Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
Reģistrēties...
 

Vēlies pievienoties?

Kas valda valodu, valda prātu

Iespējas tikties ar biedrības vadību


 Aktualitātes > «Būt latvietim»

2014. gada 19. maija raidījums «Būt latvietim». Lai svešais cirvis cērt.
16.05.2014

Morālais relatīvisms. Jeb - lai svešais cirvis cērt. Šoreiz par vārda brīvības un vispārējās brīvības ierobežošanu. Arī tagad tiek teikts, ka cenzūra ir aizliegta, taču reālitātē ir savādāk. Ir dažādi temati, kurus pat nedrīkst aizskart. Vai amatpersonas drīkst neierobežoti izteikties arī publiski? Kāpēc ir personas, kuras var teikt jebko, taču Latvijas tiesībsargājošās iestādes gadiem ar tām netiek galā? Kā var būt tā, ka kaut kāda citāta kopēšanu un pārpublicēšanu var dēvēt par ļaunāku noziegumu kā pedofiliju? Vai Latvijā vispār eksistē kaut niecīgākā preses brīvība? Kā tikpat labi var būt nesodītas personas, kas internetā visiem pēc kārtas piespriež nāvessodus? Kāpēc ir viena konkrēta organizācija, kas veic daudzas ekspertīzes, kas vajadzīgas par šādiem tematiem ierosinātās lietās un cik šādas ekspertīzes var būt objektīvas? Vai justīcija var zaudēt objektivitāti?

Šoreiz studijā zvērināts advokāts Vilhelms Kozlovskis, Roberts Klimovičs, Ināra Randere un raidījumu vada Alvils Bērziņš, fragmenti no intervijas ar Aivaru Borovkovu.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 12. maija raidījums «Būt latvietim». Pedagogu mītiņš.
12.05.2014

Šoreiz raidījums veltīts Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotajam skolotāju protesta gājienam un mītiņam. Vai ar šādām protesta formām vispār var ko panākt? Ko sagaidām no valdības un kas ir tas, ko nesadzirdējām? Kāpēc kolēģi no Eiropas arī satraucas par šeit esošo situāciju? Kādas varētu būt labas pedagoga atalgojuma variācijas un kāda pieredze ir citās valstīs? Vai var strādāt divas slodzes un vai valsts atmaksā pilnīgi visus izglītības darbinieka pienākumus? Un kādēļ neizskanēja neviens jautājums par izglītības kvalitāti, vai atalgojuma palielināšana arī uzlabotu kvalitāti? Raidījumā arī intervija ar Izglītības un Zinātnes ministri Inu Druvieti. Kādas ir sekas, ja amatu ieņem nepieredzējis ministrs?

Raidījumu vada Edgars Kramiņš, piedalās Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 5. maija raidījums «Būt latvietim»
05.05.2014

Svarīgākie notikumi, mūsuprāt, šoreiz ir raksts Vācijas ziņu portālā par Latvijas nepilsoņiem un to, vai tiešām tie Latvijā ir apspiesti. «Stūra mājā» atvērts muzejs, un par to izrādīta liela interese. Inese Vaidere lūgusi ierobežot 9. maija svinības.

Raidījuma pirmais temats - «zaļie cilvēciņi». Vai Latvija spēj no tiem aizsargāties? Kā, iespējams, izvērstos notikumi pie mums, ja pie mums izveidotos Ukrainas situācija? Vai Latvijas vara būtu spējīga tikt ar līdzīgām problēmām, no kādām veidojās šī brīža situācija Ukrainā? Ko par šādu sižetu Latvijā saka Saeimas deputāte un valodniece Vineta Poriņaun rakstnieks Alfrēds Zelčs?

Otrais galvenais temats mūsu raidījumā ir tas, kā Latvijas valsts izrēķinās ar tai neērtiem cilvēkiem. Šoreiz par šādu cilvēku valsts uzskata Leonardu Inkinu. Vai viņam piedēvētā naida kurināšana tiešām bijusi ar nolūku un vai vispār konkrētā gadījumā ir iespējams radīt naidu? Kā izskaidrot to, ka līdz šim nav sodīts vēl neviens, kas cenšas destabilizēt Latviju, taču tiesā patriotiskus latviešus par to, ka kaut kur ievietots tikai kāds citāts no raksta, kas pieejams daudzviet citur internetā?

Piedalās Leonards Inkins, Ināra Randere, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 21. aprīļa raidījums «Būt latvietim». Kollektīvā atbildība.
21.04.2014

Runājam par kollektīvo atbildību jeb - kollektīvo bezatbildību. Tas nedaudz saistīts ar 7. aprīļa raidījumā runāto par kollaborāciju. Daudzi kollaboranti veic noziegumus pret savu tautu. Vai uzskatīt, ka visi kādas noziedzīgas organizācijas darbinieki ir vienlīdz atbildīgi? Varbūt katra vaina ir jāizskata atsevišķi? Mūsu klausītājs Alfrēds Ābele, kuram ir savs viedoklis par 7. aprīļa raidījuma tematu, savā vēstulē rosina padomāt - kam tad būtu jāatbild par Padomju režīma noziegumiem? Vai H. Cukuru varētu saukt par noziedznieku par to, pie kā viņš ir darbojies, neskatoties uz to, ko viņš pats ir darījis konkrētā komandā? Vai latviešu leģionāri būtu līdzatbildīgi par Waffen SS noziegumiem? Kādas sekas ir mūsdienu valdību bezatbildībai un vai tajās ir izņēmumi?

Piedalās Māris Ķirsons un Leonards Inkins, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 14. aprīļa raidījums «Būt latvietim»
14.04.2014

Šis raidījums ir kā priekšvēstnesis un pārdomu rosinātājs gatavojoties kārtējam Skolotāju kongresam. Kas darāms situācijā, kad simtiem tūkstošu cilvēku ir sevi pazaudējuši, skatoties jebkurā virzienā, kad cilvēkos arvien vairāk valda nemiers? Kāpēc tauta nav nedz līksma, nedz laimīga? Vai neesam aizmirsuši savas etniskās saknes un vēsturi? Kāda būtu lietderīga izglītība un audzināšana - vai tai jābūt multikulturālai vai balstītai uz savām saknēm, kultūru? Varbūt tad, ja izglītību balstītu uz nacionālām vērtībām, veidotos savādāka valsts ar savādāku valdību un savas valsts patriotiem? Kāpēc jaunā paaudze neapzinās kāpēc viņi dzīvo šeit un neuztver pasaules sistēmu kopumā? Ko derētu atcerēties vecākiem, kuri audzina nākamos pilsoņus?

Raidījumā piedalās Edgars Kramiņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 7. aprīļa raidījums «Būt latvietim». Kollaborācija.
07.04.2014

Nozīmīgākajos notikumos par jaunumiem biedrības «Latvietis» un Ārlietu ministrijas sarakstē un atsaucam atmiņā sarakstes vēsturi. Biedrības «Latvietis» paziņojums par Kārļa Streipa teikto Latvijas Radio.

Kollaborācija. Vai arī tagad tas ir nevainīgs svešvārds, kā tas bijis pirms Otrā pasaules kara? Kā tiek skaidrots vārds «kollaborācija»? Kad un kā kollaborācija parādījusies Latvijā? Kurā brīdī cilvēku var sākt saukt par kollaborantu un kad viņš vēl ir attaisnojams? Vai par kollaborāciju var spriest tikai no vienas puses? Kādēļ daudzi latvieši savulaik izvēlējušies sadarboties ar vāciešiem Otrajā pasaules karā? Kas ir mūsdienu kollaboranti un kādas sekas ir viņu darbībām?

Raidījumā piedalās Leonards Inkins, kardināls Jānis Pujats, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 17. marta raidījums «Būt latvietim». Drosme būt latvietim.
07.04.2014

Pēdējā laika jaunumi. Krimas refendums un tā rezultāti. Piketā Krimas atbalstam bijuši arī daudzi Krievijas karogi un saucieni Krievijas atbalstam. šim balagānam gāja garām latvietis Dainis Rūtenbergs, kuram nebija pieņemami plīvojošie Krievijas karogi. Intervija ar viņu par to, kas un kā notika un kāpēc viņa rīcība bijusi tieši tāda. Un kādas tam ir sekas. Un arī par 16. marta gājienu.

Raidījuma galvenais temats. Drosme būt latvietim. Ne katram, kam ir pārliecība, ir arī drosme aizstāvēt savu pārliecību. Kas notiks, ja mums nebūs drosmes arī publiski parādīt savu pārliecību? Vai nebūs tā, ka tad, ja neparādīsim savu pārliecību, mums «iemācīs» citu pārliecību un uzskatus?

Raidījumā piedalās Leonards Inkins, Gvido Ikaunieks un Iveta Kramiņa, to vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 10. marta raidījums «Būt latvietim». Latviskā dzīvessiņa, Lieldienas.
10.03.2014

Mēs parasti lauzām galvu, kad īsti ir Lieldienas. Kuras Lieldienas mēs svinam, ko tajās darām un ko vajadzētu darīt skolās saistībā ar Lieldienām? Vai nevajadzētu vairāk domāt par latvisko dzīvesziņu, kad un ko mēs svinam nevis skatīties ko un kad svin citi? Vai piedāvājot savādākus svētkus tiek grauta mūsu pašcieņa?

Piedalās nodibinājuma «Māras loks» iniciatore un dibinātāja Irēna Saprovska, raidījumu vada Edgars Kramiņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 3. marta raidījums «Būt latvietim»
03.03.2014

Kā pēdējā laika nozīmīgākos notikumus minam Padomju armijas dienas svinības Rīgas Latviešu Biedrībā, varas nevēlēšanos noteikt kriminālatbildību par okupācijas noliegšanu un tuvojošos 16. marta gājienu.

Galvenais temats - notikumi Ukrainā. Kāpēc tas ir svarīgi? Kā tie skar mūs un vai kas tāds varētu notikt arī pie mums? Cik lielai jābūt tautai, lai tā varētu prasīt neatkarību? Cik reizes ir jāpadodas, jāpakļaujas, pirms pienāk brīdis, kad var teikt «pietiek»?

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, piedalās Leonards Inkins, Gvido Ikaunieks un kardināls Jānis Pujats.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 17. februāra raidījums «Būt latvietim». Latviešu zemes izpārdošana. Biedrības «Latvietis» sarakste ar Ārlietu ministriju.
17.02.2014

Svarīgākajos notikumos apspriežam Lietuvas Neatkarības dienu un tās atspoguļošanu Latvijas plašsaziņas līdzekļos, kāpēc prokuratūra noraidījusi iesniegumu par PBK melīgo sižetu par Lietuvu, par valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumu, ka dzelzceļa līniju likvidācija bijusi viena no lielākajām kļūdām, kas pieļautas Latvijā, kādēļ ASV uzstādīts Staļina piemineklis un par vasaras beigās paredzēto vairāku dienu koncertu Mežaparka lielajā estrādē, kuŗu rīkos Ingūnas Sudrabas kustība «No sirds Latvijai».

Šoreiz divi raidījuma temati. Pirmais no tiem - Latvijas zemes izpārdošana. Kāpēc varētu šķist, ka lielākajai daļai latviešu ir vienalga, ka zeme tiek izpārdota. Vai būtu pareizi domāt, ka zemi jau tāpat prom neaizvedīs? Varbūt var sākt rēķināt, cik naudas vajag, lai nopirktu visu Latvijas zemi? Bet varbūt atkal jāpiemin valstiskā domāšana? Kuri ir tie, kas pērk zemi Latvijā un kāds labums vai ļaunums ir no šādiem ārzemju investoriem? Kāda situācija ir ārzemēs - vai arī tur ir viegli iegādāties lauksaimniecības zemi?

