Raksts tulkots no The Washington Post.

Krievijā atkal tiek izmantotas Staļina metodes - šoreiz, lai cīnītos pret terorismu. Es šo rakstu amerikāņu laikrakstam, jo Krievijā par to vairs rakstīt nedrīkst. Es rakstu par islamskyi terrorizm jeb Islāma terorismu. Krievijas tiesās tiek izskatīts simtiem šādu lietu, pie tam lielāko daļu no tām ir safabricējusi valdība, lai Krievijas specdienesti varētu parādīt, cik efektīgi notiek cīņa pret terorismu - un arī, lai Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam būtu, ko parādīt Rietumiem.

Šo krimināllietu tuvāka aplūkošana parāda, ka daudzi izmeklēšanas dokumenti ir safabricēti un t.s. vaļsirdīgā atzīšanās nereti tikusi panākta ar nevainīgu cilvēku spīdzināšanu.

Aplūkosim kādu piemēru. Nesen Čečenijas galvaspilsētā Groznijā tika arestēti divi jauni studenti - Musa Lomajevs un Mihails Vladovskijs. Vietējā milicija un prokurors viņus apvainoja visos nelielajos, neatklātajos terorisma aktos, kas kādā Groznijas priekšpilsētā notikuši pēdējo sešu mēnešu laikā. Vaļsirdīgās atzīšanās rezultātā Vladovskijs šobrīd ir invalīds - spīdzināšanas laikā viņam tika salauztas abas kājas, sašķaidīti ceļgali, sasistas nieres, sakropļoti dzimumorgāni, izdurtas acis un ausu bungādiņas, kā arī izsisti visi priekšzobi. Tāds viņš parādījās tiesas priekšā.

Lai piespiestu Lomajevu parakstīt atzīšanos - un viņš to parakstīja par pieciem terora aktiem - pratinātāji viņa sēžamvietā ievietoja elektrības vadus un pieslēdza tiem strāvu. Viņš zaudēja samaņu, pēc kā pratinātāji uzlēja viņam ūdeni, parādīja vadus, apgrieza viņu uz vēdera - pēc kā viņš parakstīja atzīšanos, ka piederējis Vladovskija bandai. Tas viss notika, neraugoties uz to, ka abus apsūdzētos pirmo reizi iepazīstināja viņu spīdzinātāji.

Vēl kāds jaunietis, kuru iesaistīja šajā lietā, ir Muslims Čudalovs, Vladovskija ģimenes pirmskara kaimiņš. Viņu turēja ieslodzījumā 48 stundas, pēc kā viņš atzinās 15 noziegumos. Tad spīdzinātāji viņu aizvilka uz tiesas zāli, lai liecinātu Lomajeva-Vladovskija prāvā. Viņa sejas kreisā puse bija apdedzināta, viņa rokas un kājas bija uztūkušas, un viss viņa ķermenis bija burtiski pārklāts ar rētām un zilumiem. Viņš nevarēja nedz staigāt, nedz stāvēt - drošības darbiniekiem viņu bija jāienes tiesas zālē. Atbildot uz prokurora pieprasījumu, viņš drebošā balsī apstiprināja visas apsūdzības pret Lomajevu un Vladovskiju. Protams, arī pret sevi.

Aptuveni pēc mēneša Čudalovam izdevās nosūtīt ziņu no cietuma: "Es nevaru izturēt tās spīdzināšanas. Es esmu pārbijies jau tad, kad kāds vienkārši atver manas kameras durvis... Es neesmu piedalījies nevienā no tiem noziegumiem. Izmeklētāji vienkārši pasaka kāda nozieguma datumu un saka: "Tu piedalījies šajā noziegumā!", pēc kā sāk mani sist. Tad viņi man liek iemācīties attiecīgo atzīšanos no galvas."

Tā tiek radīti Krievijas "Islāma teroristi" - bet par to Krievijā vairs atklāti rakstīt nedrīkst. Presei ir aizliegts simpatizēt tiem, ko apvaino terorismā, pat ja iespējams, ka apvainojums ir kļūdains. Perestroikas gados Krievijā tika panākts, ka valsts atzina daudzos kļūdainos apvainojumus un pat izveidoja īpašu apelācijas komisiju. Mūsdienās, Putina varas laikā, šī komiteja ir likvidēta, nāvessodu izpilde paklusām ir atjaunota, un tiesu kļūdas jau atkal tiek uzskatītas par pieļaujamām un paciešamām. "Islāma terorisma" lietas ir pazudinājušas simtiem nevainīgu cilvēku, kamēr Šamils Basajevs turpina atrasties brīvībā...

Par "Islama terorismu" notiesāto stāvoklis mūsdienās ir tāds pats, kā savulaik Gulaga arhipelāga politiski ieslodzītajiem. Viņi saņem ilgus ieslodzījuma termiņus - 18 līdz 25 gadus - stingri apsargātās koncentrācijas nometnēs Sibīrijas purvos un mežos, kur viņiem ir aizliegta jebkāda saziņa ar ārpasauli. Pat Sarkanā krusta organizācijas klātbūtne ir aizliegta.

Krievija joprojām ir inficēta ar staļinismu, tomēr, šķiet, arī pārējā pasaule ir ar to inficējusies - pasaule, kura sarāvusies un sabijusies terorisma draudu priekšā. Viens no spīdzināšanas upuriem tiesā jautāja: "Kas ar mani notiks? Kā es varēšu dzīvot šajā valstī, ja saņemu tik ilgu ieslodzījuma termiņu par noziegumu, ko es neesmu paveicis, pie tam bez vainas pierādījumiem?"

Viņš nekad nesaņēma atbildi uz savu jautājumu. Patiesi - kas notiks ar mums, pārējiem - kuri to visu pacieš? Kas ar mums jau ir noticis?