Fe­ļe­tons

Ta­nī nik­nā die­nā kā­da Vec­rī­gas na­ma pa­gra­bā ie­rī­ko­ta­jā tēj­nī­cā (čai­na­jā) ar ro­man­tis­ku no­sau­ku­mu «Če­kas pag­ra­biņš», no­ti­ka in­ter­bļau­ru kon­fe­ren­ce, kon­spi­rē­ta ar no­sau­ku­mu «ban­kets». Sa­nā­cis bi­ja in­ter­bļau­ru zieds ar pa­šu Ru­bi­ko­vu priekš­ga­lā. Vi­si bi­ja pa­ci­lā­tā no­ska­ņo­ju­mā. No «dā­mām» vē­jo­ja im­por­ta smar­žas, ausīs ie­ka­ri­nā­ti spī­dī­gi ri­pu­ļi mir­dzē­ja vi­sās va­ra­vīk­snes krā­sās. Pau­kšķē­ja šam­pā­nie­ša kor­ķi, dzel­te­nī­go šķid­ru­mu pil­dī­ja kris­tā­la po­kā­los, un viss bi­ja māk­slī­gi pre­tda­bīgs uz sar­ka­no pla­kā­tu fo­na. Pie «pre­zi­di­ja» gal­da, pār­klā­ta ar sar­ka­nu lu­pa­tu, ap­sē­dās pats Ru­bi­kovs, no vi­ņa pa la­bi – la­bā ro­ka b. Šņur­kāns, pa krei­si – «dā­ma» ar spi­co, pa­lī­ko de­gu­nu Tan­ja Šlo­mov­na, vi­ņai bla­kus – ka­rog­ne­sējs Lūr­jā­ņu Mud­ris, tam bla­kus – Mit­ja Fans, bla­kus Šņur­kā­nam pie­sē­dās ra­bī­na dēls Bo­riss Icik­kē­vičs.