Otrs temats - par biedrības «Latvietis» saraksti ar Ārlietu ministriju par tās publikāciju mājaslapā, kuŗā minēts, ka Herberts Cukurs pats esot Rīgā piedalījies holokaustā. Kā H. Cukurs no lidotāja pārkvalificējās par Arāja komandas dalībnieku un ko viņš tajā darīja? Vai šādam viedoklim būtu jāatrodas Ārlietu ministrijas mājaslapā, kam vispār nevajadzētu atspoguļot kādu konkrētu viedokli?

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, piedalās zemnieks Normunds Sakalovskis, Latvijas Kara muzeja pēckara vēstures nodaļas vēsturnieks Jānis Maurītis un Leonards Inkins.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 10. februāra raidījums «Būt latvietim». Latviskā dzīvesziņa. Laika gaitā veiktās izmaiņas kalendārā. Saules gadskārta.
10.02.2014

Šajā raidījumā turpināsim runāt par latviskumu un tam atbilstošu mācību saturu. Kas ir latviskā dzīvesziņa? Ar kādām metodēm iemācīt cilvēkiem jēgpilni dzīvot? Kuri ir tie, kas apzinīgi neaudzina cilvēkus, kuri caur sajūtām iemācītos kvalitatīvi domāt, izprastu sevi un savu nozīmīgumu dzīvē? Kādi svētki un atzīmējamās dienās pieder pie latviskas dzīvesziņas? Kad tie ir svinami un kas ir pielkts klāt vai atņemts mūsu senču kalendāram? Ar ko izskaidrot fenomenu, ka Jāņi faktiski ir vienīgā no 8 gadskārtām, kas palikusi mūsu apziņā un kuru mēs vēl svinam? Kā vērtēt Jāņu svinības Daugavas malā, Krastmalā? Kā apvienot latvisko dzīvessziņu ar mūsdienu neizbēgami moderno vidi? Vai ir kaut kas kopīgs Rainim ar Puškinu un Šekspīru?

Raidījumu vada Edgars Kramiņš, tajā piedalās nodibinājuma «Māras loks» iniciatore un dibinātāja Irēna Saprovska.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 3. februāra raidījums «Būt latvietim». Gulošais latvietis.
03.02.2014

Pēdējā laika notikumos analīzējam Ukrainas notikumus, par Krievijas plānu veidot ārzemēs krievu skolas, kurās mācības notiktu pēc Krievijas skolu programmas, par biedrības «Latvietis» vēstuli ārlietu ministrijai.

Raidījuma galvenā temata ietvaros parunāsim par gulošo latvieti un to, kā viņu pamodināt. Kāpēc mēs varam uzskatīt, ka latvietis guļ? Ko darīt ar cilvēkiem, ja viņiem var teikt, ko grib, taču tas neko neietekmē? Kāpēc radusies tāda pasīvitāte? Kā rezultāts ir grautiņi ielās? Kā tiem, kas pieraduši pie nemainīgās situācijas un kam nav pat vēlme interesēties par politiskiem un tamlīdzīgiem aktuāliem notikumiem, parādīt kaut ko jaunu un savādāku? Kā ieinteresēt tos, kam nekas neinteresē? Kas jādara ar vidējo latvieti, lai viņš saprastu, kas notiek un kā konkrēti notikumi skar arī viņu? Varbūt labākais risinājums ir tikai gaidīt?

Raidījumā piedalās Andris Orols, Haralds Puriņš un Romāns Povkoba, to vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 20. janvāra raidījums «Būt latvietim». Valstiskā domāšana.
20.01.2014

Raidījumā sākumā atskatāmies uz, mūsuprāt, svarīgākajiem pēdējā laika notikumiem. Partijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» kongresā apstiprināts jaunais partijas nosaukums: «Latvijas Krievu savienība». «Vienotības» jaunā mazākumtautību izglītības programma paredzētu, ka no 2018. gada skolās priekšmetu apgūšana notiktu valsts valodā, izņemot priekšmetus mazākumtautības valodas un kultūras apguvei. Ieva Brante lūgusi sākt kriminālprocesu pret Nilu Ušakovu par iespējamu nelikumīgu fizisko personu datu apstrādi. Rīgas Domes pieņemtie noteikumi par Rīgas sabiedriskā transporta cenu diferencēšanu joprojām nav stājušies spēkā, taču Ušakovs apzināti maldinot iedzīvotājus par šo noteikumu stāšanos spēkā un reklamē tos, aicinot pieteikties rīdzinieku kartei. Nelikumīgās biļešu cenas reklāmas un rīdzinieku kartes tiek atmaksātas no Rīgas Domes budžeta. Starp jaunveidojamā Ministru kabineta 2014. gada prioritātēm varētu būt Latvijas tautas ataudzes veicināšana un izmeklēšanas pabeigšana Zolitūdes traģēdijas lietā. Vai Ministru prezidenta amatā esošais personāžs vispār kaut ko spēj ietekmēt kopējā procesā? Kāpēc Solvita Āboltiņa izteikusies, ka viņai kauns par to, kā tiek veidota šī valdība un - cik lielā mērā valdības veidošana ir atkarība no pašiem tās veidotājiem un cik no ārējām ietekmēm?

Šoreiz par kādu sasāpējušu tematu - kas ir valstiska domāšana un vai valsts amatpersonas un tie, kas pārstāv Latvijas valsti, drīkst nedomāt valstiski? Pēdējā laika notikumos pieminām, ka Igaunijas Centrālā kriminālpolicija aizturējusi sabiedriskās organizācijas «Igaunija bez nacisma» priekšsēdētāju Andreju Zarenkovu. Viņš Igaunijā ir pazīstams kā prokrieviskas ievirzes sabiedriskais un politiskais darbinieks, vada Igaunijas «Konstitūcijas partiju» un darbojas Krievijas tautiešu Igaunijas koordinācijas padomē. Igaunijā ik pa laikam aiztur kādu spiegu, izrādās, ka kāds cīnītājs pret nacismu nemaz nav tik godīgs. Vai tas ir igauņu sabiedrisko attiecību gājiens vai igauņi vairāk domā valstiski? Latvijas valsti Eiropas parlamentā pārstāv pārstāv cilvēks, kuram ir valstiskā domāšana, bet varbūt tā nav Latvijas, bet citas valsts valstiska domāšana. Latvijai svarīgos amatos ir arī tādi cilvēki, kam nav nekādas valstiskas domāšanas. Kā būtu jāsaprot jēdziens «valstiskā domāšana»?

Raidījumā piedalās Ināra Randere un Jānis Saulītis, to vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 13. janvāra raidījums «Būt latvietim»
13.01.2014

Raidījuma temats - profesionālā izglītība un amatniecība. Vai arvien darbojas profesionālās un audzināšanas pieredzes nodošanas princips nākamajām paaudzēm? Vai vidējās izglītības līmenis šobrīd tiešām uzlabojas? Vai ministrijas doma, ka mācīties amatu ir gandrīz pazemojums, ir pamatojams vai tomēr cilvēkam derētu pirms augstākām skolām apgūt kādu amatu? Vai skolā var iemācīt kādu meistarību, ja no skolām izslēdz attiecīgās jomas meistarus? Vai kvalitātei un meistarībai ir saikne? Amatnieks ir tikai nozare vai misija? Vai varbūt amatniecība ir kā glābēja ārkārtas situācijās? Vai ir lietas, kuras vajadzētu atgriezt izglītības jomā no padomju gadiem un kuras tās varētu būt? Vai nodarbošanās ar amatniecību un līdzīgām profesijām palīdz uzturēt latviskumu?

Raidījumu vada LNSS priekšsēdētājs Edgars Kramiņš, raidījumā piedalās Latvijas amatniecības kameras priekšsēdētāju, Rīgas Tehniskās Universitātes asociēto profesors Vilnis Kazāks.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2014. gada 6. janvāra raidījums «Būt latvietim»
06.01.2014

Pēdējā laika notikumi arī ir galvenais raidījuma temats. Runājam par jaunu valūtu Latvijā. Satversmes Aizsardzības birojs atbalstījis likuma grozījumus, kas paredz vēl 30 gadus nepubliskot čekas maisus. Kam tas atkal ir izdevīgi un kas mainītos, ja šo maisu saturu tomēr izlemtu publiskot? Pirms 30 gadiem, 1983. gada 15. decembrī, tiesā savu pēdējo vārdu teica Gunārs Astra. Astras pēdējais vārds uzreiz izpelnījās plašu ievērību. Tādēļ atceramies viņa biogrāfiju un pilnībā nolasām Gunāra Astras pēdējo vārdu, kurš vēl šodien nav zaudējis savu aktuālitāti. Iespējams, nacionāla motīva dēļ piekauts kāds Ziepniekkalna sākumskolas audzēknis. Kas notiktu, ja tiešām attiecīgās iestādes atzītu, ka sišanas iemesls bijis nacionāls? 1991. gada Barikāžu dalībnieku biedrība sadarbībā ar Latvijas Okupācijas mūzeju sākusi reālizēt projektu «Vienotas 20. gadsimta vēstures izpratnes veicināšana». Mērķis - veicināt Latvijas divkopienu sabiedrības integrāciju un vienotu 20. gadsimta vēstures notikumu izpratnes bāzi. Mērķa grupa - bērni un jaunieši, 10. - 12. klašu skolēni, gan latvieši, gan mazākumtautību skolēni. Rīgas Latviešu Biedrības namā bija iespēja pēc Krievijas laika pusnaktī noskatīties Krievijas prezidenta Vladimira Putina Jaungada uzrunu. Runājam par katru notikumu un vēl dažādiem tematiem, kas ar tiem saistīti.

Raidījumā piedalās Leonards Inkins un Gvido Ikaunieks, raidījuma vada Alvils Bērziņš.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 16. decembra raidījums «Būt latvietim»
16.12.2013

Šoreiz uzmanības lokā temats par to, kāpēc padomju Latvijas gados, kad valdīja stingra cenzūra, cilvēki, skolas un pedagogi bija daudz radošāki nekā šobrīd. Un kāpēc vidusskolās mākslas un kultūras jomā klāsts bija iespaidīgāks nekā mūsdienās.

Piedalās filmu producente Laima Freimane, raidījumu vada LNSS priekšsēdētājs Edgars Kramiņš. Telefonsarunā diskutējam ar Baibu Talci un Alvi Lapiņu.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 9. decembra raidījums «Būt latvietim». Inteligence.
09.12.2013

Vispirms atskatāmies uz pēdējā laika notikumiem. Pēc Zolitūdes traģēdijas beidzot tiek pievērsta uzmanība gan daudzu ēku sliktajam stāvoklim, gan it kā pēkšņi atklātajam faktam, ka, piemēram, ugunsdzēsēji saņemot atalgojumu, kas neesot cilvēku cienīgs. Varbūt arī citās jomās ir tikai ārējais spožums, aiz kura slēpjas plaisas un netīrība? Latvijas politikā atgriezies Šlesers - tas pats, kura «savārītas ziepes» valsts vēl joprojām «strebj». Viņš kļuvis par «Vienoti Latvijai» priekšsēdētāju un paziņojis, ka grib veidot valdību, kas varētu sēdēt pie viena galda ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Runājam arī par piketu Nila Ušakova atbalstam un par to, kurā pieprasīja viņa atkāpšanos. Paskaidrojam un parunājam par biedrības «Latvietis» vēstuli Saeimai, kurā liekam aizdomāties, ka varbūt drīz mūsu himnu Eiropa uztvers kā naida kurinošu.

