Tās neapstādināt, latviešu tauta iet bojā. Vēsturiski spriežot, tā nav ne pirmā, ne pēdējā. Kā cilvēkam, tā tautai - pienāk laiks, kad jāaiziet no šīs planētas.

Esmu 19. divīzijas 44. pulka prettanku rotas ierindnieks (bijušais), protams, arī Gulaga absolvents. Mēs apzinājāmies, ka «spēlīte» zaudēta, taču latviskais pašlepnums liedza mums padoties. Tas bija ieaudzināts asinīs. Ko, draugi, Jūs varat prasīt no šodienas diskozēniem? Par viņiem jau daudzkārt lasīts.

Pasaules tautu, tēlaini sakot, faunā esam susuriņi. Derētu pamācīties no senjūdu pēctečiem. Gadu simteņus pazemoti, dzenāti, nicināti, nīcināti, tomēr nav pazaudējuši savu nacionālo identitāti, savu vienotību.

Varbūt kļūdos, taču viņus no asimilācijas vīrusa iedarbības lieliski sargā vakcīna «Dieva Jahves izredzētā tauta». Šodien, izklīdināti pa visu pasauli, viņi tomēr jūtas vienoti, jo aizsargpote - reliģija tiek iezīsta ar mātes pienu. Manuprāt, aplama, naiva, pretīga, mistiska, nezinātniska utt., tomēr tā ir reliģija, kas senjūdu pēctečus vieno. Nav taču noslēpums, ka pasaules polītiskās un ekonomiskās norises vada viņi. Relatīvi maza tauta, lūk, ko var panākt ar garīgumu, prasti runājot, ar prātu.

Nav latviešiem personību, kas Eiropai spētu ieskaidrot lielkrievu šovinisma un - agrāk vai vēlāk - «dzelteno briesmu» bīstamību tai. Nav personību, kas spētu pierādīt, ka latvieši un leiši ir pēdējie, tīrākie indoeiropiešu tautas pārstāvji, ka viņu valoda ir vēl nenokaltis zars no sanskrita, ka dainas saturā un formā ir vērtīgākas par vēdām utt. Nav! Eiropai būtu jānāk pie mums un jābrīnās. Kādu tautiskuma pašapziņu, pašlepnumu, patriotismu varam gaidīt no diskopaaudzes?

Diemžēl «Ciānas Gudro protokoli» (kaut vai mistifikācija) savu darbu rietumos labi paveikuši.