Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
Reģistrēties...
 

Vēlies pievienoties?

Būt latvietim

Iespējas tikties ar biedrības vadību


 Aktualitātes > «Būt latvietim»

2015. gada 9. marta raidījums «Būt latvietim»
09.03.2015

Leonarda Inkina grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks» priekšlasījums. 1. daļa, «Kritiens».«Cietums», ierunājis Alvils Bērziņš. Latvijas Republikas cilvēktiesību aizstāvības grupas «Temīda» dalībnieces vēstuli un laikraksta «Pilsonis/Pavalstnieks» redakcijas komentāru ierunājis Gvido Ikaunieks.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2015. gada 2. marta raidījums «Būt latvietim»
02.03.2015

Šajā raidījumā turpināsim Leonarda Inkina grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks« priekšlasījumu. 1. daļa, «Kritiens». «Gara gaisma», ierunājis Alvils Bērziņš. «Grēks».









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2015. gada 23. februāra raidījums «Būt latvietim»
23.02.2015

Antikrists. Raidījumu vada Gvido Ikaunieks. Par šo tematu runāsim ar Andri Kravali, Leonardu Inkinu un kardinālu Jāni Pujatu. No kurienes radušies apzīmējumi «666» un «Antikrists»? Izvēle. Gavēnis. Un priekšlasījums no Leonarda Inkina grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks», 1. daļa, Kritiens. «Pienākumi», ierunājis Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2015. gada 16. februāra raidījums «Būt latvietim»
16.02.2015

Šodien pie mums viesojas cilvēki, kurus uzaicinājis komponists Vilnis Salaks. Ar viesiem sarunājas Leonards Inkins. Zaiga Vilde, koklētāja no Vācijas. Mareks Radzēvičš, čellists, starptautisko konkursu laureāts. Kas šādiem cilvēkiem ir kopīgs ar Latviju, ja viņi pārsvarā mitinās ārvalstīs? Kā tieši mūzika ir kļuvusi par muzikantu sirdslietu? Vai spēlējot šādus instrumentus un konkrētu mūziku ir redzama vispārējā degradācija? Kā mūzikai mūsdienās zūd vērtība? Nedaudz arī par draudzību un patiesiem draugiem. Kādu lomu mūzikā un mākslā vispār spēlē emocijas? Instrumentu īpašības. Nacionālā piederība, pašapziņa par savu valsti un tautu.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2015. gada 9. februāra raidījums «Būt latvietim»
09.02.2015

Šajā raidījumā par to, kā beidzās šīs dienas tiesa pret Leonardu Inkinu, kāds bija pieņemtais lēmums. Kā šis process apvienoja pavisam dažādus cilvēkus? Kas bija novērojams iepriekšējā tiesā? Kāpēc šādam tiesas procesam nav lielāka publicitāte un kas nevēlas, lai par to runā? Kāda bija atmosfēra tiesas zālē? Raidījumu vada Gvido Ikaunieks, piedalās Leonards Inkins un Juris Lapinskis. Turpinājumā Leonarda Inkina grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks» 5. lasījums, 1. daļa, «Kritiens». «Slimības», ierunājis Alvils Bērziņš. «Dvēsele un sirdsapziņa».









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2015. gada 2. februāra raidījums «Būt latvietim»
02.02.2015

Šoreiz studijā Leonards Inkins, Jānis Saulītis, raidījumu vada Alvils Bērziņš. Runājam par turpinājumu, kā vara vēlas izrēķināties ar Leonardu Inkinu. Un turpināsim klausīties Leonarda Inkina grāmatu, kurai ir iznākusi arī trešā daļa. Kāds iespaids radies iepriekšējā tiesā? Vai tiesā tikai Leonardu vai vienkārši grib visiem aizbāzt mutes, šo tiesas procesu padarot par piemēru pārējiem? Vai konkrētais likums darbojas visiem vai šo likumu te izmanto, te vispār nepielieto? 4. lasījums no Leonarda Inkina grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks», 1. daļa, «Kritiens». «Parlaments», ierunājis Alvils Bērziņš. «Ienaidnieks».









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2015. gada 26. janvāra raidījums «Būt latvietim»
26.01.2015

Raidījumā piedalās Roberts Klimovičs, Leonards Inkins un raidījumu vada Gvido Ikaunieks. Raidījuma temats ir notikumi Parīzē, Francijā, demonstrācijas, vārda brīvība un citi aktuāli temati. Sazvērestības teorija. Kam mēs varam ticēt un kam labāk neticēt. Kam vajag melus un kas būtu ieintersēts to izpaltīšanā. Vai islāmticīgie var apdraudēt Latviju? Un kādi ir izdomātie steretipi par islāmticīgajiem? Taisnības meklēšana. Kā arī Leonarda Inkina grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks» priekšlasījums, 1. daļa, «Kritiens». «Cilvēka laime un nelaime», ierunājis Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2015. gada 19. janvāra raidījums «Būt latvietim»
19.01.2015

Šoreiz studijā Alvils Bērziņš, Leonards Inkins, raidījumu vada Gvido Ikaunieks. Šī raidījuma temats veltīts spiegošanai, datortehnikai un modernajām tehnoloģijām. Daudzi cilvēki nonāk pie galējībām, pat baidoties iet, piemēram, pie zobārsta, ka tur ar plombi varētu ievietot kādu izsekošanas ierīci. Taču reāli mūsdienās izspiegot var daudz vieglāk. Par reālo un varbūtībām. Kā patiesībā mūsdienās var izsekot un ko var darīt ar iegūto informācijas daudzumu? Kā tas notiek? Cik daudz no notiekošā mēs zinām? Kā vēsturē darbojās spiegošana un sarunu noklausīšanās un kā tas ir progresējis? Kā mēs paši ļaujam sevi izspiegot? Kā izsekošana pārvēršas par paredzēšanu, arī ietekmēšanu? Kā notiek informācijas vākšana no ierīcēm, kas lieto un savienojas ar internetu? Vai informāciju par cilvēku var iegūt arī tad, ja viņš neizmanto internetu?