Raidījuma galvenajā tematā padomāsim par inteliģenci un intelektuāļiem. Kā izpaužas inteliģences patriotisms un vai tas vispār pastāv, un cik tas no inteliģences puses ir vajadzīgs? Kas ir inteliģence un intelektuāļi? Varbūt tas ir padomju laika ieviesums? Varbūt latviešu tagadējā inteliģence ir visas pasaules pilsoņi un tautieši vienkārši seko viņu piemēram? Varbūt intelektuāļi ir lielākie nodevēji? Vai varbūt tomēr - mums katram jāsāk pašam ar sevi un jālabojas vispirms pašam, nevis jāskatās uz citiem kā piemēru?

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, raidījumā piedalās Gvido Ikaunieks, Ināra Randere un Guna Puriņa.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 2. decembra raidījums «Būt latvietim»
02.12.2013

Pēdējā laika notikumos par traģēdiju Zolitūdē, par premjerministra Valža Dombrovska demisiju un par revolūciju Ukrainā. Kā ierasts, mēģināsim uz šiem notikumiem palūkoties no otras puses, analizējot to iespējamos cēloņus. Un šoreiz pēdējā laika notikumi arī ir galvenais raidījuma temats. Cik patiesībā dziļi varētu būt meklējami Zolitūdes traģēdijas cēloņi? Kā varēja gadīties, ka Valdis Dombrovskis vēl 27. novembra rītā sprieda par to, kādos virzienos jāstrādā valdībai, bet pusdienlaikā jau paziņoja par demisiju? Un kāds varētu būt pamats viņa emocijām šī paziņojuma laikā? Ukraiņi varbūt nemaz tā nevēlas rauties uz Eiropu, bet grib tikt prom no Krievijas?

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, piedalās Gvido Ikaunieks un Jānis Saulītis.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 18. novembra raidījums «Būt latvietim»
25.11.2013

Raidījumā tiek pārrunāti Jevgēnija Osipova izteikumi sociālajos tīklos, kuŗos parādās viņa attieksme pret valsts simboliem un svētkiem, kā arī vērtēta Drošības policijas reakcija uz šiem izteikumiem.

Raidījums svētku noskaņās. Savus apsveikumus 18. novembrī saka:

Alvils Bērziņš, Edgars Kramiņš, Vilnis Salaks, Jānis - Atis Krūmiņš, Konstantīns Pupurs, Jānis Maurītis, Valdis Atāls.

Raidījuma garums: 1 stunda, 58 minūtes.

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, piedalās Leonards Inkins.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 11. novembra raidījums «Būt latvietim». Patriotisms.
11.11.2013

Kam cilvēkā ir jāieaudzina patriotisms? Vai patriotismu var veicināt televīzija, sabiedriskas organizācijas vai arī to jāveicina ar likumdošanu? Vai valdība ir domājusi par to, lai tauta kļūtu patriotiskāka? Vai skolās ir jūtams patriotisms, un cik labi to var ieaudzināt skolā? Kāda nozīmē ir bērna patriotiskai audzināšanai ģimenē?

Raidījumu vada Edgars Kramiņš. Tā kā Nacionālās Apvienības ģenerālsekretāra vietnieks Ēriks Eriksons neieradās raidījumā, tad šoreiz sarunu veidojam ar klausītājiem, bijušo kultūras ministri Žaneti Jaunzemi - Grendi un skolotāju Janīnu Lazdāni.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 4. novembra raidījums «Būt latvietim». Naids.
04.11.2013

Svarīgākajos notikumos pieminam Jāņa Bordāna izlēgšanu no «Nacionālās Apvienības» un mūziķa Aivara Brīzes pēkšņo aiziešanu.

Raidījuma temats - naids. Jēdzienu «naids» aplūkosim no filozofiskās puses. Kas ir naids? No kā tas rodas? Cik daudzveidīgs ir naids un cik dažādi tas parādās cilvēkos? Kā naida un mīlestības termini tiek mainīti vietām?

Piedalās biedrības «Par godīgumu tiesu varas sistēmā «Temīda»» valdes loceklis Jānis Saulītis, Leonards Inkins, kardināls Jānis Pujats, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 21. oktobra raidījums «Būt latvietim». Garīgums.
21.10.2013

Pēdējā laika notikumu apskats: notikusi L. Inkina filmas «Nodevība» pirmizrāde, drošības policija interesējas par biedrību «Nacionālais Spēks», kas 18. oktobrī rīkojusi akciju Grieķijas nacionālistu partijas «Zelta Rītausma» atbalstam, Lietuvā uz laiku pārtraukts raidīt prokremlisko «Pirmo Baltijas kanālu» pēc tajā demonstrētā raidījuma, kuŗā rādīta melīga informācija par 1991. gada notikumiem Viļņā.

Raidījuma galvenais temats ir par to, kā visvairāk trūkst cilvēkiem - par garīgumu un par tā pretstatu - materiālisma kultu. Kāpēc notiek vērtību maiņa un garīgumam vairs nav vietas cilvēku dzīvē? Raidījumā tiek spriests gan par to, vai vajadzētu rādīt dievkalpojumus televīzijā, gan par to, kā baznīcas sludināja Dieva vārdu padomju okupācijas laikā. Tiek uzdots jautājums, kas ir grēks, tiek runāts par cilvēku labajiem darbiem. Vai labs darbs ir labs vienmēr, arī tad, kad tā galvenais nolūks ir bijis iemantot kāda labvēlību vai iegūt labumu sev? Meklējam atbildes kopā!

Piedalās kardināls Jānis Pujats, Leonards Inkins un raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 14. oktobra raidījums «Būt latvietim». Televīzijas šovu ieguldījums sabiedrības audzināšanā.
14.10.2013

Vēl jūlijā runājām par to, vai esam tauta, kas dzied. Tagad sabiedrībā ienācis kārtējais televīzijas šovs - «Jaunā Talantu Fabrika», tam piebiedrojušās «Dziedošās ģimenes». Sabiedrība atkal dalās divās daļās - vieni slavē un otri peļ. Tāpēc šoreiz raidījumu veltām televīzijas šovu ieguldījumam sabiedrības audzināšanā. Kā pret šādu šovu dalībniekiem - skolēniem attiecas skolas un pedagogi? Vai šovos piedalās paši talantīgākie cilvēki? Vai dažos no šoviem ir pareizi faktiski ieslodzīt tā dalībniekus slēgtās telpās uz vairākām nedēļām, atdalīt no ārējās vides? Vai ir pareizi likt savā starpā konkurēt dažādi iepriekš sagatavotiem dalībniekiem un likt sadzīvot dažāda tipa cilvēkiem? Un kāds ir rezultāts šādiem šoviem, kas notiek ar to dalībniekiem pēc šovu beigām?

Raidījumu vada LNSS priekšsēdētājs Edgars Kramiņš, raidījumā piedalās kādas ģimināzijas un pamatskolas dziedāšanas skolotāja Inita Gerševica un vecmāmiņa Alda Kuple, kura sevi sauc par Latvijas Televīzijas dziedošo šovu krustmāti.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 7. oktobra raidījums «Būt latvietim»
07.10.2013

Globalizācija. Vai pievēršana patērētāju kultūrai un savu kultūras pamatu iznīcināšana veicina tautu izsvaidīšanu, lai pēc tam tās pārvaldītu? Vai tas, kas šobrīd notiek ar Latviju, ir saucams par valsts demontāžu? Un tas notiek netīšām vai apzināti?

Pēdējā laika notikumos spriežam par to, kas ir aktīvākie 9. maija svinētāji. Okupācijas muzejs sāk veidot ekpozīciju ar čekas darbību Latvijā, to plānots atvērt nākamā gada 30. aprīlī. Uzvaras pieminekļa un tā apkārtnes sakopšanu Pārdaugavā finansē Krievija.

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, piedalās dziesminieks Valdis Atāls un Leonards Inkins.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 16. septembra raidījums «Būt latvietim». 11. septembra versijas un sekas.
16.09.2013

Runājam par 11. septembri - ne tik daudz par uzbrukumu Dvīnu torņiem, cik par uzbrukuma sekām. Kas mainījies lielvaru darbībās pēc konkrētā 2001. gada notikuma? Un vai šis terorakts notika tā, kāda ir tā oficiālā versija, vai tomēr tā ir bijusi kāda provokācija? Un kāda tam ir saistība ar tagadējiem Sīrijas notikumiem, kas varētu notikt nākotnē? Kā šie notikumi var ietekmēt Latviju?

Pēdējā laika, mūsuprāt, svarīgākie notikumi. Valdis Dombrovskis pieprasījis Kultūras ministres Žanetes Jaunzemes-Grendes demisiju. Vai notiek mēģinājums radīt vēl nestabilāku situāciju valstī? Valdis Dombrovskis Katalonijas ziņu aģentūrai atzinis, ka Latvija varētu atzīt Katalonijas neatkarību, lai gan tas nav oficiāls valsts viedoklis. Tas izraisījis diezgan lielu «vētru» internetā un taisnošanos. Sīrija piekritusi nodot savu ķīmisko ieroču arsenālu starptautiskai kontrolei, Līdz ar to ASV nav īsta iemesla iebrukt Sīrijā. Spilves lidlaukā parādījušies PSRS un Latvijas PSR karogi - kādas varētu būt sekas šādai aizliegtās simbolikas izrādīšanai?

Šoreiz radio «Merkurs» studijā biedrības «Antiglobālisti» valdes priekšsēdētājs Andris Orols, Leonards Inkins un Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 2. septembra raidījums «Būt latvietim». Integrācija.
02.09.2013

Pagājušā laika notikumos spriežam kā un kādēļ daži uzņēmēji jau tagad, gatavojoties eiro ieviešanai, apaļo cenas uz augšu, kā Rīgas dome šādā veidā palielina piemaksas sportistiem, taču audžuģimenēm, invalīdiem, represētajiem un tamlīdzīgām grupām izmaksas konvertē pēc likumā noteiktās kārtības. Un nedaudz arī par Sīrijas notikumiem.

Galvenais temats - integrācija un izglītība. Kas noticis, ka citas tautības pārstāvji nav kļuvuši lojāli Latvijai par spīti 90. gadu idejai? Vai jaunieši vispār ir ieinteresēti naturalizēties? Un kā krieviskajiem jauniešiem pareizi pastāstīt pareizi par okupācijas notikumiem? Ko vajadzētu darīt, lai skolās neaudzina Latvijai nelojālos cilvēkus?

Piedalās Leonards Inkins, Rīgas Latviešu biedrības valdes locekle Lauma Celma un Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 19. augusta raidījums «Būt latvietim». Augusta pučs.
19.08.2013

Raidījuma temats - augusta pučs. Notikumi pirms 22 gadiem, laiks pirms augusta puča un pēc tā. Kas īsti toreiz notika un kāda tam bija priekšvēsture? Varbūt augusta pučs bija sazvērestības teorija? Pēdējā laika notikumos spriežam par dabiskā pieauguma rādītājiem un to, kas būtu darāms, lai situācija uzlabotos. Varbūt vajag attīstīt reģionus, lai arī tajos varētu veidot darbavietas? Un vai tiešām vajag samazināt vidusskolu skaitu latvijā, jo tām trūkst aprīkojuma un skolēnu skaits ir pārāk mazs? Varbūt, lai to nedarītu, var apvienot kultūras centru reģionā ar skolu?

Raidījumā piedalās vēsturnieks, Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons, Haralds Puriņš, Leonards Inkins, vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 12. augusta raidījums «Būt latvietim». Augstākās izglītības kvalitāte.
12.08.2013

Augstākās izglītības sistēma un kvalitāte. Vai šodien augstākajā izglītībā Latvijā ir tā, ka negodīgākie un bezkaunīgākie kļūst par veiksmīgākajiem, dodas studēt uz prestižām augstskolām ārzemēs, kamēr centīgākie gadiem ilgi klanās naudas un varas priekšā, godina nereālus elkus nevis reālus sasniegumus, lai panāktu vismaz mazumiņu? Vai augstskolu darbība tagad balstās uz maz pielietojamu un pat nederīgu teoriju un prakse arī ir nozīmīga? Un vai pasniedzējiem ir ļauts realizēt savas ideja darbā vai tieši ierobežo viņu darbā? Ko studentam dod augstskola - vai students piedzīvo izaugsmi un vai to tiešām devusi augstskola un vai students augstskolā sevi papildina kā personību?

