Kad cilvēks pārstāj prātot, analizēt un kritizēt savas un citu cilvēku attiecības, viņš garīgi mirst. Ne jau visi cilvēki, kas kustas Tavu acu priekšā, smaida, stāsta anekdotes, ir garīgi dzīvi un brīvi. Tikai iekšēji brīvie, domājošie un garīgo verdzību noraidošie ir šodienas cilvēku sabiedrības pilnvērtīgie locekļi – personības.

Nenoliedzami, daudz vieglāk ir būt primitīvam un nedomājošam, banālu īslaicīgu baudu meklējošam – robotam, ko ieprogrammē tie, kam tas ir izdevīgi.

Kas ir iekšēji brīvs cilvēks? – Galvenokārt iekšēji brīvais nav vergs savām tieksmēm un negatīvajām vājībām!

Iekšēji brīvs cilvēks ir garīgi stiprs cilvēks! Tātad būt iekšēji brīvam ir svarīgs, (galvenais), faktors katra normāla cilvēka dzīvē. Neeksistē spēcīga personība bez iekšējās – garīgās brīvības!

Ceļš uz iekšējo brīvību ir cīņas ceļš – process, kurā tiek uzvarēts personīgais negatīvisms – egoisms!

Vislielākā uzvara (arī visnozīmīgākā), katra indivīda dzīvē ir uzvara pār visu, kas neļauj būt iekšēji brīvam – cīņā ar vergu sevī!

Kas tie tādi iekšēji nebrīvie?

• Iekšēji nebrīvie ir visi narkomāni, tostarp arī banālie alkoholiķi.
• Slimīgie egocentriķi (smagie raksturi).
• Cilvēki ar garīgi slimu iekšējo pasauli, psihopāti – histēriķi.
• Visa veida patoloģiskie maniaki ar sadistiskām novirzēm.
• Visu reliģiju fanātiķi – fanātisms ir aprobežotība.
• Kriminālie un politiskie teroristi – slepkavnieki.
• Jaunieši, kuru dzīves saturs ir apdullināšanās diskobāros ar akustisko narkozi; hipnotizējošo ritmu ietekmēti, viņi ar laiku pāriet uz ķīmisko narkozi (regresīvais process).

Ir tāds pieņēmums, ka uz mūsu planētas ir pilsoņu grupa jeb slepens vispasaules klubs, kurš veicina mūsdienu jaunatnes intelektuālo degradāciju, jo degradētos ir viegli pārvaldīt un vadīt.

Degradētie pārvēršas masā, kas verdziski pakļaujas – nedomājošas kalpotājos, izpildītājos.

Tas, kurš pārvalda masas, pārvalda planētu! Lai to varētu realizēt, ir cilvēkiem jāatņem iekšējā brīvība un viņi jāpārvērš par primitīvu dziņu vergiem. Visefektīvāk to var panākt ar alkoholu un narkotikām.

Uz mūsu mazās planētas tai evolūcijas periodā, kad sāka attīstīties cilvēku sabiedriskās attiecības, pakāpeniski izveidojās divas galvenās sabiedrības pamatgrupas (neatkarīgi no mantiskā stāvokļa).

1. Iekšēji brīvie – personības, intelektuāli augsti attīstītie domātāji – labākie sabiedrības pārstāvji. Tie, kas pēc savas ģenētiskās uzbūves nebija tendēti uz kriminālām izdarībām, – noziegumiem pret līdzcilvēkiem.

2. Iekšējie nebrīvie ir veģetējoši divkājainie, ārēji – cilvēku sugas pārstāvji. Kā likums, šie nebrīvie (iekšējie vergi) zināšanu apgūšanu uzskatīja par nevajadzīgu un apgrūtinošu. Šiem subjektiem vārds izglītība bija kā lamu vārds!

Starp šiem cilvēku kopienas diviem antagonistiskiem pamat noslāņojumiem valdīja un arī šodien valda mūžīgais antagonisms (slēpti naidīga attieksme).

Parasti pret šādu skaidrojumu nostājās demagogi, kam vienaldzības jēdziens kā populisma kategorija bija vajadzīgs, lai šīs iekšēji nebrīvās masas izmantotu politiskās spēlēs un manipulācijās jeb spekulācijās. Šādas «masas» ir pakļāvīgs instruments politikāņu rokās! Sabiedriski un sociāli aizvainotās, primitīvās, iekšēji nebrīvās masas bija kā dinamīts, ar ko varēja «uzspridzināt» personību valsts iekārtu, ja šīs iekārtas konservatīvie vadītāji kavējās ar reformām sociālajā plāksnē.