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2015. gada 12. janvāra raidījums «Būt latvietim»
12.01.2015

6. janvārī Rīgas Centra rajona tiesā tiesāja biedrības «Latvietis» pārstāvju sapulces priekšsēža vietnieku, vienkārši ļoti patriotisku latvieti, Leonardu Inkinu. Lūdzam viņu pastāstīt par tiesas lēmumu, iznākumu un notikumus tajā. Kādi bija pretinieku argumenti? Atskaņojam Leonarda Inkina liecību tiesā. Turpinām lasīt Leonarda Inkina grāmatu «Neizmantoto iespēju laiks». Šajā raidījumā: 1. daļa, «Kritiens». «Visdārgākā lieta ir muļķība», ierunājis Alvils Bērziņš. «Tas, kas nācis ar pūlēm un ciešanām, mūs padara labākus».









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2015. gada 5. janvāra raidījums «Būt latvietim»
05.01.2015

Šogad mūsu raidījumā izmaiņas. Raidījumu veidošanā nepiedalās Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība. Tā vietā mēs ielūkojamies dažādās grāmatās, lasot to priekšlasījumus un dažkārt arī parunājot par grāmatās rakstīto. Sākam ar Leonarda Inkina grāmatu «Neizmantoto iespēju laiks». Šajā raidījumā: 1. daļa, «Kritiens». «Priekšvārdi», ierunājis Aidis Tomsons. «Dzīves uzdevums», ierunājis Alvils Bērziņš. «Sniegā». «Brīvā izvēle». «Bijība un pašcieņa».









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 29. decembra raidījums «Būt latvietim»
29.12.2014

Raidījumu vada Alvils Bērziņš. Atskats uz to, kas bija 2014. gadā un varētu būt 2015. gadā. Piedalās arī Leonards Inkins un Jānis Saulītis.

Vai 2014. gadā bija vairāk labā vai sliktā? Vai sliktais nav bijis vienlaikus arī brīdinājums? Vai karš Ukrainā dažam labam nešķiet «šovs»? Ukrainā notiek Patriotu «atšaušana» – Valsts neatbalsta brīvprātīgo bataljonus. Vai ukraiņu patrioti nevērsīsies pret savas valsts vadību? Kādā veidā Latvijā savulaik sagrāva zemessardzi? Ukraina atgūs Donbasu, kad Krievija sabruks gabalos. Vai mēs drīkstam vispār vēlēties Krievijas sabrukumu, vai tas nav pretlikumīgi? Vai vispār ir pasaulē valstis, kas pilnībā var sevi kontrolēt? Vai Krieviju var uzskatīt par lielu valsti?
Biedrībai izdevies atdzimt, mirušo vietā piesaistīt jaunus cilvēkus. Ir jaunas, plašākas telpas… Vai negodīga ir visa vara vai tikai atsevišķi tās pārstāvji? Kā radies jēdziens – «5. kolonna»? Žīdu tautas pasaka, no kā radies izteiciens – «ķeriet zagli!».
Kādās administratīvās un krimināllietās bija iesaistīta biedrība? Kā piespiest Ārlietu Ministriju izbeigt H.Cukura apmelošanu? Paņēmiens, kā neļaut uzvarēt taisnībai tiesā – neizskatīt iesniegumu pēc būtības. Kāpēc Ārlietu Ministrijas lapā jāpublicē daiļdarbi? Par ko apsūdz Leonardu Inkinu? Kādi grozījumi ieviesti LKL 78. p.? Kāpēc no tā izmests vārds «apzināti»? Kādā veidā var tautai «aizbāzt muti»? «Naida kurināšana» – dzejisks, nevis juridisks formulējums. Vai (ne)drīkst pārpublicēt darbus no interneta? Kas ir «Providus» eksperti, vai tie nav Sorosa finansēti algotņi? Vai Judins drīkst pārpublicēt naidīgu informāciju?
Ko nozīmē būt laimīgam Jaunajā gadā? Galvenais, ka biedrība arvien vēl pastāv, un tai nav bijis vajadzības mainīt savu programmu. Mūsu darbību nekad vara neatspoguļos pozitīvi!
Mūsu telpas būs jūsu rīcībā visu nākamo gadu, uz veiksmīgu sadarbību!









