Pēc tumsas visspožākā ir gaisma, pēc bailēs un neziņā pavadīta laika prieks par atgūto brīvību ir vārdos neizsakāms.

1. jūlijā pirms 69 gadiem beidzās otra komunistu okupācija Latvijā. Nacionālie partizāni un aizsargi bruņotā cīņā no sarkanā terora atbrīvoja daudzus, jo daudzus pagastus un pilsētas; arī Latvijas sirdi – Rīgas labo krastu.

Šausmu pilnais Baigais gads bija pagājis, atstādams nedziedināmas rētas latviešu sirdīs un neizsakāmus zaudējumus tautai – simtiem nošauto, nomocīto Stūra mājas pagrabos, Centrālcietumā,. Baltezerā un vēl daudzviet citur; 14. jūnijā izsūtītie.

Toreiz, 1. jūlija rītā ikkatram latvietim likās, ka debesis kļuvušas zilākas, saule spožāka, ziedi krāšņāki, pat zāle zaļāka; sajūsma neizsakāma vārdos – pēc tumšās komunisma nakts atkal brīvībā!

Pat es, šī raksta autore, atceros to skaisto dienu, kaut gan man toreiz bija tikai četri gadi. Atgriezīšos tālās bērnības atmiņās... Mēs, visi mājas iemītnieki, stāvam aplī ap balto karoga mastu, tēvs velk auklu lejup, bet karogs ceļas augstāk un augstāk pretī debesīm... Mēs visi kā brīnumā raugāmies karogā...

Pirms š. g. 16. marta Latvijas radio izskanēja doma, ka latviešu leģionāri savu svētku dienu (todien 15. un 19. latviešu divīzijas pirmoreiz kopā cīnījās Veļikajas upes krastos) izvēlējušās nepareizā datumā, jo tad šīs latviešu vienības esot atradušās citas, ne savas valsts, proti, Latvijas, territorijā. Pats esmu šī laika liecinieks.

Ziemas sākums Latvijā ir pieminams kā padomju varas izraisīto notikumu lielu cīņu un ciešanu piemiņas laiks, no 1919. gada janvāra līdz šodienai. Visus kas uzdrošinājās pretoties savas valsts neatkarības iznīcinātājiem, mūsu ienaidnieki apveltī ar meliem. Attaisnojot komunistu trīs okupāciju terora viļņos veiktos noziegumus pret cilvēcību un zaimojot kaujās pret komunismu kritušo karavīru piemiņu. Martā sākās mūsu Atbrīvošanas cīņu pirmais posms, kad latviešu karavīri kopā ar vāciešiem ģenerāļa Golca vadībā sāka pirmās kaujas pret Sarkano armiju, kas bija okupējusi gandrīz visu Latviju. 1919. gada 6. martā krita LKOK plkv. O. Kalpaks. Mēneša laikā padzina Sarkanās armijas vienības no Kurzemes un Zemgales pilsētām.

Tāpēc, ka viņi tika audzināti vienos melos no paaudzes paaudzē. Meloja valsts vara, meloja priesteri, meloja paši. Tāpēc viņi nevienam netic, vienīgi paši sev. Krievijas impērijas ideoloģija caur cauri veidojusies melos un krāpšanā tā, ka tā kļuva par valdnieku vardarbīgi taisītās tautas nacionālo raksturu. Protams, bija jau arī izņēmumi, ko var nosaukt vārdos, jo to nebija daudz. Un tas sākās tā.