināsies Leonarda Inkina tiesāšana. Kā ziņojām iepriekš, viņam izvirzīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 78. panta 2. daļas, apgalvojot, ka L. Inkins esot izdarījis darbības, kas apzināti vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu naida un nesaticības izraisīšanu, ja tās izdarītas, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu (datoru).

Tiesas sēde notiks Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā Rīgā, Abrenes ielā 3, 9. februārī plkst. 13.30 19. zālē.

Aicinām visus, kam nav vienalga, morāli atbalstīt Leonardu Inkinu, esot klāt tiesas procesa laikā.

 



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Aicina morāli atbalstīt Daini Rūtenbergu
23.01.2015

Informāciju sagatavoja Ieva Brante.

Juriste Ieva Brante aicina ar savu klātbūtni morāli atbalstīt rīdzinieku Daini Rūtenbergu tiesas sēdē, kas notiks pirmdien, 26.janvārī, Rīgas Centra rajona tiesā Abrenes ielā 3, plkst. 10.00, 16.telpā.

Tiesa pirmdien sāks skatīt Krievijas pilsoņa, Maskavas iedzīvotāja Staņislava Razumovska un Latvijā dzīvojošās Ksenijas Ovsjaņņikovas prasību pret Daini Rūtenbergu par Krievijas Federācijas karoga bojāšanu. Nodarītais zaudējums aprēķināts 15 eiro apmērā, bet Razumovskis uzskata, ka tiesai vēl jāpiedzen no Rūtenberga 60 eiro - transporta izdevumi no Maskavas uz Rīgu un atpakaļ, jo viņam esot bijis jābrauc pēc jauna karoga.

Kriminālprocess pret Rūtenbergu sākts par huligānismu, kas saistīts ar mantas tīšu bojāšanu - pēc Krimināllikuma 231. panta 2. daļas, kurā par minētajiem pārkāpumiem iespējamais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods un policijas kontrole uz laiku līdz trim gadiem.

Kā zināms, pagājušā gada 10.martā, pa ceļam uz mājām, Dainis Rūtenbergs Rīgas centrā pie ieraudzījis piketētāju pūli pie Eiropas mājas Aspazijas bulvārī, kas ar Krievijas karogiem un Georga lentītēm rokās izkliedza saukli: "Rossija, Rossija!" Tas bija Latvijas Krievu savienības organizētais pikets "Krimas atbalstam". Piketu bija atļāvusi Rīgas Dome (RD), tajā piedalījās arī minētais Krievijas pilsonis. Rūtenbergs, redzot notiekošo, bija ļāvies spontānām emocijām. "Man nav jāklausās šādi saukļi un jāpieņem Krievijas karogu un Georga lentīšu vicinātāji! Diemžēl Rīgas dome atbalsta šo cirku un visatļautību Rīgas ielās. Tāda pati bija krievu uzvedība Krimā un, brīvi pieļaudami to arī Latvijā, mēs ļaujam viņiem iedurt dunci sev mugurā,", vēlāk žurnālistiem skaidroja Rūtenbergs. Viņa mērķis gan nav bijis karogu sabojāt, viņš tikai vēlējies izraut to no piketētāja rokām un aizvākt, bet karoga kāts izrādījies tik trausls, ka satverot pārlūzis.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 1

Tribunāls
20.01.2015

2015. gada 6. janvārī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pirmajā instancē tika skatīta krimināllieta pret Leonardu Inkinu, apsūdzot viņu nacionāla naida kurināšanā, par to vairāk var lasīt šeit.

Tiesas namā cilvēku bija daudz, tie visi bija atnākuši, lai atbalstītu Leonardu. Tiesas sēde bija paredzēta telpā, kur apsēsties varēja tikai nedaudzi. Pēc cilvēku protestiem tika ierādīta lielāka zāle, tajā apsēsties varēja gandrīz visi, un tiesa sākās.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

6. janvārī tiesās Leonardu Inkinu
04.01.2015

Leonards Inkins, biedrības «Latvietis» priekšsēža vietnieks, 6. janvārī plkst. 10.00 tiks tiesāts, viņam izvirzīta apsūdzība pēc 78. panta 2. daļas. 78.pants ir iekļauts Krimināllikuma vissmagāko noziegumu nodaļā.