Tā reformas pirms «sarkanās revolūcijas» gribēja veikt ministrs Stolipins, bet pagrīdes «varoņi» viņu nonāvēja, jo tad nebūtu revolūcijas.

Ir zināms visu revolūciju sauklis «Masas uzvar sociālā taisnīguma vārdā» (demagoģija). Tā izveidojās vēsturiska situācija, kad šiem iekšēji nebrīvajiem vergiem ārēja un iluzorā brīvība bija galvenā pašvērtība, lai viņi pašapliecinātos un «atmaksātu» daudzu gadsimtu pārestības.

No iekšējiem «vergiem» atkrīt tie, kas sāk apzināties savu «verdzību» un sāk pilnveidot savu personību. Šos «atkritējus», kas sāk atšķirties no masām, politiskajā terminoloģijā sauc par oportūnistiem. Šos opozīcijas, pastāvīgi domājošos un iekšēji brīvos indivīdus, totalitārās iekārtās parasti cenšas iznīdēt. Totalitārie «vadoņi» manipulē ar iekšēji nebrīvajām masām, izmantojot antagonismu starp šiem pretpoliem, «revolūcijas vadoņi» meistarīgi virzīja satracinātās masas sev vēlamajā virzienā.

Ir jāatceras franču revolūcijas tipiskos saukļus: «Nost ar buržujiem!», «Nocirst galvas visiem aristokrātiem», «Kas nav ar mums ir revolūcijas, un tautas ienaidnieki!»

Atriebjot sava brāļa, terorista, nāvi, politiskais avantūrists un slimīgi godkārīgais politiskais fanātiķis, muižnieks Uļjanovs izkāva visus «baltos», kuri neatzina «sarkanos». Zemes civilizāciju bija pārņēmis asiņains «sarkanais ārprāts».

Šodien, šī cilvēces visnetīrākā un asiņainākā vēstures lapaspuse vēl tiek maskēta, retušēta un nepilnīgi (it kā garāmejot) izklāstīta, jo vēsturiskais kauns ir daļēji paralizējis šodienas inteliģences godaprāta paliekas. No šīs «paralīzes» vēl nav atbrīvojušies vakardienas skolotāji. Iekšējās verdzības paliekas ir smags mantojums.

Paradoksāli ir, ka pati daba šo savu mazvērtīgo daļu iznīcina ar viņu pašu rokām. Tā ir briesmīga un nežēlīga patiesība! Vai var vēl šodien banāli spriedelēt, ka augstākie kosmosa spēki ir vienaldzīgi attiecībā pret mūsu mazo un saudzējamo planētu?

Mūsu senču ticība dabas gudrībai ir pareizi atspoguļota Dievturībā, kas skaidro, ka pati daba ir arī reizē Dievs, bezgalīga telpa un laiks.

Pat mūsdienu zinātnei ir vēl daudz neskaidrību un mīklu, bet mūsu senči ar savu dabisko intuīciju saprata, ka dziļa bijība pret dzīvo un nedzīvo dabu ir pamatā cilvēku savstarpējo attiecību morālei un ētikai, jo arī mēs esam mūžīgās matērijas daļa.

Cilvēces attīstības un filozofiskās domas vēsture ir pierādījusi, ka tos, kas šodien ignorē ētikas un morāles principus, rītdienā iznīcina viņu pašu radītais ļaunums.

Visas cilvēces iekšēji brīvie, esiet līksmi, jo jūsu ienaidnieks un apdraudētājs neizturēja ētikas un morāles pārbaudi. Neizturēja un sabruka! Tā bija dzelžaina likumsakarība. Tā bija ideālistiskās dialektikas uzvara pār materiālistisko.

Būt vergam pēc paša izvēles un gļēvuma ir apkaunojoši! Tas apkauno arī tautu, pie kuras Tu piederi! Tas veicina tautas iznīkšanu.

Gadījumā, ja iekšējais vergs Tevi sāk mocīt, traucēt – izlasi vēlreiz šo rakstu, un es ticu, ka Tu spēsi uzvarēt vergu sevī! Tev tas ir jāspēj!

A. Dzenis