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 22. decembra raidījums «Būt latvietim»
22.12.2014

Kad īsti sākas Ziemassvētki? Kas ir Saulstāvji? Kādas tradīcijas jāpiekopj Vasaras un Ziemas Saulgriežos? Kāpēc velkamais bluķis kļūst arvien smagāks? Nevajag sevi ieprogrammēt uz slikto – man nav; man nebūs. Vai dators iznīcina garīgumu? Varbūt pie vainas tomēr ir pats cilvēks? Vai mums ir seriāli, kas stāsta par Latviju un ceļ latvieša pašapziņu? Vai asaras bērēs nav egoisma izpausme? Vai latviešu tradīciju mācīšanai nav līdzekļu? Augu valsts – mūsu bagātība, enerģijas krājums. Vai Krievija virzās uz agoniju? Vai naftu un gāzi varam pirkt par jebkuru cenu? Kāda bija turku attieksme pret tiem, kas aizbrauca uz Vāciju un vēlāk atgriezās Turcijā? Vai latvieši nav zaudējuši savu labo slavu ārzemēs? Kas ir Dievs latviešiem? Vai mēs dzīvojam vairākus mūžus? Vai latvietim vēl kas pieder Latvijā? Kā apturēt latviešu tautas izmiršanu? Kas sagaida Krieviju 2015. gada pavasarī? Ko latvietis uzskata par ļaunumu? Vai tas, kas ar mums notiek, nav nopietns brīdinājums latviešiem? Vai mēs esam spējīgi «celties pēc kritiena»? Vai mēs esam savu varonīgo senču slavas cienīgi?

Raidījumu vada Gvido Ikaunieks, piedalās Ramands Jansons un Leonards Inkins.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 15. decembra raidījums «Būt latvietim»
15.12.2014

Kas ir vārda brīvība mūsdienās, kam tā pienākas un kam ne? Lienei žēl cilvēku, kas kalpo sistēmai. Vai tie, kas vēršas pret Patriotiem, patiešām domā to, ko sludina? Nils Muižnieks: «Mēs par viņiem runāsim, bet viņiem runāt neļausim». Ko nozīmē «liberastija»? Vai daudz ir tādu, kas spēj atšķirt labo no ļauna? Mēdiji cenšas radīt taisnīgajos cilvēkos sajūtu, ka viņu ir maz un viņu cīņa ir bezcerīga. Tomēr dzīvē ne vienmēr uzvar sliktais. Kāpēc no tautas tika slēpta laikraksta «DDD» uzvara tiesā? Krimināllietas mērķis bija apturēt laikraksta darbību un izstumt no sabiedrības tā veidotājus. Drošības policija savulaik atteicās palīdzēt Valsts policijai atklāt uzbrukuma organizētājus Aivars Gardam. Prezidentes kanceleja savulaik pieprasīja Lieni Apini atlaist no darba Ārlietu komisijā. Kādi bija A. Ķiršteina «antisemītiskie uzskati»? Izraēlas vēstnieka mēģinājums aizliegt deputātiem sniegt intervijas avīzei «DDD». Vai drīkst publicēt «Cionas gudro protokolus»? Pikets pret Izraēlas iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās. Uzbrukums – labākā taktika aizsardzībai. Ik brīdi mums jābūt gataviem izvēlēties, pa kādu ceļu iet. Par ko tiesās Daini Rūtenbergu? Cik daudzi okupanti ir notiesāti par naidu pret latviešiem un Latvijas simbolu zākāšanu? Kāpēc vienmēr par vainīgu pasludina pamatnāciju? Ko nozīmē apzināties lepnumu par piederību savai tautai? Okupācija un kolonizācija ir noziegums. Kas ir šī nozieguma organizētāji un kas – līdzdalībnieki? Vai aicinājums okupantiem atgriezties mājās nodara viņiem ļaunu? Kad tiks pildīta «Deklarācija par Latvijas okupāciju»? Vai Ārlietu Ministrija drīkst mājas lapā publicēt melus par Herbertu Cukuru? Ko nozīmē apzīmējums «ekstrēmists»? Kāpēc mēs ticam klišejām? «5.kolonna» Latvijā draud ar Ukrainas notikumu atkārtošanos. Kam pieder apsardzes uzņēmumi Latvijā? Vai latvieši ir gatavi aizstāvēt savu zemi un tautu? Cik ļoti Krievijas propaganda spēj ietekmēt cilvēku prātus? Ko propagandē mūsu pašu mediji? Vai vienmēr jāmēģina izvēlēties «mazāko» ļaunumu? Kāpēc mūsu tautā ir bijis tik daudz nodevēju? Vai latviešu valoda pieder pie mazu vai lielu valodu grupas? Ja kaut viens latvietis nejūtas labi – nedrīkst justies labi visa tauta. Ja uzbrūk vienam latvietim, tas jāuztver kā uzbrukums visai mūsu tautai!

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, viesojas Latvijas Nacionālās frontes priekšsēža vietniece, laikraksta «DDD» redaktores vietniece Liene Apine









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 8. decembra raidījums «Būt latvietim»
08.12.2014

Raidījumu pēdējo reizi vada Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības vadītājs Edgars Kramiņš. Sākumā skan intervijas fragments ar Žaneti Jaunzemi-Grendi par to, kas darīts, lai ieaudzinātu tautā Patriotismu. Saruna par patriotismu un kultūru, un mums pašiem. Ciemiņi – Imanta Ziedoņa fonda vadītāja Žanete Jaunzeme-Grende un tā valdes loceklis Jānis Holšteins-Upmanis.

