Bieži runājam par kolonistiem, bet domājam par civīlokupantiem.

Runājam par mazākumtautībām, bet domājam par krievvalodīgajiem sveštautiešiem.

Runājam par cittautiešiem, bet domājam par t.s. pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

– Viss gluži kā biezā putrā...

Lai runātu, ko domājam, jābūt skaidrībai, kas ir kas.

Tātad pēc kārtas un būtības!

Kolonists ir apmetnes ierīkotājs ārpus savas tautas vēsturiskās izplatības robežām uz «nevienam nepiederošas» vai uz labticīgi atvēlētas zemes.

Tādi ir krievu vecticībnieki Latgalē, latviešu bijušie bezzemnieki Austrumsibīrijā, Latvijas baptisti Brazīlijas mūžamežos.

Civīlokupants ir okupētājvalsts civīlpilsonis, kurš, okupācijas režīma apstākļos un režīma atbalstīts, ieņēmis okupētās valsts pilsoņiem un valstij piederošus mājokļus vai uzcēlis mājokļus uz okupētās valsts pilsoņiem un valstij piederošas zemes.

Latvijā tādi ir bijušās PSRS pilsoņi, kuri iebraukuši Latvijā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam.

Militārokupants ir okupētājvalsts militārpersona, kura ar ieročiem rokās veic citas valsts zemes, īpašuma un gaisa telpas piesavināšanos par labu okupētājvalstij.

Latvijā tie ir bijušie PSRS militāristi, kuri šobrīd dzīvo Latvijā – gan nepilsoņi, gan Krievijas pilsoņi.

Mazākumtautība ir tauta (nācija), kas dzīvo savas tautas (etniskajā) dzimtenē vai kādas pamattautas(-tu) ielenkumā ārpus savas tautas (etniskās) dzimtenes un kam nav savas nacionālas valsts (valstiska veida pašnoteikšanās).

Latvijā tie ir līvi.

(Etnisks – ar tautas izcelsmi saistīts. Etnoss – pēc izcelsmes, valodas u.c. pazīmēm radniecīgu tautu kopums).

Pamattauta ir nacionālu valsti «veidojoša» (valsts dibināšana, pārvaldes, likumdošanas un tiesu varas īstenošana) tauta – tās valoda parasti ir valsts valoda.

Latvijā tie ir latvieši.

Sveštautietis (pēc būtības) ir ikkatrs nelatvietis – viņa galvenā pazīme ir svešvaloda, kādā viņš runā.

Latvijā ir apmēram 100 tautību sveštautieši (krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, žīdi (ebreji), čigāni, lietuvieši, igauņi, armēņi, līvi un daudzi citi).

Cittautietis ir pilsonis, kurš nepieder pamattautai.

Latvijā tie ir visi tie sveštautieši, kuri ir Latvijas pilsoņi.

Pastāvīgais iedzīvotājs ir ikkatrs valsts teritorijā vēsturiski dzīvojošais indivīds – protams, izņemot militār- un civīlokupantus.

Latvijā tie ir visi likumīgi dzīvojošie iedzīvotāji (pilsoņi un nepilsoņi, izņemot militār- un civīlokupantus un ārvalstu pilsoņus), kas nodzīvojuši šeit ne mazāk par pieciem gadiem pēc 1990. gada 4. maija, un viņu pēcnācēji.

Ja varam vienoties par šādu definīciju, tad demagogiem turpmāk nebūs iespējams «duļķot ūdeni» – manipulēt ar ļauţu prātiem un maldināt sabiedrisko domu.

Gunārs Terinks