Raidījumu vada Edgars Kramiņš, raidījumā piedalās Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu mūzikas un deju pedagoģijas katedras vadītāja, pedagoģijas zinātņu doktore Laimdota Krīvmane un Mārtiņš Krusts, kurš šoreiz pārstāv studējošo pusi.





Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 5. augusta raidījums «Būt latvietim». Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena.
05.08.2013

Raidījuma galvenais temats - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. 1920. gada 11. augusts, kad tika parakstīts Latvijas un Krievijas miera līgums un noslēdzās Latvijas atbrīvošanas cīņas. Kāda ir šī līguma nozīme mūsdienās un kas vispār ir brīvība, kāpēc par to cīnās. Un cik toreiz bija sarežģīti apstākļi, lai izcīnītu Latvijas valsti? Pēdējā laika notikumu apskatā spriežam par kārtējo ugunsgrēku - šoreiz Stradiņa slimnīcā. Vai tas pierāda, cik ļoti visiem viss ir vienalga? Kāpēc 11. novembra krastmalu satiksmei slēdz «Jaunā Viļņa» sarīkojuma laikā, bet neslēdz 11. novembrī?

Raidījuma piedalās Latvijas Kara muzeja pēckara vēstures nodaļas vēsturnieks Jānis Maurītis, Leonards Inkins, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 8. jūlija raidījums «Būt latvietim»
08.07.2013

Raidījumā mēģinam rast atbildi uz jautājumu - vai tiešām esam tauta, kas dzied? Tāpat cenšamies saprast vai skola veicina mīlestību pret mūziku, vai mums tiešām jāpriecājas par ārzemēs dzīvojošo latviešu koriem un vai var gaidīt, lai cilvēks atšķir labu dziesmu no sliktas.

Raidījumu vada Edgars Kramiņš, raidījumā piedalās Māra Upmane - Holšteine, Sandra Kaņepe, Laura Teivāne, Kristīne Timermane un Ieva Pauliņa.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 1. jūlija raidījums «Būt latvietim»
01.07.2013

Raidījuma temats - garīgums un tā nozīme mūsu dzīvē. Tas ir tas garīgums, par kuru mēs aizmirstam ikdienas steigā, darot laicīgas, vienkāršas lietas. Taču pēdējā laika notikumu apskatā arī mēģinām saprast vai Rīgas pils degšana ir simbols Latvijai, ka kaut kas ir pamatīgi jāiztīra vai varbūt tas ir liels signālugunskurs, lai mūs kāds varētu ieraudzīt un glābt. Un vai Jāņi tagad ir iemesls iedzert vai tas ir kas cits.

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, piedalās Andris Taranda un Leonards Inkins.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 17. jūnija raidījums «Būt latvietim»
17.06.2013

Raidījuma galvenais temats - latviešu sasniegumi aviācijā. 2. daļa, turpinām stāstījumu no 20. gadsimta 30. gadiem.

Nedaudz parunājam arī garīgumu. Kas ir latvietis? Ko nozīmē - būt latvietim? Vai tas ir ieraksts pasē vai kas cits?

Vai visas nebūšanas, kas ar mums pēdējā laikā ir notikušas, ir sekas tam, ka mūsu valsti pirms 73 gadiem atņēma jeb tam, ka mēs to tik viegli atdevām?

Kā cilvēkam starp drosmi un pārgalvību atrast vidusceļu - lai būtu drosmīgs, bet nebūtu pārgalvīgs? Kad ir jāpārvar bailes un kad tomēr bez bailēm nevar iztikt?

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, piedalās Roberts Klimovičs un Andris Taranda.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 10. jūnija raidījums «Būt latvietim». Vardarbība skolās.
10.06.2013

Kas rosina vardarbību skolās? Vai tik nav tā, ka bērni mācās no pieaugušajiem, vēro ar kādiem līdzekļiem viņi pauž savu attieksmi un atkārto redzēto un piedzīvoto? Kā likt pāridarītājiem saprast, ka agresija nav pareizākais veids attieksmes parādīšanai? Kā palīdzēt bērniem izaugt labestīgiem?

Raidījumu vada Edgars Kramiņš, studijā Ausma Špona.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 3. jūnija raidījums «Būt latvietim»
03.06.2013

Raidījumos uzsākam jaunu tematu ciklu – latviešu sasniegumi. Tajā aplūkosim dažādus latviešu sasniegumus dažādās jomās. Šoreiz par nozari, kas patiesība ir diezgan jauna - par aviāciju.

Aviācijas periodu varētu sadalīt vairākās daļās. Pirmais periods ir līdz brāļiem Raitiem, nākamais – līdz Pirmajam pasaules karam. Straujš attīstības posms ir Pirmais pasaules karš, pēc tam starpkara periods, tad Otrais pasaules karš un periods pēc Otrā pasaules kara. šajā raidījumā runājam par posmu līdz Otrajam pasaules karam.

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, raidījumā piedalās Roberts Klimovičs.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 20. maija raidījums «Būt latvietim»
20.05.2013

Nodevība. Kāpēc latvietim jābūt par latviešiem? Vai nodevībai ir tikai viena puse, vai tomēr nodevības procesā ir kāds, kas izdomā nodevību un tad kāds, kas to izpilda? Vai mūsdienās arī Latvijā ir vērojama nodevība un kā tā izpaužas? Kas ir tie, kuri tagad rada riebumu pret savu valsti un kaunu par piederību latviešu tautai, kritizējot latviešu tautas sasniegto pirmsokupācijas Latvijas brīvvalstī? Vai no nodevēja vienmēr vajag novērsties un to nosodīt vai tomēr ir jāskatās uz nodevēja darbībām – vai viņš apzinās, ka ir kādu nodevis un to nožēlo?

Piedalās Ināra Randere un Leonards Inkins, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 13. maija raidījums «Būt latvietim»
13.05.2013

Šoreiz audzināšanas jautājumiem veltīto raidījumu vada Alvils Bērziņš, jo priekšvēlēšanu aģitācijas likums liedz to darīt Edgaram Kramiņam, tāpēc viņš šoreiz aicināts kā viesis kopā ar vēl divām Latvijas Nacionālās skolotāju savienības pārstāvēm. Runājam par Skolotāju savienību un tās vadītāju. Runājam arī par šodienas izglītību – vai tiešām ir tā, ka audzēkņi nav sagatavoti tālākajām mācībām, pārnākot no iepriekšējā izglītības posma? Kas pie tā ir vainojams un kas novērš skolēnu un audzēkņu koncentrēšanos mācībām. Mēģinām saprast vai labāka ir individuāla pieeja katram skolēnam lielā klasē vai viena pieeja visiem nelielā klasē. Sapratīsim vai biežās izglītības reformas uzlabo izglītības sistēmu vai tieši otrādi – traucē efektīvai izglītības sistēmai.

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, studijas viesi – Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības priekšsēdētājs Edgars Kramiņš un divas LNSS Padomes locekles: mākslas maģistre Dace Blūma un pensionēta skolotāja Māra Dzērve.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 6. maija raidījums «Būt latvietim»
06.05.2013

Raidījumu sākam ar aktuālitātēm. Uzzinām kuri ir populārākie pirmsvēlēšanu solījumi un ar kādu citātu saprotam kā rodas partiju programmas un tieši tādi solījumi, kādus gaida tauta. Uzzinām, ka Latvijas krievvalodīgajiem jauniešiem atmaksā militāra rakstura nometnes Krievijā.

Šoreiz turpinām iepriekšējā raidījuma tematu: kāpēc mums jābūt latviešiem? Klausāmies viena no atmodas kustības aizsācēja Konstantīna Pupura atbildi uz šo jautājumu un sapratīsim kāpēc ir svarīgi saglabāt savu identitāti.

Raidījumā piedalās Alvils Bērziņš un Leonards Inkins.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 15. aprīļa raidījums «Būt latvietim»
15.04.2013

Raidījumā vispirms runājam par to, kas aktuāls noticis pēdējā laikā - piemēram, par Nodarbinātības Valts aģentūras piedāvājumiem doties strādāt ārzemēs un biļešu tirgošanu uz Dziesmu svētkiem.

Raidījuma temats: kāpēc mums jābūt latviešiem? Mēģinām saprast, kā Latvijā var atkārtoties Izraēlas scenārijs, kad jau esošā valstī tiek izveidota cita valsts un ierobežotas pamatnācijas tiesības. Vai kā mēs varam nonākt līdz situācijai, kad Latvija pārvēršas par vienu no pasaules «karstajiem punktiem». Vai mēs vēl varam izbēgt no šīm iespējām vai tomēr mēs savu iespēju jau esam palaiduši garām?

Raidījumā piedalās Alvils Bērziņš un Leonards Inkins.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 8. aprīļa raidījums «Būt latvietim»
08.04.2013

Raidījuma temats: «Patriotiskā audzināšana un tās esamība vai neesamība ģimenē, skolā un sabiedrībā kopumā.» Mēģinām arī noskaidrot vai skolotājs ir tikai pedagogs, no kura gūst tikai zināšanas, vai audzinātājs, no kura mācās arī attieksmi. Un vai audzinātājs ir kā sociāla loma vai tikai funkcija.

Raidījumu vada Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības priekšsēdētājs Edgars Kramiņš, studijā pedagoģijas zinātņu doktore un profesore Ausma Špona.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 1. aprīļa raidījums «Būt latvietim»
01.04.2013

Lieldienas - labā vēsts, kura šogad sakrīt ar joku dienu. Vai tā ir likteņa ironija un vai tādu tagad ir daudz? Runājam par vienu no ironijām - medicīnas pakalpojumu cenām. Cik tās ir pamatotas un kurš tās nosaka. Lasām kāda klausītāja, pensionēta farmaceita, vēstuli par tagadējo nepamatoti augsto zāļu sadārdzinājumu. Secinām kas vispār valstī nosaka cenas un ierobežojumus, pēc kādiem principiem tas tiek darīts un no kā mūsdienās ir atkarīgas cenas.

Raidījumā piedalās Leonards Inkins un Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 18. marta raidījums «Būt latvietim» - «Jo vairāk atkāpsimies, jo ļaunāk būs»
18.03.2013

Šoreiz runāsim par 16. martu, un raidījuma temats ir «Jo vairāk atkāpsimies, jo ļaunāk būs». Parunāsim par 16. marta notikumiem un cieņu pret kritušajiem. Atcerēsimies filmas «Mums uzvarēt, - vai krist!» demonstrāciju Kaŗa muzejā. Raidījumā dzirdams fragments no mācītāja mācītāja Dr. Theol. Gunta Galmes sprediķa, kuru viņš teicis 16. martā Doma laukumā.

Studijā dakteris Mārcis Bērziņš, Haralds Puriņš, Leonards Inkins un Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 11. marta raidījums «Būt latvietim»
11.03.2013

Runāsim par polītiskās vides nozīmi pilsoņu audzināšanā. Vai līdzšinējā situācija izglītībā, kultūrā ir Padomju laikā audzinātā cilvēka darbības rezultāts un kā panākt, lai cilvēki saprastu, ko viņi patiesi domā un kādām vērtībām tiešām būtu jāpievērš uzmanība?

Raidījumu vada Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības priekšsēdētājs Edgars kramiņš, studijas viesis – Banku augstskolas profesors, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, ekonomikas zinātņu doktors Ivars Brīvers.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 4. marta raidījums «Būt latvietim»
04.03.2013

Ir pienācis marts, kas ir latviešu tautai svarīgu piemiņas dienu mēnesis. Kas ir latviešu leģions un kāda ir tā vēsturiskā nozīme? Un kāda ir 16. marta būtība šodien un kāpēc leģionārus atceramies tieši 16. martā?

