Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
Reģistrēties...
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim

Iespējas tikties ar biedrības vadību


 Aktualitātes > Viedokļi

Dodiet cilvēku - pantu atradīsim!
25.05.2014

«Dodiet cilvēku, pantu atradīsim!» Tā esot teicis Staļins. Patiesi - 1936. gada PSRS konstitūcija ārēji bija ļoti demokratiska. Bija atļautas visas brīvības - ja vien tās nenāca par ļaunu «strādnieku šķirai». Neraugoties uz to, pēc slavenā PSRS Kriminālkodeksa 58. panta - «Dzimtenes nodevība» - tika «tiesāti» un nogalināti miljoni.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Par vārda brīvību un pašcenzūru
20.05.2014

30. gadu pagājuši pēc Gunāra Astras pēdējā vārda. Toreiz G. Astra rakstīja:

„Man ir teikts - “aizliegtās grāmatas”. Kā lai to pasaku, kas ir aizliegts, kas - ne? Vatikāns publicē un regulāri papildina savu Index librorum prohibitorum - aizliegto grāmatu sarakstu. Varbūt daudzi cilvēki izvairīsies no situācijas, kurā esmu nonācis, ja kioskā nopirks un izlasīs šādu jaunākā izlaiduma sarakstu. Tagad iznāk tā, kā katram jāapgūst papildu kvalifikācija - pašcenzors.”

Leonards Inkins nav apguvis šo kvalifikāciju, viņš ir publicējis fragmentu no vecas grāmatas, kas nekad nav bijusi aizliegta, kas ir brīvi pieejamai tīmekļa vietnēs, grāmatas, ko daudzi ir lasījuši, un nav dzirdēts, ka šīs grāmatas dēļ būtu izcēlusies vardarbība. Tomēr šī publicētā fragmenta dēļ nu viņu tiesās.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Par runāšanu un darīšanu
08.03.2013

Ir tādi ļaudis, kam patīk runāt. Runāt daudz un gudri. Ja runāšanas rezultāts ir padarīts darbs, tad labi. Parunāji un izdarīji. Arī man reizēm patīk parunāt.

Bieži gan sastopu tādas personas, kuŗas gan runāt prot, prot arī ieteikt darāmos darbus, tomēr, kad jāķeŗas pie darba, tad darītājs mudīgi iemūk aizkrāsnē. Sak', tas esot grūti, viņš to nemākot, ļoti daudz darba, sieva neļauj, sunim zobi sāp...

Lai mūsu Latvija kļūtu par latvisku un pārtikušu zemi, nepietiek ar vaŗtuŗu palamāšanu virtuvē vai pačīkstēšanu; nepietiek arī reizi gadā atcerēties, ka ir tāda Latvija, ka tās godam sarīkots salūts, kuŗa laikā gaisā tiek izpūsti daudzi tūkstoši latu. Nepietiek arī ar iešanu lāpu gājienā - protams, tas sniedz ikdienā pietrūkstošo vienotības sajūtu, tomēr ar to vien nepietiek.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Mūsu lielā kaimiņa ietekme Latvijā
29.01.2013

 Izlasīju interesantu rakstu internetā par Latviju, ko uzrakstījusi kāda krievu sieviete. Tas lika nedaudz padomāt, ko tad mēs par savu valsti un situāciju varam pateikt.
 
 Situācija nu ir izveidojusies tāda, kādu to apraksta. Viss viņas rakstītajā ir pilnīga taisnība. Pirmkārt, jau pats pirmais apgalvojums par to, ka mūsu valstī ne visi iedzīvotāji zina valsts valodu, bet visi zina lielās kaimiņvalsts valodu – vienalga vai latvietis vai krievs. Un līdz ar to veidojas dažādas amizantas situācijas. Piemēram – kurš cilvēks, kas nedzīvo Latvijā, varētu iedomāties, kā reāli izskatās situācija, kad valsts iedzīvotāji visi kā viens pielāgosies tam, kurš runā citā valodā? Ja kāds, ar kuru mums ir darīšana, nesapratīs latviski, mēs vienkārši centīsimies atrast citu valodu kurā ar viņu sazināties.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Vai vienam cilvēkam ir ietekme?
31.10.2012

   Bieži ir dzirdams apgalvojums, ka viens cīnītājs pret vairākiem neko nevarot panākt. Sevišķi -  ja problēmsituācija ir laidusi dziļas saknes sabiedrības uzskatos. Ar kādu pavisam vienkāršu piemēru no dzīves (pēdējo dienu notikums) es vēlētos pierādīt pretējo.