Vai pareizi ir nodalīt kultūras un izglītības ministriju? Ar ko nodarbojas Ziedoņa fonds «Viegli», kas ir Ziedoņa muzejs? Kam dodama priekšroka – Rainim vai Aspazijai? Vai iespējams rīkot koncertus «Gaismas pilī»? Kur var atrast Imanta Ziedoņa statueti? Vai mēs, cildinot padomju varai paklausīgo Ziedoni, neaizmirstam tos rakstniekus un literātus, kas cīnījās pret PSRS režīmu? Kam būtu jākopj mirušo dzejnieku un rakstnieku kapi? Kā uztvert digitāla muzeja jēdzienu? Ko var darīt Imanta Ziedoņa vasarnīcā? Apbalvojums «Laiks Ziedonim». Kas ir «vizionāri»? Ko mēs zinām par «Jauno gaitu»? Kā vērtēt LNB vadītāja Andra Vilka paveikto? Kādus diskus ir izdevis Holšteins-Upmanis? Kas notiek «burziņā»? Kāpēc tiek rīkots stāvkoncerts? Kā var dabūt biļetes uz koncertiem? Kā var atbalstīt fonda «Viegli» darbību?









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 1. decembra raidījums «Būt latvietim»
01.12.2014

Raidījumu vada Alvils Bērziņš. Piedalās vēsturnieks Ritvars Jansons, Jānis Saulītis un Leonards Inkins. Temats – čeka un tās pastrādātie noziegumi.

Ja kāds rīkojas «saskaņā ar likumu», vai tas viņu atbrīvo no atbildības un soda? Kas līdz šim ir darīts VDK darbības pētīšanā? Kā un kā kontrolēja čeka? Par ko tajos laikos sodīja cilvēkus? Kāda ir bijusi LKP loma VDK darbībā? Čekisti Rīgā un čekisti Maskavā. Vai Edmunds Johansons nebija jāsoda? Kāpēc tika izveidota TSDC komisija, vai tai pietiek finansējuma? Kur ņemt trūkstošo naudu? Pastāv negribēšana ieskatīties «vēsturei acīs». Vai jālūdz tautai ziedojumi VDK darbības izpētei? Ko var panākt ļoti daudzi cilvēki, katrs ziedojot nelielu summu naudas? Mūsu politiķi nevēlas izglītot tautu. Vai var vienlaikus pētīt čekas noziegumus un aicināt uz valsts svētkiem bijušos čekistus? Kas ir paveikts komisijas 20 gadu darba laikā? Vai Georgam Andrejevam jābūt «vienīgajam» čekas aģentam? Ko nozīmē apzināta sadarbība ar čeku? Cik ir tādu cilvēku, kurus tiešām interesē čekas maisu saturs? Kāpēc skolēni tik slikti zina Latvijas vēsturi? Ko ārzemēs cilvēki zina par komunistu izdarītajiem noziegumiem?









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 24. novembra raidījums «Būt latvietim»
24.11.2014

Alfrēds Ābele stāsta par savām grāmatām un savu attieksmi pret tām. Svarīgākais saglabāt tautu, ja tā būs – iznīcināto valsti varēs atjaunot. Nav vienotas terminoloģijas, ko saprast, piemēram, ar vārdu «tauta».
Kas ir galvenais – precizēt definējumus vai noskaidrot cīņas mērķi? Vai nemitīgi jāatceras pagātni vai arī vairāk jādomā par nākotni? Ar ko cilvēks primāri atšķiras no dzīvnieka? Vai ar latviešiem var viegli manipulēt? Kāpēc vara mūs tik aktīvi aicināja uz referendumu par valsts valodu? Vai tauta var saorganizēties pati no sevis? Tautas laicīgais un garīgais vadonis – vai var būt viens un tas pats cilvēks?
No kurienes pēkšņi radās Tautas fronte? Kas ir Dievs – Daba – Radītājs? Ko šobrīd spēj Latvijas inteliģence? Vai latvieši vēl ir tādi paši, kā bija agrāk? Kāda ir Sorosa ietekme Latvijas izglītībā? Mūsu skolotāji ir ļoti bailīgi. Vai algas maiņa stipri ietekmē skolotāju darbu? Uz ko mēs varam cerēt nākotnē? Ābeles kungam cerību kļūst arvien mazāk. Kādu piemēru mēs rādām saviem bērniem? Preses izdevumi – mūsu tautas spogulis.

Raidījumu vada Gvido Ikaunieks, piedalās Alfrēds Ābele, Ināra Randere un Leonards Inkins.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 17. novembra raidījums «Būt latvietim»
17.11.2014

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, piedalās Jānis Saulītis. Gāzes iepirkšanas un piegādes atšķirības Latvijā un Lietuvā. Kādus cilvēkus ievēlam parlamentā mēs un viņi? Vai latviešiem nav kāda psihiska kaite, ja esam tik apātiski? No kā baidās mūsu varturi, ja iegādājas sev miesassargus? Kā pamodināt latviešos varoņgaru? Ko mēs darītu briesmu gadījumā – cīnītos vai bēgtu? Ko mēs novēlam Latvijai svētkos? Vai mēs atceramies, kādēļ tā vispār ir dibināta? Vai mums vajadzīgi tie, kas nevēlas Latvijas pilsonību? Ukrainai ir pilsonības nulles variants, kādas tam bijušas sekas? Vai tiem, kas dzimuši Latvijā, tāpēc automātiski pienākas pilsonība? Kā var izraidīt no Latvijas nelojālus cilvēkus? Vai Latvijas pilsoņiem valstij jāraida pārraides krieviski? Kā un vai vispār var panākt integrāciju? Kas ir tie, kam «galvā tarakāni»?