Šoreiz studijā Okupācijas muzeja administrators un Rīgas domnieks Jānis Atis Krūmiņš, Haralds Puriņš, Leonards Inkins un Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 18. februāra raidījums «Būt latvietim»
18.02.2013

Šoreiz parunāsim par kādu latviešu īpašību - individuālismu, kas parasti ir vajadzīga katram cilvēkam, tomēr šajos laikos tā nodara vairāk ļaunuma. Varbūt mums vajag vairāk savstarpējās palīdzības un kā varam viens otram vairāk palīdzēt. Kas ir noticis, ka mēs esam vienaldzīgi pret apkārtējiem cilvēkiem, kāpēc mums nerūp, vai kāds cits var iztikt bez apkārtējo palīdzības, kāpēc mēs nesadarbojamies?

Raidījumu vada Alvils Bērziņš, piedalās Haralds Puriņš un Leonards Inkins.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 11. februāra raidījums «Būt latvietim»
11.02.2013

Raidījumā sarunas laikā meklēsim atbildi uz jautājumu - kas ir latviskā dzīvesziņa? Kā bērniem audzināt mūsu kultūru jau sākot no bērnudārza un arī ģimenē, nevis par to domāt tikai tad, kad bērni sāk dzīvot paši savu dzīvi, bez latviskās kultūras pamata.

Raidījumu vada Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības (LNSS) priekšsēdētājs Edgars Kramiņš, piedalās LNSS valdes locekle un biedrības «Par latvisku kultūru izglītībā» dalībniece Solvita Lodiņa.

Atvainojamies par to, ka raidījuma saruna nav ierakstīta no sākuma.







Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0


2013. gada 4. februāra raidījums «Būt latvietim»
04.02.2013

Arī šoreiz parunāsim par eiro ieviešanu un par ko liecina pie varas esošo izmisuma soļi tautas pārliecināšanai. Mēģināsim saprast vai tiešām viss ir tik slikti vai varbūt tomēr vēl ir vērts saņemties. Un apspriedīsim arī jauna integrācijas projekta lietderīgumu un to, ko tā vietā varētu izdarīt pašu tautas labā.

Piedalās Haralds Puriņš un Leonards Inkins, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 21. janvāra raidījums «Būt latvietim»
21.01.2013

Šoreiz atcerēsimies notikumus pirms 22 gadiem un padomāsim, kā ar barikādēm vien atguvām neatkarību un padomāsim vai tie, kas no sirds aizstāvēja Latvijas brīvību, tomēr tika apmānīti. Mēģināsim rast atbildi arī uz jautājumu - vai mums ir jāsadarbojas ar tiem, kuri iet svinēt 9. maiju, vai mūsu intereses šobrīd ir kopīgas kaut vienā jomā?

Piedalās Haralds Puriņš un Leonards Inkins, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 14. janvāra raidījums «Būt latvietim»
14.01.2013

Raidījumu vada Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības priekšsēdētājs Edgars Kramiņš, raidījumā piedalās žurnāla «Audzinātājs» redakcijas padomes locekle, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja, mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne.

Raidījumā meklējam atbildes uz jautājumiem: kas ir labas izglītības pamats, kas ir galvenais audzināšanas darbā - skola, bērnudārzs vai ģimene? Kas ir kā piemērs mūsu bērniem un kāda tad vispār ir mūsu izglītības kvalitāte Latvijā un kādēļ tā ir tieši tāda?









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2013. gada 7. janvāra raidījums «Būt latvietim»
07.01.2013

Raidījuma temats par šobrīd tik aktuālo eiro ieviešanu jeb lata likvidēšanu. Kādi būtu ieguvumi un zaudējumi, ja mēs no lata pārietu uz eiro? Un kādi ir tie meli, ar kuriem mūs cenšas pārliecināt par labu eiro? Cik līdzīgi šobrīd noteikošais ir laikam, kad mūs pārliecināja par labu Eiropas Savienībai un tam, kādus solījumus mēs dzirdējām toreiz? Un – vai atteikšanās no savas nacionālās valūtas nenozīmē to, ka mums nav vajadzīga arī sava valsts?

Raidījumā piedalās Jānis Sils un Leonards Inkins, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 17. decembra raidījums «Būt latvietim»
17.12.2012

Saruna par tagadējo cilvēku skarbumu, par garīgumu.

Raidījuma viesis Egons Pičners, kura dziesmas ir dzirdētas mūsu raidījumos arī iepriekš. Piedalās Leonards Inkins un Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 3. decembra raidījums «Būt latvietim»
03.12.2012

Šoreiz saruna par latviešu valodas un kultūras telpu. Vai tiešām mūsu kultūra un valoda ir tik kritiskā stāvoklī? Un vai pie tā ir vainīga krīze, finansējums kultūras veicināšanai vai arī pie tā ir arī mūsu pašu vaina? 19. gadsimtā krievu cara valdība varēja aizliegt mums iespiest grāmatas ar latīņu burtiem, skolēniem aizliegt skolā runāt latviski arī savā starpā, bet tas tikai nedaudz bremzēja mūsu kultūras un valodas straujo attīstību. Bet kas ir tas, kas mūsu kultūru bremzē tagad? Vai mēs paši neesam tie, kuri nepievērš uzmanību savai kultūrai?

Piedalās Leonards Inkins un Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 19. novembra raidījums «Būt latvietim»
19.11.2012

Šoreiz parunāsim par to, kas ir patriotisms. Vai tas, ka mums kādam nepatīk, kas notiek valstī vai tas, ka mums var nepatikt tā vai cita valdības vīra izdarības nozīmē to, ka mēs neesam Latvijas patrioti, neesam nacionāli domājoši?

Raidījumā piedalās Haralds Puriņš un Leonards Inkins, raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 5. novembra raidījums «Būt latvietim»
05.11.2012

Šoreiz runāsim par tematu «Ko daudzi domā, bet skaļi nepasaka».

Raidījumā lasām Jāņa Miezīša stāsts ar šādu pašu nosaukumu. Kāpēc vieniem ir atļauts gandrīz viss, kamēr citi ir ierobežoti? Kāpēc mēs neiedziļinamies lietās un kāda ir mūsu cerība? Piedalās Leonards Inkins un Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 1. oktobra raidījums «Būt latvietim»
01.10.2012

Šī raidījuma temats - «Latvieša sāpe».

Kas ir tas, kas mums sāp, dzīvojot mūsu šodienas Latvijā? Kas ir tas, kas mums traucē un ko mēs cenšamies panākt tā vietā, lai darītu ko citu, sev svarīgāku? Kur mēs rodam netaisnīguma izjūtu? Raidījumā piedalās Haralds Puriņš, Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 17. septembra raidījums «Būt latvietim»
17.09.2012

Raidījumā runāsim par to, kā mūsdienās latviešu skolotāji, kuri ir iebiedēti no skolēniem, likumiem, ministrijas un reformām, var izaudzināt brīvus cilvēkus, paši būdami nebrīvi.

Raidījumā piedalās Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības priekšsēdētājs Edgars Kramiņš un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 3. septembra raidījums «Būt latvietim»
03.09.2012

Šoreiz raidījumā runāsim par tematu «Bailes».

Kas ir bailes, cik tās mūs pasargā un cik tās ir kaitīgas? Bet varbūt bailes ir piesardzība? Kur ir atšķirība starp bailēm un piesardzību? Piedalās Haralds Puriņš, dabas pētnieks Jānis Brikmanis un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 20. augusta raidījums «Būt latvietim»
20.08.2012

Raidījuma temats - «Latvijas gars».

Kā mums atgūt savu tautisko garu tepat Latvijā, kā ieviest pašiem savu kārtību? Raidījumā piedalās Haralds Puriņš un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 6. augusta raidījums «Būt latvietim»
06.08.2012

Šoreiz raidījuma temats - «Vai mironi modināt vai aprakt?».

Raidījuma tematam pamats ņemts Jāņa Miezīša stāsts ar tādu pašu nosaukumu. Raidījumā piedalās Haralds Puriņš un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 16. jūlija raidījums «Būt latvietim»
16.07.2012

Šoreiz raidījuma temats - «Patriotiskā dziesma».

Raidījumā piedalās komponists Vilnis Salaks, Haralds Puriņš un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 2. jūlija raidījums «Būt latvietim»
02.07.2012

Šoreiz runāsim par to, kādēļ mūsu bērni izaug tādi, kādi tie ir. Runāsim par izglītību.

Raidījumā piedalās Džūlija Sniķere un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 18. jūnija raidījums «Būt latvietim»
18.06.2012

Šoreiz turpinām sarunu par latviešu tautas un simfonisko mūziku.

Raidījumā piedalās komponists Vilnis Salaks un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 4. jūnija raidījums «Būt latvietim»
04.06.2012

Šoreiz - par latviešu tautas un simfonisko mūziku.

Raidījumā piedalās komponists Vilnis Salaks un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 14. maija raidījums «Būt latvietim»
14.05.2012

Šoreiz - par mūsu valodu. Kā latvietis runā?

Raidījumā piedalās valodnieks Jānis Kušķis un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 7. maija raidījums «Būt latvietim»
07.05.2012

Šis ir mūsu pirmais tiešraides raidījums. Šoreiz - par mums, par biedrību «Latvietis». Kas mēs esam, kāpēc un par ko cīnāmies?

Raidījumā piedalās biedrības «Latvietis» Pārstāvju sapulces priekšsēdis Jānis Kušķis un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.









Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 2. aprīlis - «Rīts»
02.04.2012

«Ja mēs ticam pasaules Radītājam, tad var teikt, ka Viņš mums lietošanā ir nodevis brīnišķīgu zaļojošu un ziedošu pasaules stūrīti ar zilām debesīm un jūras plašumiem. Dzīve, kādu to veidojam mūsu kopējā mājā, ir atkarīga no mums pašiem. Diemžēl lielākā daļa to sabiedrības aprindu, kuŗas mūsdienās vada valstu ekonomiku un polītiku, ir tālas no saimnieka apziņas un pasaulē valdošo likumu ievērošanas.»

Raidījumā piedalās Andris Taranda un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 5. marts - «Kādēļ nenormālības cenšas padarīt par normu?»
05.03.2012

«Kultūra un tai piederošā ētika un morāle ir individuāla katrai tautai. No valstī dzīvojošo tautu kultūras ir izveidojies sadzīves un kultūras tradiciju kopums katrā atsevišķā valstī. Rīcība vai parādība, kas ir pretēja kādā valstī eksistējošajai kultūrai un morālei, ir vērtējama kā antikultūrāla vai amorāla. Tas, kas var būt atbilstošs vienas tautas kultūras un sadzīves tradicijām, var būt pretējs citas tautas kultūras un sadzīves tradicijām, tātad šīs citas tautas vidū, jeb šis citas valsts territorijā tas būs vērtējams kā nekultūrāls, vai amorāls. Piemēram, kādreiz cilvēkēdāju sabiedrībā eksistējošais kanibālisms nav uzskatāms par amorālu, jo tas atbilda tur dzīvojošās tautas kultūras un sadzīves tradicijām. Turpretim Eiropas valstīs kanibālisms vienmēr ir bijusi antikultūrāla un amorāla parādība. Tas Eiropas cilvēkiem liekas tik atbaidoši, pretīgi un nepieņemamai, ka nekādas diskusijas par kanibālisma tiesībām uz pastāvēšanu nekad nav notikušas un pat mūsu «demokratijas» laikos nenotiek.»