   Gadījās man strādāt ar kādu tūristu grupu no Krievijas. Ar grupu ceļojumiem ir tā, ka vairumā gadījumu viņu ēšanas laiks un vietas ir laicīgi rezervētas. Grupas ir grupas. Tas nav tā, ka pāris cilvēku ieskrien kādā ēstuvē un izēd to tukšu... Ja negaidīti kādā vietā uzrodas cilvēki grupā - viesmīlis var dabūt skriet uz kūti pēc olām... Bet stāsts nav par to.


Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Kā mēs redzam Latviju tagadnē un nākotnē
14.10.2012

  Interesanti būtu uzzināt, ko Latvijas iedzīvotāji domā par notikumiem mūsu valstī? Tāpēc veicu aptauju par dažādiem valstij nozīmīgiem kultūras un ekonomikas jautājumiem. Visu, protams, pajautāt nav iespējams, bet daļu vismaz uzzināt taču var. Rezultāti radīja izbrīnu.

  Vispirms par to, kas tad mūs neapmierina. Izrādās, ka ekonomiskās problēmas mums nemaz nav galvenās, un tas priecē. Vairums apgalvo, ka viņus uztrauc mūsu kultūras apdraudējums. Un maz ir tādu, kam rūp latviešu aizbraukšana uz citām zemēm, valdības spēja «zaudēt» naudu, domas par eiro ieviešanu. Mums ir arī tādi, kurus interesē tikai viņi paši. Tiesa, tādu ir vismazāk. Bet viņus daļēji var arī saprast, jo reti kad mūsu uztraukšanās par lietām valsts mērogā reāli kaut ko arī palīdz. Un, ja jau reiz kāds to uzskata par velti tērētu laiku, tad vienaldzība ir saprotama.

 



Lasīt tālāk
  Komentāri: 1

Konspiroloģijas negatīvā ietekme
01.01.2012

Mērķu sasniegšanai, ko nevar paveikt vienatnē, cilvēki apvienojas grupās. Grupas ir daudz un dažādas - gan mazas (ģimenes), gan lielas (tautas), gan senas (baznīcas), gan īslaicīgas (demonstranti). Grupām ir visdažādākie mērķi, darbības likumsakarības un metodes. Valstis un sabiedrības sastāv no daudzām šādām grupām, spēcīgākās no kurām ir spēki, kas nosaka sabiedrības attīstību, ietekmē un vada to.

Ir gan formālas un atklātas grupas, gan arī neformālas un slēptas. Jebkura legāla organizācija (uzņēmums, sabiedriska organizācija, valsts iestāde) ir formāla grupa. Savukārt pie neformālām grupām var pieskaitīt gan spontānas, gan pastāvīgas domubiedru, interešu vai radinieku kopas, noziedzīgas un/vai nelegālas organizācijas, kā arī dažāda veida slepenas grupas (slepeni ordeņi un biedrības, specdienesti, specdienestu organizatoriski veidojumi).