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 10. novembra raidījums «Būt latvietim»
10.11.2014

Raidījumu vada Edgars Kramiņš, uzaicināta bijusī izglītības ministre Ina Druviete. Ar kādām domām sagaidām valsts svētkus? Vai un kā tos svin krievvalodīgajās skolās? Kā tos svin Druvietes ģimene? Ko viņa saprot ar jēdzienu «latviskums»? Sveša kultūra vai atšķirīga kultūra? Ko ir darījusi «Vienotība» izglītības jomā? Ko īsti vēlas skolotājs? Kāpēc notika izglītības ministra maiņa? Vai ministram obligāti jāiet caur «vēlēšanu sietu»? Bezpartijisks ministrs – vai tas ir labs princips? Izcili skolotāji, ļoti labi un labi skolotāji, bet ko darīt ar tiem, kas ir viduvēji un slikti? Kā atšķirt sliktu no stingra skolotāja?

Raidījuma 2. daļā tiek sniegtas atbildes uz iesūtītajiem klausītāju jautājumiem. Mājas apmācība – kā to vērtēt? Humānās pedagoģijas idejas. Mazās pagastu skolas – kā tās saglabāt? Sākumskola: no 1.-4. vai 1.-6. klasei? Vidējai izglītībai jābūt obligātai? Arodskolu pārveidošana kompetences centros – ko tā dod? Algas pieaugums – kādam tam būtu jābūt? Augstskolu programmu saturs – kāds tas ir un kā to ietekmēt? Kā vērtēt Rinkeviča paziņojumu par viņa seksuālo orientāciju? Junkura rīcība un sabiedrības reakcija uz to. Amerikas izglītības modelis – vai tas der Latvijai?









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 3. novembra raidījums «Būt latvietim»
03.11.2014

Raidījumu vada Gvido Ikaunieks, sarunājas ar Jāni Saulīti, Ināru Randeri un Leonardu Inkinu. Turpinās iepriekšējā raidījumā iesāktā tēma par cerību… Tiek apspriests jautājums, vai cilvēkam vispār ir vērts būt godīgam. Bez cerības nav iespējams izturēt ciešanas un ieslodzījumu. Ticība un cerība – vai tas nav viens un tas pats? Tautas garamantas ir tās, pēc kā mums jāvadās, lai zinātu, kas ir pareizi un kas nav. Vai Eiropas idejas palīdz mums vai grauj mūs? Pasaule iet uz galu – par to liecina Eiropas cilvēku sagrautā morāle. Mēs cīnāmies par vienotību (vismaz vārdos), bet kādēļ? Vienotība var pastāvēt arī negodīgu, merkantilu mērķu vārdā. Kādā nozīmē var mīlēt cilvēkus, t.sk., savus ienaidniekus? Kāpēc pasaulē ir slepenas organizācijas? Vai labi darbi ir jāslēpj? Kas ir Rozenckreiceru loža, kurā sastāv Vaira Vīķe-Freiberga? Amizanta anekdote par Čeveru… Kāda ir t.s. «Ķīnas recepte»? Kā dzīvo Francijā franči un kā – imigranti? Cik daudz mēs spējam izmainīt to, kas ir mums apkārt? Vai mēs protam tautai izskaidrot to, ko mēs darām? Un vai sevi arī spējam mainīt?









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 27. oktobra raidījums «Būt latvietim»
27.10.2014

Raidījumā tiek turpināts temats par Vili Lāci, bet ne tikai par to. Tiek spriests par nepieciešamību izvērtēt nozīmīgu vēsturisku personību ietekmi uz tautas dzīvi, par objektīvu vēsturisku pētījumu nepieciešamību, tā nozīmi nākamajām paaudzēm. Kā vērtēt H. Cukuru, K. Ulmani? Nav izvērtēts padomju laiks, sevišķi tā sākumposms Latvijā. Komunistu ideoloģija turpina pastāvēt citās formās, bet bijušās komunistiskās partijas funkcionāri ieņem svarīgus amatus. Vai šis ceļš nesīs labāku nākotni Latvijai? Vai cilvēki, kas lemj valsts likteņus, ir patstāvīgi savās darbībās vai tikai marionetes citas varas rokās. Kas nosaka nodevēju rīcību? Kādu cilvēku rokās mēs ieliekam savas cerības un likteni? Ko mēs varam darīt, kam ticēt, kam sekot? Nobeigumā - kardināla Jāņa Pujata viedoklis par viendzimuma laulībām, morālo pagrimumu un politisko spiedienu.

Raidījumu vada Gvido Ikaunieks, sarunā piedalās Leonards Inkins, Jānis Saulītis un Ināra Randere, noslēgumā kardināla Jāņa Pujata aicinājums.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 20. oktobra raidījums «Būt latvietim». Vai valoda ir tikai saziņas līdzeklis?
20.10.2014

Notikusi mūzikla «Cukurs. Herberts Cukurs.» pirmizrāde. Vai tiešām mūziklā notiek nacisma glorifikācija un tiek piesmieti daudzie Cukura upuŗi? Taču galvenais temats šoreiz – vai valoda ir tikai saziņas līdzeklis? Lasot ziņu portālu virsrakstus, jājautā – vai tiešām lielākā daļa Latvijas žurnālistu sasirguši ar grūtgalvību? Kas ir un ar ko nodarbojas «sociolingvisti» un kā no tiem ietekmējas citi? Varbūt valoda ir tikai saziņas līdzeklis, vai patiesībā arī domāšanas un ietekmēšanas līdzeklis?

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, tajā piedalās Ināra Randere. Raidījumā atskaņotas intervijas ar Ingmāru Zemzaru, Aināru Zelču, atskaņots arī fragments no Jāņa Kušķa priekšlasījuma «Es cienu sevi, tāpēc runāju latviski».