Raidījumā piedalās Konstantīns Pupurs un Leonards Inkins. Raidījumu vada Alvils Bērziņš.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 6. februāris - «Kas sēž mūsu apziņas goda krēslā?»
06.02.2012

«Kaut kur siltajās zemēs zem banānkoka, slinki graužot banānu, gulējis kāds nēģeris. Gaŗām gājis baltais cilvēks un teicis: «Kāpēc tu šeit guli un neko nedari? Būtu savācis šos banānus, aiznesis uz tirgu un pārdevis. Pēc tam par iegūto naudu tu varētu algot citus nēģerus, kas vāc un nes tev pārdošanai banānus. Tā tu pakāpeniski iegūtu arvien vairāk naudas un varētu nodibināt savu uzņēmumu. Drīz vien tev pašam vispār nekas vairs nebūtu jādara, jo visu vajadzīgo paveikstu tava uzņēmuma darbinieki. Tu varētu mierīgi gulēt zem banānkoka un grauzt banānus. – Bet ko tad es šobrīd daru?» atjautājis nēģeris.

Katra cilvēka personiskā brīvība nav lieta par sevi. Tā ir cieši saistīta ar to, ko mēs dzīvē gribam sasniegt. Zem banānkoka gulētājiem vai aizkrāsnē sēdētajiem ir vajadzīga tikai tik liela brīvība, lai viņi varētu gulēt zem banānkoka vai tupēt aizkrāsnē. Verga apziņa cilvēkā bloķē gan izpratni par brīvību, gan vajadzību pēc brīvības. Arī cietums ir šķērslis tikai tiem, kuŗi grib tikt no tā ārā. Tiem, kuŗi negrib tikt no cietuma ārā, cietums nav šķērslis. Brīvība ir pamats mūsu dzīves laimei, bet ne pati laime. Neierobežota brīvība, ja tā nav piepildīta ar jēgu, drīz apnīk. Tā ir noticis ar daudziem bagātiem, izlutinātiem dīkdieņiem, kas, gaŗlaicības un pārsātinājuma mākti, baudu un piedzīvojumu meklējumos klīduši un arī šodien klīst pa pasauli.»



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2012. gada 2. janvāris - «Par pienākumiem, tiesībām un demokratiju»
02.01.2012

«Vai zini kādēļ man ir tiesības braukt ar savu auto pa pilsētu ielām un valsts autoceļiem? Tādēļ, ka es esmu uzņēmies pienākumu ievērot ceļu satiksmes noteikumus, Līdz brīdim, kamēr es šo pienākumu nebiju gatavs uzņemties, man šādu braukšanas tiesību nebija.

Vai zini, kādēļ ārstam – ķirurgam ir tiesības pārgriezt ķermeņa audus bezpalīdzīgam, narkozē guļošam cilvēkam un, veicot dažādas operācijas, bieži vien stundām ilgi darboties sava operējamā pacienta ķermeņa iekšienē? Tas ir ne tikai tādēļ, ka ķirurgs ir uzņēmies pienākumu šim cilvēkam veikt nepieciešamo operāciju, bet arī tādēļ, ka viņš ir uzņēmies šo operāciju veikt atbilstoši pareizai metodikai, ievērojot visas aseptikas un antiseptikas prasības un noteikumus. Cilvēks, kuŗam nav ķirurga profesijai nepieciešamo zināšanu, nevar uzņemties ķirurga pienākumus un viņam nav tiesību operēt cilvēkus.»



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 5. decembris - «Latvieši»
05.12.2011

«Latvieši nekad nav bijuši vāja tauta. Jau senos laikos varens pilskalnu tīkls ir aizsargājis seno latviešu – kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu zemju robežas. Tikai ar zemisku viltību, nodevību un militāru pārsvaru svešiniekiem izdevās iespiesties mūsu zemē. Un tad nāca septiņi atkarības gadsimti, kad latvieši vairs nebija pilntiesīgi saimnieki savā zemē. Bet arī par vergiem latviešu tautu pilnībā tā arī nevienam neizdevās padarīt. Vācieši, poļi, zviedri un krievi – visi viņi gribēja uz mūžīgiem laikiem būt kungi mūsu zemē. Neizdevās! Kaŗš, bads un mēris, draudot ar iznīcību, daudzas reizes šajos atkarības gadsimtos pārstaigāja mūsu zemi. Bet latviešu tauta izdzīvoja!»



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 7. novembris - «Parazīti starp mums»
07.11.2011

«Ļaunums rodas tur, kur kāds cilvēks vai cilvēku grupa vēlas uzkundzēties un parazītēt uz citu rēķina. Šādiem kungiem savs parazītiskais dzīvesveids liekas ļoti gudrs, un viņi ar pārākuma apziņu vai pat nicinājumu uzlūko katru, kas dzīvē, viņuprāt, nav mācējis izmantot citus, lai kļūtu pietiekami ietekmīgs un bagāts. Par sevi viņi domā, ka ir sasnieguši kādu īpašu dzīves izpratni, apguvuši vispareizākos un izdevīgākos dzīves principus, augstāko dzīves mākslu. Ar to, ka materiālo labumu iegūšana viņiem ir galvenais, bet metodes un veidi, kā to panākt, nav svarīgi, šie ļaudis parasti arī sasniedz zināmu materiālo labklājību un ar to lepojas.»



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 3. oktobris - «Demokratija pāri visam!»
03.10.2011

«Katrai pasaulē sastaptai dzīvai būtnei, priekšmetam vai parādībai cilvēks ir devis savu nosaukumu. Arī tos priekšmetus, ko cilvēks pats izgatavo, viņš nosauc vārdos. Visi šie vārdi veido mūsu valodas pamatu. Taču cilvēks ir ne tikai radoša, bet arī sapņojoša personība. Bieži vien viņš savā iztēlē izdomā un vārdos nosauc arīkaut ko tādu, kas reāli nepastāv. Nav nekas slikts, ja šiem sapņu tēliem piešķirtie nosaukumi paliek cilvēku sapņos vai nepārkāpj fantastisko romānu, pasaku un filmu robežas. Taču nevajadzētu šos nereālos tēlus jaukt ar īstenību un runāt par tiem tā, it kā kaut kas no tā visa jau dabā eksistētu vai vismaz tuvākajā laikā to būtu iespējams radīt. Protams, ja kāds uzņēmīgs vīrelis kaimiņam stāsta, ka viņš no darba brīvajā laikā savā malkas šķūnītī būvē laika mašīnu, kaut patiesībā viņš tur tecina pašbrūvēto, nekāds īpašais ļaunums no tā nerodas. Sliktāk ir, ja kaut kādi krāpnieku izdomājumi pārtop projektos, kuŗu īstenošanai valsts piešķiŗ naudu. Bet pavisam bēdīgi ir, ja, kļūdas dēļ vai apzināti maldinot, nereālu ideju un projektu īstenošanā iesaistītas veselas tautas un valstis...»



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 10. septembris - «Ticība un neticība mūsu dzīvē»
10.09.2011

Lai kam tu dzīvē ticētu – naudai, varai, slavai, sievietēm, Dievam vai komūnismam –, šī ticība jeb šie ideāli ir tie, kas dod jēgu tavai dzīvei. Taču laimīgu darīt šie ideāli vien nespēj. Tikai saistot ideālus ar savu brīvību, vari kļūt laimīgs. Dīvaini, bet tā nu iznāk, ka, lai gūtu laimi, mums saviem ideāliem jāziedo brīvība. Piemēram, tu iemīlies kādā meitenē, un jūs nodibināt ģimeni. Bet ģimene izvirza savus noteikumus, uzliek virkni pienākumu un ierobežo jūsu brīvību. Piedzimst bērni, un tiem jāziedo savs laiks, apgādājot viņus ar visu nepieciešamo, rūpējoties par viņiem un mācot viņus. Taču šī brīvības ziedošana ģimenei tev neliekas kaut kas mokošs vai apgrūtinošs. Tieši otrādi – rūpes par tuvajiem, dārgajiem, mīļajiem cilvēkiem dara tevi laimīgu. Kāds cits varbūt dzīvē ir atteicies no ģimenes un savu laiku un brīvību ziedo techniskiem izgudrojumiem, mākslai vai sportam.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 5. septembris - «Griezt vai negriezt otru vaigu?»
05.09.2011

Daudzus latviešus atturīgus pret reliģisko pasaules uzskatu dara it kā dažādo reliģiju sludinātā samierināšanās ar ļaunumu. Ir radīts mīts, ka īsteni ticīgie ir tie, kas gļēvā padevībā un paklausībā zemojas ļaunuma priekšā, ļaujot sevi apsmiet un bradāt, sitieniem atsedzot vaigu. Ir sludinātāji, kas māca, ka tieši tāda, lūk, esot Dieva griba.

Neapspriedīsim šobrīd, kam tas ir izdevīgi, un nemeklēsim šāda apgalvojuma apstiprinājumu vai noliegumu Svētajos Rakstos, bet padomāsim par ļaunuma būtību un mūsu attiecībām ar to savas dzīves laikā.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 6. augusts - «Mūsu dzīve demokratiskā valstī»
06.08.2011

Iepriekšējos raidījumos jau runājām par to, kā, manipulējot ar puspatiesībām un lietojot citas metodes, var ietekmēt cilvēku domāšanu. Arī pārkārtojumus globālizācijas virzienā pavada manipulēšana ar cilvēku apziņu. Sarunu valodā tiek ieviesti jauni no svešvalodām pārņemti vārdi, bet skaidrojot lietas un notikumus, tiek izmantoti tādi apzīmējumi, kas bieži vien nemaz neatbilst šīm lietām un notikumiem.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 1. augusts - «Ja kāda gļēva tauta pazūd, pasaule kļūst tīrāka»
01.08.2011

Katram cilvēkam pienāk laiks, kad, atskatoties uz ziedošu cerību un plašu iespēju pilnajiem gadalaikiem savā dzīvē, nākas domāt par sasniegto, paveikto, dzīvē iegūto. Viss apēstais, izdzertais, dzīves ceļos novalkātais, notriektais un dzīves cīņās saplēstais ir pazudis līdzīgi pavasaŗa vēja aiznestam ziedlapiņu mākonim. Kas palicis pāri? Kur ir tā raža, tie augļi? Kur ir viss tas, kā dēļ, mums piedzimstot, Dievs deva acis, lai redzētu, ausis, lai dzirdētu, rokas un kājas, lai darbotos, bet galvu, lai domātu?

Un laimīgi tie, kuŗi tad var sev teikt – lūk, mana Tēvzeme, mana tauta, mani bērni un mazbērni! Lūk, mana Latvija, kuŗas uzplaukumā un attīstībā ir arī daļiņa mana darba un dzīves! Ir jauki, ja cilvēks, kuŗš piedzimis raudot, kad viņam apkārt visi smaida, dzīvi nodzīvo tā, lai savā nāves brīdī varētu smaidīt, bet viņam apkārt visi raudātu.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 4. jūlijs - «Summa nemainās no saskaitāmo kārtības»
04.07.2011

Nav cilvēces vēsturē tāda gadījuma, kad kādas tautas vai valsts pilsoņu miermīlīgums, padevība un pakļāvība būtu bijusi par šķērsli šīs tautas vai valsts iekaŗošanai un paverdzināšanai no agresoru puses. Tieši otrādi – šāda labestība tikai atvieglo uzbrucējiem sasniegt savus mērķus un īstenot savus plānus. Ja reiz iekaŗošanas plāns ir sastādīts un lēmums par iebrukumu pieņemts, nekādi morālas vai emōcionālas dabas faktori vairs nevar būt tam par šķērsli. Arī pati agresija tiek veikta saskaņā ar sastādīto plānu, nevis emōcijām. Līdzjutība, līdzcietība, tāpat kā pārspīlēts sadisms un nežēlība – tās ir tikai atsevišķas nenozīmīgas epizodes visā lielajā šī plāna īstenošanā. Notiekošā kopainu tas neiespaido. Arī iebrucēja paziņojumi, solījumi, garantijas – tas viss ir tikai kaŗa viltība. Kļūstot par uzvarētāju, viņš paņems to, ko saskaņā ar saviem plāniem ir gribējis paņemt – ne vairāk un arī ne mazāk. Uzvarētās tautas liktenis nav atkarīgs no pazemības, pakļāvības vai padevības ienaidniekam, bet gan no tiem mērķiem, ko nospraudis ienaidnieks un viņa tālākajiem ar iekaŗoto territoriju saistītajiem plāniem. Ienaidnieks vienkārši iznīcina visu un visus, kas var traucēt vai apgrūtināt šo viņa plānu īstenošanu.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 6. jūnijs - «Baltā cilvēka pašnāvība»
06.06.2011

Latvijā jaundzimušo latviešu skaits ievērojami atpaliek no mirušo skaita. Tātad notiek latviešu izmiršana. Kopumā, katru gadu uz viņsauli pārceļas nelielas Latvijas pilsētas iedzīvotāji. Matematiski varētu aprēķināt, pēc cik gadiem uz veļu valstību būs pārcēlies pēdējais Latvijas iedzīvotājs. Tomēr dabā tā nenotiek. Dabā vieta nemēdz palikt tukša. Sevišķi tagad, kad esam iestājušies Eiropas Savienībā.