Sabiedriskos procesus ietekmē gan atsevišķas spilgtas personības, gan noteiktu domu un noskaņojumu ietekmē esošas ļaužu masas, gan formālas organizācijas, gan arī neformālas cilvēku grupas. Tomēr visacīmredzamākā ietekme ir formālām grupām , kuras darbojas atklāti esošās sabiedriskās kārtības ietvaros, sniedzot par savu darbību un izplatot oficiālu informāciju. Dēļ formālo organizāciju darbības acīmredzamības („pierādāmības”) tās tiek pētītas, pie tām tiek apelēts, ar tām tiek izskaidrots un to veikumu un viedokļu summa tiek ierakstīta vēsturē, atstājot ēnā pārējos sabiedriskos procesus ietekmējošos faktorus, tai skaitā neformālās organizācijas, kuru ietekme oficiālajās sabiedrisko procesu zinātnēs (politoloģija, socioloģija, vēsture) tiek apskatīta minimāli.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Globāla kastu sistēma – cilvēces perspektīva?!
28.11.2011

Pār pasauli valda idejas, tās iemiesojas cilvēku prātos un caur to rīcību tiecas realizēties. Lielākā daļa ideju izriet no citām idejām, bet ir pamatidejas no kurām izriet neskaitāms daudzums citu lielāku vai mazāku idejiņu. Tieši valdošās pamatidejas vislielākā mērā nosaka cilvēku rīcību un laikmeta tendences. Zinātnē un filozofijā pamatideju sfēra ir metafizika. Metafizika ir pamatu pamats uz kā balstās viss – kultūra, zinātne, reliģija, politika, ekonomika, praktiskā dzīve, pilnīgi viss. Metafizika ir grūti uztverams garīguma līmenis, ko maz kas redz un saprot, jo metafiziskās pamatidejas lenc no tām izrietošās bezgalīgi daudzās idejiņas, kuru ietekme ir puslīdz acīmredzama.

Metafiziskos procesus tuvākajā laikā vajadzētu saprast katram, jo pasaule ir globālas katastrofas priekšā kā iemesls ir jau labu laiku notiekošas izmaiņas metafizisku pamatideju līmenī, humānisma un cilvēcības pamatidejām zaudējot savas pozīcijas cilvēku prātos necilvēcības un nežēlības, jeb nāves pamatidejām.

Gaisā jūtama sviluma smaka. Tuvojas kaut kas liels, nesaprotams un ļoti nežēlīgs. Tas skars visus neatkarīgi no reliģiskās pārliecības, tautības, mantiskā un sociālā stāvokļa. Ir velti cerēt no tā kaut kur paslēpties un izvairīties, jo pasaule ir globalizēta un nav vairs kur bēgt. Un ir velti cerēt uz šī spēka žēlastību. Kas tas ir? Kas ir tie procesi, kas draud sagraut un aprīt moderno pasauli, lai bezgala auksti un nežēlīgi cilvēki tās vietā varētu izveidot viņu cerībās mūžīgas tumsas valstību?



Lasīt tālāk
  Komentāri: 1

Labdien, Ušakova kungs!
18.05.2011

Stingri pieprasu, lai Jūs publiski atvainotos latviski runājošajai un domājošajai sabiedrības daļai par to, ko teicāt Eiropas dienas uzrunā, ka atrašanās “vienotā Krievijā” esot labākais, kas ar Latviju noticis šajā gadsimtā.

Tālāk paskaidrošu, kāpēc.

Šeit es neatgādināšu par Jūsu godaprāta un elementāras pašcieņas trūkumu, kad tā arī nesagaidījām Jūsu demisijas pieteikumu pēc Jūsu iepriekšējā “skandāla” - sarunas ar Šlesera kungu pie nejauši neizslēgta mikrofona. Tāpat, lai arī paliek Raiņa pieminekļa ietērpšana kliedzoši bezgaumīgā cirka tērpā, kas it kā esot pilnīgi “normaļna”, kā arī Jūsu līdzdalība pagalam nelatviskajos “Uzvaras” dienas svētkos, kuros tiek cildinātas ar Latvijas likumu noliegtās PSRS liecības un simboli. Līdz ar to droši varu teikt, ka piederu pie tās sabiedrības daļas, kuras uzticību Jums nebūs lemts baudīt “avansā”.