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 13. oktobra raidījums «Būt latvietim». Izglītības politika Latvijā.
13.10.2014

Izglītības politika Latvijā. Ar ko var izskaidrot tik zemu vēlētāju aktivitāti? Kādēļ iekļaut savos sarakstos reiz jau pie varas bijušas, taču tautas uzticību neieguvušas personas? Kā vērtēt dažus visai interesantus viedokļus par vēlēšanām un kandidējošajām partijām? Cik augstu partijas prioritāšu sarakstā ievieto izglītību un kultūru? Vai vajadzētu apvienot izglītības un kultūras ministrijas? Vai 10% algas pieaugums spētu uzlabot skolotāja amata prestižu un atgriezt skolās labus, taču no skolām jau aizgājušus skolotājus? Kā izlīdzināt lielo un mazo skolu skolotāju algas un kāpēc tās tik ļoti atšķiras? Kā un vai vispār var apvienot vidusskolas ar ar arodskolām? Kā nodrošināt daudz retākas izglītības sistēmas reformas un ne tik biežu izglītības ministra maiņu?

Raidījumu vada Edgars Kramiņš, piedalās 12. Saeimā pārstāvētās, bet pie valdošās koalīcijas nepiederošo partiju pārstāvji. «Latvijas Reģionu Apvienību» pārstāv tās vadītājs Mārtiņš Bondars, «No sirds Latvijai» pārstāv 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis, «Saskaņas Centru» - matemātikas un fizikas skolotājs, vairāku vidusskolu direktors Oļegs Hļebņikovs.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 6. oktobra raidījums «Būt latvietim»
06.10.2014

Iepriekšējā raidījumā runājām par kādiem daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, kuri nopērk mājas un ar visiem spēkiem cenšas atbrīvoties no to iedzīvotājiem. Kādi ir jaunumi šajā lietā, vai beidzot pastāv iespēja, ka kāds likumīgi aizstāvēs šajās mājās dzīvojošos cilvēkus?
Aizritējušas 12. Saeimas vēlēšanas. Kas notiks tālāk? Vai Latvijas valdību veidos vismaz šķietami latviski spēki jeb tā tiks rusificēta?
Un vēl raidījumā - «Supercilvēka grēksūdze». Dažkārt klajā nāk vispārsteidzošākie dokumenti. Kādu laiku kā no pārpilnības raga bira «orientieri» – slepenas instrukcijas cīņai ar «neformāļiem», t.i., ar demokrātiskajiem spēkiem. Šie papīri bija tapuši VDK dzīlēs un apgabala komiteju nodaļās. Tie izceļas ar piedāvāto metožu cinismu un klaji ieprogrammētu patvaļu: diskriminācija, apmelojumi, iebiedēšana, provokācijas, vardarbība. Piedāvājam jums «Grēksūdzi», kas atspoguļo «šīs pasaules vareno» visaptverošo netikumību.

Šodien raidījumā viesi ir Līga Kupica un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 29. septembra raidījums «Būt latvietim». Neparedzami daudzdzīvokļu māju īpašnieki.
29.09.2014

Šajā raidījumā atgādinām par iespēju ziedot Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Taču būtiskākais šajā reizē ir tas ka kāds ārvalstu pilsonis iegādājas daudzdzīvokļu mājas un ar visai apšaubāmām metodēm izliek īrniekus no viņu dzīvokļiem. Kas ir tās 4 adreses, mājas no 18, par kurām šobrīd ir zināms raidījuma viešņai? Kā šie jaunie īpašnieki atbrīvojas no, kā viņi paši apgalvo, «gaļas»? Kādi mēdz būt jaunie, retie īres līgumi, kādus sastāda jaunie īpašnieki ar jau esošajiem īrniekiem? Kādas ir viņu metodes un kāda ir pašu attieksme pret īrniekiem? Kā īrniekus aizstāv vai tieši pretēji, neaizstāv, policijas darbinieki, apsardzes firmas, tiesa un, galu galā, pat ministrijas? Cik likumīga ir viņu darbība, vai vispār jaunajam īpašniekam ir tiesības lauzt īres līgumus, sevišķi ar šādām metodēm? Un kā sauc šos cilvēkus, kas ir jaunie īpašnieka un viņa pārstāvji? Un kā sauc cilvēkus, kas «piever acis» uz viņu izdarībām? Un kā īpašnieki panākuši, ka vispār kāds «piever acis» uz viņu darbībām pret īrniekiem?

Piedalās Līga Kupica, Leonards Inkins, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 22. septembra raidījums «Būt latvietim». Vilis Lācis.
22.09.2014

Raidījuma temats – Vilis Lācis. Nodevība. Kāpēc Vilis Lācis mums šķiet tuvs? Kā var salīdzināt Vili Lāci un Kārli Ulmani? Vai tagad arī ir tādi kā reiz bijis Vilis Lācis? Kāda attieksme un domas tagad cilvēkiem ir par Vili Lāci?

Raidījumu vada Gvido Ikaunieks, skan intervijas ar Robertu Klimoviču, Alvilu Bērziņu un Jāni Saulīti.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 15. septembra raidījums «Būt latvietim»
15.09.2014

Šodien informējam jaunumiem, kas citur varbūt nav pieejami: par iespējām ziedot Ukrainas bruņotajiem spēkiem un par mūsu akcijām. Intervijā ar Latvijas Kaŗa mūzeja vēsturnieku Jāni Maurīti saruna par to, kā latvieši II Pasaules kaŗa laikā vācu okupācijas apstākļos mēģināja atjaunot savu valsti, par aizmirsto latviešu karaspēku vienību kuraliešiem un par Latvijas - Krevijas vēsturnieku komisijas darba izbeigšanu.