Un tomēr, vai vieta šeit paliktu tukša no cilvēkiem arī tad, ja Latviju ar nepārvaramu mūri atdalītu no visas pārējās pasaules? Protams, ne! Uzdrošinos apgalvot, ka izmiršana itin drīz apstātos un sāktos normāls iedzīvotāju skaita pieaugums. Tāpēc, ka cilvēces vēsturē vēl līdz šim nav zināms neviens gadījums, kad kāda tauta bez ārēju faktoru iedarbības, dzīvojot savā zemē, vienkārši izmirtu. Izmirtu no slinkuma, no nevēlēšanās radīt bērnus, no homoseksuālisma, no izlaidīgas dzīves, alkoholisma vai narkomānijas. Ja arī kādai nelielai tautas daļai savu netikumu dēļ nav pēcnācēju, tad nekad šādu pašiznīcināšanos nav veikusi tauta kopumā. Katra ģimene vai dzimta, kas kaut kādu individuālu īpatnību vai kaitīgu noviržu dēļ neatstāj pēcnācējus, atbrīvojot dzīves telpu, dod papildu iespējas tiem, kam ar reproduktīvo funkciju viss kārtībā. Tā ir sava veida dabīgā izlase, kas vērsta uz tautas bioloģisko turpinājumu.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 7. maijs - «Modernā verdzība»
07.05.2011

«Mūsdienu pasaulē nogalināt fiziski ir aizliegts, par to pat soda, bet nogalināt garīgi, tā, lai upuris vēlāk nogalina pats sevi arī fiziski ir atļauts un pat vēlams.»

Tev liekas, ka «velns nav tik melns, kā tiek mālēts». Tas tāpēc, ka tu arvien vēl nevari pasaulē reāli notiekošo nošķirt no tā teōrētiskā pasaules modeļa, ko visu šo laiku tavā apziņā ir centušies iepotēt. Tev šķiet, ka valsts intereses nevar būt pretējas pilsoņu interesēm, jo valsts taču pārstāv savus pilsoņus, rūpējas par viņiem un darbojas viņu labā. Turklāt demokratiskās valstīs valdību no sava vidus ievēlē pati tauta. Visu slikto, ko mēs ap sevi redzam, tev gribas izskaidrot ar atsevišķu valdības vīru neapzinīgumu vai kļūdām, kaut kādiem ļauniem ārējiem faktoriem, stichiskām nelaimēm, cilvēku noziedzību, nelaimīgu sagadīšanos utt.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 2. maijs - «Kā mēs paši iznīcinām savu brīvību»
02.05.2011

«Ja esi ēzelis, nežēlojies, ka uz tevis jāj!» Nav patīkami sevi apzināties par ēzeli. Ēzelis neder par brīvības simbolu. Vispirms jau tādēļ, ka viņam nav nekādas sajēgas par brīvību. Viņam ir nojēga par barību un pātagu.

Šis raidījums ir par to, kā mūsu pašu neapdomīgā rīcība bieži vien apdraud mūsu brīvību.

Viss, kas kaitē mūsu veselībai, kaitē arī mūsu brīvībai. Ja tev, piemēram, nelaimes gadījumā sakropļo roku vai kāju, tava brīvība sašaurinās. Ja traumē mugurkaulu, var iestāties paralize, un atlikušais mūžs jāpavada gultā. Tad brīvība kļūst pavisam šaura... Neviens nav pasargāts no nelaimes. Un tomēr nereti gadās, ka mēs paši ar savu rīcību nelaimi ataicinām. Visbiežāk tas notiek tad, kad gribam būt stiprāki, veiklāki un prasmīgāki, nekā patiesībā esam. Mēs gribam citu priekšā lielīties, atdarināt kādu supermenu, izrādīt tādas spējas, kādu mums nemaz nav. Un tad notiek nelaime.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 9. aprīlis - «Kā citi māca mūs iznīcināt savu brīvību»
09.04.2011

Kā tu domā, vai mūsu valstij ir ļoti vajadzīgi gudri, inteliģenti, augsti izglītoti un zinoši cilvēki, kas labi orientējas pasaules notikumos?

Sapnis par to, ka «melnos», zemas kvalifikācijas darbus, attīstoties zinātnei un technikai, darīs gudras mašīnas, ir piepildījies tikai daļēji. Gudrā mašīna, kas dara vienkāršus darbus, izmaksā daudz dārgāk nekā parasts melnstrādnieks. Tādēļ visās valstīs vajag un arī turpmāk vajadzēs daudzus, kas strādā ar lāpstām, kapļiem, āmuriem, slotām, laužņiem, cirvjiem, zāģiem, dakšām vai gluži vienkārši kaut ko pienes, padod, slauka, tīra, mazgā utt. Jo nabadzīgāka un vairāk atpalikusi valsts, jo mazāk šajā valstī ir modernās technikas, kas atvieglo cilvēka darbu.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 4. aprīlis - «Meli un patiesība»
04.04.2011

Dot zināšanas ir kā mest akmeņus lejā pa logu, bet gūt tās – ir salasīt nomestos akmeņus un uznest augšā. Mēs veidojam šos raidījumus, lai tie kļūtu par zināšanām, kuras nepieciešamas mūsu klausītājiem.

Tikko piedzimuši, mēs nonākam saskarsmē ar šo pasauli, un mums katram veidojas sava atšķirīgā pieredze. Tas ir saprotami, jo augam nevienādos apstākļos. Viss, ko no dzimšanas brīža mums nākas piedzīvot, izjust un ieraudzīt, mūsu apziņā veido apjēgu par pasauli. Gadu gaitā mēs uzkrājam ar vien vairāk šīs informācijas un pasaules attēls mūsu apziņā kļūst arvien pilnīgāks. Veidojas tas, ko mēdz dēvēt par pasaules uzskatu. Pasaules uzskata veidošanās ir sarežģīts process. Katru jaunu informāciju, kas nonāk mūsu apziņā, mēs vērtējam un šķirojam. Vispirms to salīdzinām ar iepriekš zināmo un piedzīvoto. Ja jaunieguvums papildina vai atkārtoti apstiprina mūsu agrāko pieredzi, tad šī jaunā informācija kļūst par vēl vienu ķieģelīti, ko ieliekam mūsu apziņas būvētajā pasaules ēkā. Citādi notiek, ja jauniegūtā informācija ir pretrunā ar mūsu līdzšinējo apziņā izveidoto pasaules modeli un tajā neiederas. Tad mēs nonākam izvēles priekšā – vai nu, ņemot vērā jauno informāciju, mainīt savu pasaules uzskatu, vai arī ignorēt, apšaubīt un atmest jauniegūto informāciju kā mums nederīgu.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 12. marts - «Mūsu kopējais eksāmens 16. martā»
12.03.2011

Katru gadu, tuvojoties 16. martam, visos plašsaziņas līdzekļos sākas kaislības. Rīkot vai nerīkot piemiņas gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa? Atbalstīt, vai neatbalstīt leģionāru piemiņu? Varbūt vienkārši paklusēt un izlikties, ka uz mums tas neattiecas? Bet varbūt pievienoties tiem, kas, ignorējot veselo saprātu un vēsturisko patiesību, brēc par fašisma atdzimšanu Latvijā?



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 7. marts - «Valsts – mūsu brīvības aizstāve un ienaidniece»
07.03.2011

Galvenais un no mums neatkarīgais faktors, kas ietekmē mūsu dzīvi, ir valsts. Tiesiskā, neatkarīgā un nacionālā valstī cilvēku dzīves un arī brīvības iespējas ir daudzkārt lielākas nekā beztiesiskā, nabadzīgā, ārvalstu diktātam pakļautā valstī.

Katra valsts ir teritoriāls veidojums, kuŗa pastāvēšanas galvenā jēga ir aizsargāt savu pilsoņu intereses, gādāt par viņu mantisko un tiesisko aizsardzību. Daudzas valstis savu pilsoņu intereses īsteno uz citu valstu pilsoņu interešu rēķina. Tāpēc starp valstīm notiek nemitīga sīva konkurences cīņa. Technoloģiski augstākās, ekonomiski izdevīgākās ražotnes katra cenšas izvietot un attīstīt savā teritorijā, bet tādu produkciju, kuŗas ražošana saistīta ar dabas bagātību pastiprinātu izmantošanu un apkārtējās vides piesārņošanu, iepirkt no citām valstīm. Jo valsts ir ekonomiski vājāka, jo vieglāk tās teritorijā izvietot dažādas kaitīgas ražotnes un izmantot šīs valsts iedzīvotājus kā lētu darba spēku. Neviena ekonomiski spēcīga valsts savas dabas bagātības nepārstrādātā veidā par pusvelti nepārdod citai valstij. Ekonomiski un polītiski vājās valstis tieši to ir spiestas darīt. Šīs valstis ir arī ideāls noieta tirgus visiem novecojušajiem vai nekvalitātīvajiem ražojumiem, ko attīstīto valstu iedzīvotāji nepērk vai kas gluži vienkārši paliek pāri. Tādēļ, mums ir jāsaprot, ka neviens visā pasaulē, izņemot mūs pašus, nav patiesi ieinteresēts Latvijas ekonomiskajā izaugsmē un tautsaimniecības uzplaukumā. Mūsu vājums un nabadzība citām valstīm ir izdevīga. To nedrīkst aizmirst, cerot uz palīdzību no Austrumiem vai Rietumiem.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 7. februāris - «Latvieti, cieni sevi, runā latviski», un ne tikai runā, arī domā latviski!
07.02.2011

Bez valodas vēl ir arī citi vienai tautai piederošus cilvēkus vienojoši faktori. Tie ir: kopējas tradīcijas, kopējas gara mantas, kopēja reliģija un citi. Svarīga ir arī vienas tautas, kaut tāla, bet tomēr – asinsradniecība. Līdzīgi, kā brāļus un māsas tuvina piederība pie vienas ģimenes arī vienas tautības cilvēkus tuvina piederība vienai tautai. No tā izriet, ka tauta – tā ir liela ģimene. Katrai tautai ir savādākas asinszīmes līdz ar to savādāks raksturs, miesas būve un izskats.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2011. gada 31. janvāris - «Vēlreiz par zināmo, jeb uzbrukums mūsu nākotnei»
31.01.2011