Tiek apgalvots, ka L. Inkins esot izdarījis darbības, kas apzināti vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu naida un nesaticības izraisīšanu, ja tās izdarītas, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu (datoru).



Lasīt tālāk
  Komentāri: 1

Latvijas Nacionālo partizānu atceres pasākums Sērmūkšos
23.09.2013

 

 

 Pagājušajā nedēļā aicinājām ar savu klātbūtni godināt kritušos brīvības cīnītājus 20. septembrī Amatas novada, Skujenes pagasta Sērmūkšos. Piemiņas pasākumu veidoja un vadīja Alfrēds Siupe, kurš ir viens no diviem izdzīvojušajiem 1946. gada 29. novembrī, kad, čekas iznīcinātāju vienībai ar lielu pārspēku uzbrūkot nodevēja uzrādītajai partizānu grupas apmešanās vietai, krita četri grupas cīnītāji. Viņš, atlicinot līdzekļus no saviem ienākumiem, izveidojis nacionālo partizānu kapa pieminekli un bunkuru blakus vietai, kurā tika apglabāti viņa četri kritušie cīņu biedri.

 Šāds izskatās 2013. gada atceres pasākums Skujenes pagasta Sērmūkšos.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Zāļu valsts aģentūra
17.06.2013

  Ko jūs teiktu, ja valdība pieņemtu sviesta aprites noteikumus, kuros aizliegtu veikaliem tīrā veidā tirgot sviestu? Arī sviestmaizes uz vietas bez valdības speciālas atļaujas nevienā ēdināšanas uzņēmumā izgatavot nedrīkstētu. Tās gatavotu tikai īpaši licencētas valsts amatpersonām «pietuvinātiem cilvēkiem» piederoši uzņēmumi par vismaz desmitkārtīgām cenām. Lai viss izskatītos godīgi un pareizi vēl valstij būtu jānodibina Sviesta cenu kontroles valsts aģentūra, kurai gan nebūtu nekādu tiesību kontrolēt sviestmaižu ražotāju noteiktās cenas, bet tikai veikalu un ēdināšanas uzņēmumu sviestmaizēmun citiem sviestu saturošiem izstrādājumiem uzliktā uzcenojuma atbilstību valdības noteiktajam pieļaujamā uzcenojuma procentam.
 
 Jūs teiktu, ka tā ir nejēdzība? Jūs teiktu, ka šādiem sviesta tirgošanas ierobežojumiem nav nekāda loģiska pamatojuma? Jūs teiktu, ka tā ir negodīga sviestmaižu ražotāju interešu aizstāvēšana un sviestmaižu ēdāju rupja aplaupīšana?


Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Sabiedrības saliedētības vai latviešu tautas iznīcināšanas pasākumi?
27.03.2013

  

 

 Pirms dažām dienām, kultūras ministrijas mājas lapā atradu dokumentu, kuŗā bija lasāms, ka ir piešķirta nauda (ja atmiņa neviļ, tad mazliet zem 30000Ls) pat kulinārijas izrāžu (šovu) veidošanai, lai veicinātu sabiedrības integraciju... Līdz šodienai šis dokuments ir «mainījis»  tekstu. Taču tajā vēl joprojām netrūkst dažādas «pērles».



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Lūgums ziedot akcijai «Dators latvietim»
02.02.2013

 
Dators latvietim!
 
 
 Turpinās mūsu akcija «Dators latvietim». Pieprasījums pēc datoriem palielinājies, un mums trūkst datortechnikas, no kuŗas veidot komplektus, lai tos varētu dāvināt tiem, kuŗi to gaida. Tādēļ mēs lūdzām vairākas iestādes un uzņēmumus mums palīdzēt, ziedojot datortechniku.


Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Izņem rokas no kabatām un nebļauj!
30.05.2011

2011. gada 17. maija vakars. Bez piecpadsmit minūtēm seši. Pie ieejas Brāļu kapos pulcējas neliels pulciņš cilvēku ar ziediem. Ar kamerām visu vēro drošības dienesti, kādas televīzijas, viena no tām «Pirmais Baltijas Kanāls». Ierodas Rīgas Ziemeļu rajona pašvaldības policija un jautā atnākušajiem, kurš ir pasākuma organizators, jo vajagot aprunāties, lai pasākums notiktu mierīgi un bez nevajadzīgiem ekscesiem. Neviens no klātesošiem neatzīstas, ka būtu pasākuma organizētājs. Visiem naktī uznākusi apskaidrība, ka tieši šodien jānāk uz Brāļu kapiem nolikt ziedus pie Mātes Latvijas tēla par godu H. Cukura dzimšanas dienai. Un protams arī iezīmēt H. Cukura kapavietu, jo mūsu tautas varonis pēc nežēlīgās noslepkavošanas nav apbedīts un kā brīvības cīņu dalībnieks ir pelnījis godu dusēt kopā ar citiem brīvības cīnītājiem Brāļu kapos. To paredz arī pašreizējie likumi, kurus vara atsakās pildīt. Un jāapglabā H. Cukura pīšļi ir ar militāru godu. Kad satiekas likums ar kādu augstāku par «likumu» vēlmēm, tad protams likumam ir jāpiekāpjas.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Latvijas atbrīvošanas piemiņai
05.07.2010

Gan cilvēku, gan tautas mūžā ir gaišas un tumšas dienas; viss mainās tomēr kā sliktais, tā labais saglabājas paaudžu atmiņās. Baismo dienu atmiņu uguns gadu desmitiem gruzdēja latviešu sirdīs, to nespēja izdzēst ne okupantu propaganda, ne bailes no represijām, ne laika tecējums. Šīs atmiņas nedziestoši kvēloja, radot vienīgi naidu pret okupācijas režīmu. Tomēr ik gadu, tuvojoties gaišajām dienām, tās sildīja ar savu atblāzmu, deva cerības, ka kādreiz ausīs brīvības rīts.

Viena no gaišākajām dienām nesenajā pagātnē bija 1941. gada 1. jūlijs, kad aizsargi un nacionālie partizāni patrieca komunistu bandas no Rīgas centra un daudzām Latvijas vietām. Rīgas radiofonā droši un brīvi Latviju pāršalca mūsu tautas lūgšana Dievs, svētī Latviju! Un pēc šausmīgā komunistu terora laika Latvijā atkal sasaucās sarkanbaltsarkanie karogi. Vācu armija ienāca jau atbrīvotā un Latvijas karogiem rotātā Rīgas centrā. Vācu armijas karavīrus pateicībā par palīdzību atbrīvošanā no komunistu jūga sveica ar ziediem.

Tagad, pēc vairākiem gadu desmitiem, pateicoties lidotāja Ulda Freimaņa kunga vērtīgai idejai, varam droši un brīvi doties ar ziedu veltēm pie Brīvības pieminekļa, lai pateiktos tiem latvju varoņiem, kas izcīnīja šo dienu.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

1987. gada 14. jūnijs – sākums komunisma impērijas sabrukumam
11.06.2010

Ir dzīves mirkļi, kas saglabājas atmiņās uz mūžu, tās nedziest, nepārklājas ar aizmirstības miglu, un pēc gadu desmitiem ir tik pat skaidras, ka liekas, viss būtu noticis tikai vakar. Ir cilvēki, kas kā spožas zvaigznes atmirdz dzīves tumšākajā ikdienā, cilvēki, kas bezbailīgi spēj izteikt savas un lielākās latviešu tautas daļas domas un dot cerību, ka ausīs brīvības rīts.

Manā dzīvē ir bijuši divi brīži, kas nekad neizgaisīs no atmiņas. Pirmais bija jau sen, vēl bērnībā, kas redzēju leģionārus dodoties uz fronti, otrais drūmajā okupācijas laikā – pirmā helsinkiešu uzdrīkstēšanās paust savu nostāju pret komunistisko režīmu. Tas bija neaizmirstamā 1987. gada 14. jūnijā. Redzētais atmiņā saglabājies tik spilgti, ka nespēju par to runāt pagātnē.

Ir drūmi pelēka 14. jūnija diena. Atceroties tos daudzos tūkstošus Latvijas patriotu, kam šajā dienā sākās Golgātas ceļš, raud pat debesis; un ir cerība, ka šodien, pēc daudziem gadu desmitiem, viņu piemiņas atkal tiks godātas, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

> Arhīvs


Vārda dienas
Agija, Aldonis
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».