Raidījumu vada Alvils Bērziņš. Skan intervija ar Latvijas Kaŗa mūzeja vēsturnieku Jāni Maurīti.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 8. septembra raidījums «Būt latvietim». 15. Latvijas Skolotāju kongress.
08.09.2014

Šajā raidījumā atskatāmies uz notikušo Skolotāju kongresu. Kā notika kongress pirms pieciem gadiem un kāds bija tā saturs, cik tas bija līdzīgs šim kongresam? Ko šādi kongresi dod skolotājiem? Kā kongresā izskanējušās idejas būtu jānodod pārējiem pedagogiem? Kā kaimiņvalstīs notiek etniskās kultūras integrācija izglītības sistēmā? Kas bija tās galvenās idejas un atziņas, kas izskanēja katrā no piecām darba grupām un kādi bija katras darba grupas galvenie temati?

Piedalās aizvadītā kongresa delegāti: nodibinājuma «Māras loks» līdzdibinātāja Agnija Saprovska, Rīgas 31. vidusskolas direktora vietniece Maija Kākere, Ogres Tehnikuma metodiķe Daiga Zvirbule, «Latviešu identitātes atbalsta biedrības» pārstāve Ieva Bērziņa. Raidījumu vada Edgars Kramiņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 1. septembra raidījums «Būt latvietim»
01.09.2014

Šoreiz raidījumā vairāki sarunu temati. Kas aizliegts latvietim, ir atļauts krievam? No tiem 100000 krievu, kas 9. maijā bļaustās pie Okupācijas pieminekļa Pārdaugavā, jādomā, vien pāris tūkstoši ir tādu, kas būtu gatavi X stundā rīkoties. No otras puses – vai «vien» pāris tūkstoši, vai «veseli» pāris tūkstoši?
Informējam par mūsu jauno akciju «Latvijas televīzija Austrumu pierobežā».
Tuvojas vēlēšanas. Paraudzīsimies uz šogad vēlēšanās piedāvāto. Vai tie ir spēki, kas tiešām vēlas ko darīt Latvijas labā? Pamodušies daži seni dinozauri, kuŗi jau vienreiz pamatīgi “aptīrīja” latviešus. Kas teicis, ka viņi to nedarīs vēl?
Noslēgumā - informātīvais kaŗš. Ko darīt ar Latvijas krieviem? Viņi Latvijas ziņas uztveŗ līdzīgi, kā kādu Krievijas provinces avīželi – kā vietējas nozīmes jaunumus. Savukārt ģeopolītisko informāciju kāri tveŗ no tiem pašiem Krievijas kaŗa propagandas avotiem. Kā cīnīties ar šo propagandu? Vai patiesība uzvarēs melus?

Šoreiz radio «Merkurs» studijā Edgars Kozlovskis, Leonards Inins un Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 25. augusta raidījums «Būt latvietim»
25.08.2014

Raidījumā šoreiz vairāk par mūziku. Intervija ar mūzikas ekspertu Jāni Stundiņu. «Eirovīzija» - vai tajā tiešām uzvar labākie? Kāda veida pasākums ir «Eirovīzija»? Kāds ir «Jaunais vilnis» salīdzinājumā ar Eirovīziju un kāds mērķis, paradumi ir «Jaunā viļņa» konkursā? Ko «Jaunais vilnis» dod Latvijai? No kurienes Aināram Mielavam ir tieši tāda motivācija uzsvērt krievu dziesmas? Kā Latvijā ienāca populārā mūzika? Kas notika ar mūzikas sfēru deviņdesmitajos gados? Kā Raimonds Pauls kļuvis slavens, kāpēc padomju laikā īsti nekas cits nebija populārs? Vai nav tā, ka beidzās padomju laiki un beidzās arī Paula populāritāte? Kāds ir latviešu mūzikas pienesums pasaules mūzikā? Ko ārzemēs nozīmē pie mums izmantotie mūzikas stilu apzīmējumi?

Radio «Merkurs» studijā Gvido Ikaunieks, intervija ar mūzikas ekspertu Jāni Stundiņu.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 11. augusta raidījums «Būt latvietim»
18.08.2014

1939. gadā divi Eiropas gansteru režīmi noslēdza vienošanos par Eiropas pārdali – Molotova-Ribentropa paktu. Šajā reizē par to arī runāsim – par šo paktu un tā sekām. Vai tiešām tas, kas notika pēc tam ir tikai Molotova-Ribentropa pakta sekas?Vai šobrīd nenotiek jauna pasaules pārdale? Kāpēc tie paši Rietumu sabiedrotie šobrīd tik kūtri snauž, kad tā pati Padomju Savienības mantiniece – Putiniskā Krievija – plosa Ukrainu? Kā Molotova-Ribentropa paktu tolaik uztvēra Latvijā? Vai Rietumi neko nav mācījušies no vēstures jeb patiesībā nemaz nevēlas mācīties? Vai Krieviju vispār var savaldīt ar kādām tur ekonomiskām sankcijām? Vai mēs varam runāt par to, ka pat Hitlers ir bijis godīgāks par Putinu? Vismaz, sākot kaŗu, viņš necentās apgalvot, ka Polijā iebrukušie nav nekādi vācu kaŗavīri, bet gan vietējie provāciskie separātisti? Mums Latvijā arī bija iespēja piespiest mūsu kažoku mainītājus atkāpties, bet tas neizdevās. Vai tas izdosies Ukrainā? Un kas mums būtu bijis jādara citādi, lai tas savulaik būtu izdevies? Vai Rietumvalstis reiz spēs nopietni, ar visu savu neapšaubāmi lielo jaudu stāties pretī jaunajam Eiropas gangsterim?