Patriotisms – tā ir gatavība ziedot un ziedoties šīs valsts vai tautas labā. Tā ir gatavība valsts vai tautas intereses stādīt augstāk par savām personiskajām interesēm un vajadzībām. Patriotisms – tā ir konkrēta rīcība un konkrēti darbi. Taču jebkurai apzinātai darbībai ir nepieciešama motivācija. Šādu motivāciju patriotismam dod nacionālisms. Ja patriotisms ir tas, ko es daru, tad nacionālisms ir tas, kas sniedz man atbildi, kāpēc es to daru. Nacionālisms – tā ir mīlestība pret savu tautu un savu tēvzemi. Tā ir kopības sajūta un apziņa, ka mēs visi esam viens veselums, visi mēs esam kā viena liela ģimene, kas saistīta ar neredzamām saitēm. Cilvēks uzupurējas un ziedo savu labklājību, savas personīgās intereses, pat savu veselību un dzīvību tautas vai tēvzemes labā tāpēc, ka viņš mīl šo zemi un tautu, tāpēc, ka viņš ir nacionālists. Tikpat dabiski, kā mīlestība pret otru cilvēku un mīlestība pret bērniem, kas dzimuši laulībā ar šo otro cilvēku, rada vēlmi un motivāciju ziedot sevi savas ģimenes labā, nacionālisms rada vēlmi un motivāciju būt patriotam. Un otrādi – apkarojot, diskreditējot un zākājot nacionālismu, nenovēršami tiek iznīcināts arī patriotisms. Valsti, kurai savas pastāvēšanas pamatā nav nacionālisma, var salīdzināt ar piespiedu laulību bez mīlestības. Formāli gan dzīves biedriem it kā ir tiesības vienam otru vainot egoismā un neuzticībā, bet nav nekāda iemesla un pamatojuma pašiem nebūt laulības pārkāpējiem un egoistiem.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2010. gada 27. decembris - gada pēdējais biedrības «Latvietis» radioraidījums no cikla «Būt latvietim»
27.12.2010

Līdz šim raidījumus veidojām lasot citātus no Jāņa Miezīša grāmatas «Būt latvietim» un apspriežot grāmatā pausto.

Šis raidījums būs citāds. Ir beidzies 2010. gads un mums ir kaut nedaudz jāatskatās kas tajā ir noticis, ko esam sasnieguši vai zaudējuši. Iespējams, ka personiski kāds no klausītājiem arī ko sasniedzis, bet valstiski kopumā mēs pēdējos 15 gadus tikai zaudējam. Un nonācis jau līdz tam, ka ne tikai zaudējam, bet pat esam iemācīti labprātīgi atdot, to, kas pašiem vajadzīgs un kas pašiem nepieciešams, lai izdzīvotu un nosargātu savu valsti.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2010. gada 29. novembris - «Mūsu kopējais produkts jeb blēžu ekonomika»
29.11.2010

Gandrīz visiem mums liekas, ka mēs zinām, kas ir ekonomikas zinātne. Un gandrīz visi mēs uzskatām, ka ekonomika ir sarežģīta zinātne, kuŗu nav viegli saprast. Šīs grūtības pavairo vēl tas, ka reāli dabā ir sastopamas divas dažādas ekonomikas – tirgus ekonomika un blēžu ekonomika. Nereti abas šīs ekonomikas ir tik cieši savijušās savā starpā, ka grūti pateikt, kur sākas viena un kur beidzas otra. Par tirgus ekonomiku ir sarakstītas daudzas grāmatas, kuŗas katrs var nopirkt vai izlasīt bibliotēkā, bet par blēžu ekonomiku, ir ļoti ierobežota informācija. Tomēr kaut nedaudz zināt blēžu ekonomiku ir ļoti svarīgi, jo tieši šai ekonomikai mūsdienās ir vadošā loma ne tikai Latvijā.

Kāds tad ir blēžu ekonomikas pamatmērķis? Tā ir vērtību iegūšana, neko neražojot. Bet, tā kā vērtības nerodas no zila gaisa, tad ir tikai viens veids, kā tās, neko neražojot, iegūt. To var izdarīt aktīvi iesaistoties jau saražoto vērtību sadalē. Ar dažādiem paņēmieniem panākot, ka šīs vērtības tiek sadalītas nevis atbilstoši īsto vērtību radītāju, bet gan nestrādājošu blēžu interesēm. Faktiski blēžu ekonomikā balstītās kārtības pamatuzdevums ir nodrošināt, lai samērā neliela cilvēku sabiedrības daļa varētu netraucēti apzagt lielāko sabiedrības daļu un šis apzagtais vairākums tajā pašā laikā būtu pilnīgi pārliecināts, ka šī apzagšana ir viņu interesēs.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2010. gada 25. oktobris - «Par profesionālitāti un daļēju taisnību»
25.10.2010

Katrs mēs dzīvē izvēlamies savu nodarbošanās veidu, savu speciālitāti, savu profesiju. Savu izvēli izdarām pēc mūsu spējām, interesēm un arī dažādiem materiālas dabas apsvērumiem.

Par piemērotību vienai vai otrai profesijai mums nākas aizdomāties arī tad, kad vērojam biežo un visai dīvaino kadru maiņu mūsu valsts vadošajos amatos. Izrādās, ka mums ir tādi universāli speciālisti, kas spēj strādāt par valsts ministriem jebkuŗā nozarē – vienalga, vai tā būtu izglītība, ekonomika, valsts aizsardzība, iekšlietas vai kultūra. Skaidrojums jeb, pareizāk sakot, attaisnojums, te ir ļoti vienkāršs. Šie cilvēki, lūk, esot profesionāli vadītāji, un vadītājiem neesot nekādas vajadzības pārzināt visos sīkumos savas nozares specifiku.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2010. gada 27. septembris - «Ražotāji un neražotāji»
27.09.2010

Katram no mums ikdienā ir daudz dažādu vajadzību. Mums nepieciešamas mājas, apģērbs, apavi, pārtika, dažādi darba rīki un sadzīves piederumi. Senos laikos katrs cilvēks visu sev nepieciešamo sagādāja pats. Varētu teikt, ka viņš bija gan ražotājs, gan sava saražotā patērētājs. Attīstoties sabiedrībai, arvien vairāk pieauga cilvēka prasības pēc augstākas kvalitātes ražojumiem. Sākās ražošanas speciālizācija.

Kā tu domā, kādēļ bankas tik ļoti baidās no tā, ka naudas noguldītāji visi reizē pieprasīs savu naudu? Ļoti vienkārši. Tā nauda, ko bankas uz procentiem aizdod cilvēkiem, nav bankas nauda. Bieži vien, tā pat nav bankas noguldītāju nauda, bet kredītos tiek izsniegta nauda, kas reāli vispār neeksistē. Tas ir arī viens cēlonis, kādēļ bankām tik ļoti patīk bezskaidras naudas norēķini.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2010. gada 30. augusts - «Vai dabā ir labais un sliktais»
30.08.2010

Tev bērnībā droši vien neskaitāmas reizes ir nācies dzirdēt: «Tā nedari, tas ir slikti!» vai: «Dari tā, tas ir labi!» Šīs pamācības mums ar laiku tā apnīk, ka rodas iekšējs protests un gribas par spīti darīt tieši pretēji gādīgās mātes vai tēva ieteikumam. Atsevišķos gadījumos mēs tādēļ nokļūstam sarežģītās vai pat bīstamās situācijās. Tomēr visbiežāk nekas ļauns nenotiek, un mēs, apmierināti ar sevi, dzīvojam tālāk.

Labais un sliktais, ko tik bieži, mūs audzinot, piemin vecāki, dabā nepastāv. Vasarā zied puķes un mūs silda saule. Ziemā visu klāj sniegs. Bet tāpēc jau vasara nav labāka par ziemu! Katram gadalaikam tāpat kā visam citam dabā ir sava vieta un nozīme. Jēdzieni «labs» un «slikts» izsaka tikai cilvēka attieksmi pret lietām vai parādībām. Bieži vien ar vārdu «slikts» mums tiek izteikts arī brīdinājums. Taču šis brīdinājums parasti attiecas nevis uz tiešo darbības mirkli, bet gan uz vēlākām sekām, ko piedzīvosim tikai nākotnē. Brīdī, kad mums tiek izteikts brīdinājums, mēs neko sliktu nejūtam, ar savu rīcību varbūt pat esam ļoti apmierināti un tādēļ ātri iemācāmies šādi izteiktu brīdinājumu neņemt vērā. Piemēram, ja kāds teic, ka smēķēt ir slikti, viņš ar to nedomā pašu smēķēšanas procesu, bet gan tās negātīvās sekas un to kaitējumu, ko nākotnē mūsu organismam var nodarīt ieelpotais nikotīns vai cigarešu dūmos esošās vēzi izraisošās vielas. Mēs turpretī braši ievelkam dūmus no cigaretes, eleganti tos izpūšam caur muti, degunu, un tas mums iznāk visai efektīgi. Neko sliktu mēs šajā brīdī nejūtam un esam ļoti apmierināti ar sevi. Brīdinājums paliek neievērots.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2010. gada 26. jūlijs - «Par mācībām un vai dabā ir labais un sliktais?»
26.07.2010

Iedomājies, ka tavā priekšā tiek atvērtas durvis un tu ieej plašā noliktavā, kur atrodas visdažādākās mantas. Te ir gan darba rīki un ieroči apģērbs un apavi, ēdieni un dzērieni, rotas lietas, sporta preces un visdažādākā sadzīves technika. Viss tas tev nākotnē var lieti noderēt. Un tev saka: «Ņem no tā visa tik, cik vien spēj panest! Nekādu ierobežojumu nav. Arī jāmaksā par to nekas nav. Tas, ko tu promejot paņemsi sev līdzi, turpmāk piederēs tev un nevienam nebūs tiesību to atņemt.»



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2010. gada 28. jūnijs - «Par pasauli, kurā mums jādzīvo»
28.06.2010

Ikdienas steigā parasti domājam tikai par savām problēmām, pienākumiem, rūpēm un vajadzībām. Mēs aizmirstam pasauli, kuŗā dzīvojam, un neprotam novērtēt savu lomu tajā...

Mēs urbjam un kaļam šo zemi, kas ir mūsu mājvieta. Mēs sūknējam no tās naftu, rokam akmeņogles un citus derīgos izrakteņus. Mēs spridzinām to ar atombumbām un citiem ieročiem. Mēs izgatavojam ļoti daudz nevajadzīgu krāmu, lai apmierinātu savas mirkļa iegribas un radītu šķietamu komfortu. Ar saviem atkritumiem piesārņojam jūras un okeānus...



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

2010. gada 30. maijs - «Kāpēc mums ir jābūt latviešiem?»
30.05.2010

Runājot līdzībās: kokus mēs šķirojam pēc piederības konkrētai sugai, bet cilvēkus pēc piederības konkrētai tautai. Vienas sugas koki veido birzi, silu, audzi un vienas tautas cilvēki veido tautu. Un vienas sugas koki cenšas turēties kopā. Arī cilvēki rīkojas līdzīgi. Vissvarīgākais rādītājs vai ir kāda tauta ir šiem cilvēkiem piemītošā viņu kopējā valoda. To saprot visi vienas tautas cilvēki, tā ļauj viņiem savstarpēji sazināties. Un šādu valodu kurā runā tikai šī tauta sauc par šīs tautas mātes valodu. Mēs latvieši runājam latviski un mūsu mātes valoda ir latviešu valoda.



Klausīties raidījumu
  Komentāri: 0

> Arhīvs


Vārda dienas
Jēkabs, Žaklīna
 
@latvietislv
 
Gustava Celmiņa centrs
 
Lāčplēsis
 
Krusta skola
 
TAUTVALDĪBA - iespēja lemt un ietekmēt
 
Tautas Forums
 

RSS 2.0 RSS 2.0

  Versija 2.4.5. © 2005-2013 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».