Atzīšos uzreiz, ka neuzskatu sevi par „slimīgu nacionālistu”, labējo, fašistu vai ko citu tādā garā, tāpat neesmu atrodams nevienas politiskās partijas vai organizācijas rindās. Esmu puika no laukiem, dzimis un audzis Latvijā, politiskajos gāganu karos neieklausos tikpat kā nemaz un televizora ekrānu skatu tikai ārkārtas gadījumos. Tik vien varu teikt, ka man rūp mani līdzcilvēki, manas tautas nākotne un kultūrvide, kurā dzīvoju. Un, lūk, ar vienu vienīgu gājienu Jūs pamanījāties uzspļaut itin visam, kas man (un ne man vienam) ir svēts. Turklāt, Jūs to paveicāt diezgan izmanīgā un aukstasinīgā veidā.

Dienā, kad lielākā daļa Latvijas pamatiedzīvotāju ar sakostiem zobiem novēro līdz galam neizprotamus svētkus “minoritāšu” izpildījumā un mūsu pašu piekūni skrien “Uzvaras” laukuma virzienā, arī Jūs pamanāties sarūgtināt. Ar dziļu dusmu grumbu pierē noskatījos Jūsu pašpuiciski nevērīgo pārteikšanās videoliecību, kas nu jau avīžnieciskā neapdomībā pasludināta par kārtējo “skandālu”. Manās acīs tas vairāk ir skumji, ne tik daudz skandalozi. Runa, protams, ir par Jūsu Eiropas dienas uzrunu, kurā sacījāt, ka atrašanās “vienotā Krievijā” esot labākais, kas ar Latviju noticis šajā gadsimtā. Taču vēl jo sāpīgāks ir fakts, ka šis mēles klupiens Jums šķiet pietiekami necils, lai nebūtu atvainošanās vērts.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Ko domājam par latviešu valodas nākotni?
01.05.2011

Daudzi latvieši ir sašutuši par sliktu latviešu valodu, kas dzirdama deputātu runās. Dažs deputāts, kam nepatīk cita deputāta runa, tam saka: «Juris, aiztaisi muti!» Joprojām ir deputāti, kas Saeimu sauc par Saimu, Seimu un citādi. Vairākos ārzemju parlamentos deputātiem par šādām aplamībām draud liels sods. Būtu jāsoda arī mūsu deputāti, kas kropļo latviešu valodu, jo mūsu valoda taču nav mazāk aizstāvama kā vācu, franču, poļu vai kāda cita lielā valoda. Nedrīkstētu būt arī tādi gadījumi kā piektajā Saeimā, kad par spīti lietpratēju aizrādījumiem deputāti likumprojektā iebalsoja aplamu vācisku vārdu prove latviešu valodas vārda raudze vietā.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

Vai Latvijai draud Ukrainas liktenis?
28.09.2010

Par to liecinās 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti. Pašlaik esam izvēles priekšā – būt, vai nebūt neatkarīgai un brīvai, latviskai Latvijai. Jāatceras mūsu dzejnieka Kārļa Skalbes vārdi, ar kuriem viņš 1915. gadā aicināja kaujās pret iebrucējiem latviešu strēlniekus: «Latvieši, pulcējieties zem Latvijas karogiem!», cerībā uz neatkarīgu un brīvu Latviju.

Kā viens no 14 Jelgavas apriņķa Pilsoņu kongresa (PK) delegātiem, vēlos vērst vēlētāju uzmanību uz pašreizējo situāciju valstī un tās cēloņiem.

Trešās atmodas gados līdz ar Tautas fronti (TF) Latvijā pēc Igaunijas parauga izveidojās Latvijas Republikas Pilsoņu kongress, kas sevi deklarēja kā Latvijas Republikas pilsoņu vēlētu 1918. gada pasludinātās Latvijas Republikas tiesisko pārstāvniecību. TF rikai pēc ilgām diskusijām atbalstīja PK ideju kā rezerves variantu valsts neatkarības atgūšanā.



Lasīt tālāk
  Komentāri: 0

> Arhīvs


Vārda dienas
Janīna, Linda
 
@latvietislv
 
Gustava Celmiņa centrs
 
Lāčplēsis
 
Krusta skola
 
TAUTVALDĪBA - iespēja lemt un ietekmēt
 
Tautas Forums
 

RSS 2.0 RSS 2.0

  Versija 2.4.5. © 2005-2013 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».