Lai runātu par šī raidījuma tematiem, studijā atrodas vēsturnieks Jānis Maurītis, Leonards Inkins, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 4. augusta raidījums «Būt latvietim»
08.08.2014

Nesen Internetā tika izplatīta atklāta vēstule Aizsardzības ministrijai par Latvijas bruņoto spēku katastrofālo stāvokli. Šoreiz klausītājiem piedāvājam interviju ar vienu no šīs vēstules autoriem – Jāni Silu. Ar Jāni runājām par daudz dažādiem tematiem – gan par Latvijas armiju un Zemessardzi, par bruņoto spēku lojalitāti, gan par uzturēšanās atļauju tirdzniecību, gan par notikumiem Ukrainā. Tādēļ ierakstīto interviju sadalījām vairākās daļās, kuŗas tad arī atskaņosim. Tā kā intervija ar Jāni Silu ir ierakstīta iepriekš, tad šoreiz radio «Merkurs» studijā tikai raidījuma vadītājs Alvils Bērziņš.

Raidījumā tiek atskaņoti intervijas ar Jāni Silu fragmenti un raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 28. jūlija raidījums «Būt latvietim». Notikumi Palestīnā.
28.07.2014

Šajā raidījumā runājam par notikumiem Palestīnā. Kāds ir vēsturiskais Palestīnas un tās iedzīvotāju stāsts un kas un kā tur notiek šobrīd? Kā uztverama informācija, kuŗu varam saņemt par šiem notikumiem?

Raidījumu vada Gvido Ikaunieks, piedalās Roberts Klimovičs un Ināra Randere.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 21. jūlija raidījums «Būt latvietim». Latviešu sasniegumi inženierzinātnēs.
21.07.2014

Mums, latviešiem, mēdz teikt – ko nu mēs, mēs tāda maza tautiņa, kas bez gādīgā “lielā brāļa” ­ lai kur tas atrastos, austrumos vai rietumos – neko nespējam. Tad nu par to arī šodien parunāsim – par latviešu sasniegumiem inženierzinātnēs. Kāpēc par latviešu sasniegumiem tiek klusēts? Ko latvieši darīja pēc Otrā pasaules kaŗa? Vai Latvijas brīvvalsts sagatavotā inženieru paaudze turpināja rādīt “klasi”? Vai latvieši pamazām sāk atgūt spēju ražot, spēju radīt inovācijas?

Raidījumā viesojas Aleksandrs Kiršteins, vada Alvils Bērziņš.







Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 14. jūlija raidījums «Būt latvietim». Latvijas Skolotāju 15. kongress.
14.07.2014

Šoreiz raidījums veltīts 21. augustā gaidāmajam Latvijas Skolotāju 15. kongresam. Kāds būs šī Skolotāju kongresa saturs? Kāpēc ir vajadzīga kultūrizglītība un kāpēc tas ir aktuāli tieši tagad? Vai būtu jāsaglabā mazās lauku skolas un ko tās dotu kultūras izglītībai? Vai tautas ģenētiskā atmiņa ir tā, kas latvietī atmodinātu vēlmi būt par īstu latvieti? Vai ir iespējama izglītība mājas apstākļos?

Raidījumā piedalās Irēna Saprovska un Ieva Skangale, raidījumu vada Edgars Kramiņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 7. jūlija raidījums «Būt latvietim»
07.07.2014

6. jūlijā, notika biedrības “Latvietis” un mūsu draugu rīkotais Kārļa Apsīša-­Ozoliņa un Kārļa Rebiņa piemiņas sarīkojums. Kas ir šie vīri, kādēļ viņus pieminējām, kādēļ tāda kaluma vīru kļūst arvien mazāk un kādēļ viņi nav pie varas – par to šodien runāsim ar Jāni Saulīti. Kāpēc tādi vīri, kā Kārļi, nav pie varas? Vīri kā ozoli, kas sevi un savu dzīvi ziedo cīņai par latviešu tiesībām. Labākajā gadījumā viņi tiek atstumti no varas, sliktākajā – nemaz tur nav. Kāpēc tieši šie, kam patiesībā būtu jāvada tauta un valsts, to nedara; kāpēc viņiem nav tādu iespēju? Kādēļ pie varas ir gluži pretēja tipa ļaudis? Vai mums patiesībā tiek piedāvāts izvēlēties starp vieniem vai otriem skopajiem bruņiniekiem? Vai Kārļu un viņiem līdzīgo ziedošanās ir veltīga? Varbūt mūsu piemiņas sarīkojums, lai arī šobrīd tas nav masu pasākums, arī ir tas, kas norāda, ka viņu dzīve nav bijusi veltīga?









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

> Arhīvs


Vārda dienas
Alda, Maruta
 
@latvietislv
 
Lāčplēsis
 
TAUTVALDĪBA - iespēja lemt un ietekmēt
 
Tautas Forums
 

RSS 2.0 RSS 2.0

  Versija 2.4.6. © 2005-2014 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».