...ir tautas dzīvības pazīme. Ierobežojot valodas lietošanas iespējas, tiek ierobežotas tautas eksistences iespējas. Kopš pēdējās atmodas laika latviešu valodas jautājums vienmēr bijis tautas tiesību aizstāvju uzmanības lokā. Padomju okupācijas pusgadsimtā latviešu valoda bija izstumta no daudzām lietošanas sfairām. Atjaunotā Latvijas valstī pilsoņiem ir tiesības uz tādu valodas vidi, kas viņiem diendienā neatgādinātu neseno latviešu valodas ierobežošanu.

Latviešu valodas jautājumi mums jārisina latviešu tautas interesēs, nevis pēc citu tautu vēlēšanās. Eiropas organizāciju prasībās it kā aizstāvētas Latvijas minoritāšu tiesības, bet aizmirsts, ka latvieši pēc pus gadsimta okupācijas paši kļuvuši par minoritāti visās lielākajās Latvijas pilsētās, bet visā valstī Latvijas pilsoņu ir nedaudz vairāk par pusi. Šāda stāvokļa nav nevienā Eiropas valstī, un nav pieļaujama Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas vispārīgo prasību attiecināšana formāli arī uz Latviju, kur stāvoklis ir principiāli citāds.