Pasaulē valda kāds nesaprotams spēks, kas darbojas pēc saviem likumiem, liek augt, attīstīties un bojā iet. Šo spēku mēs saucam par instinktu, viņam klausa atsevišķās ķermeņa daļas – šūniņas, klausa bites, skudras un arī cilvēks.

Tomēr ļaudis ir bijuši nemierā ar to spēku, par kuŗu viņi nevar pavēlēt, viņi ir cīnījušies pārvērst savus instinktus un mēģinājuši vairāk uzticēties savam prātam. Jau tūkstošus gadus atpakaļ ir radies izteiciens – gudrais negrēko. Tas, kam daudz prāta, kas saprot parādību cēloņus un būtību, tas arī tikumībā ir stiprs, tas var dot pavēles saviem instinktiem. Cilvēce jau sen ar neatturamu spēku sāka ticēt laimes laikiem, kas nāks, ja visi būs tikuši pie plašas izglītības, tad nebūs vairs noziedzības, tad gudrais cilvēks nepazīs grēka. Tad cilvēka dzīve saskanēs ar prāta likumiem.

Kopš apgaismības laikmeta jau kultūrālā cilvēce ar lielu aizrautību ir ticējusi, ka kādreiz visi tiks tik gudri, ka novērsīs visas ciešanas, kam cilvēce padota gadu tūkstošos. Ja visi ies skolā, ja labi vingrinās prātu, tad ļaudis nāks pie tāda saprāta, ka pasaulē iestāsies laimes laiki. Nevajadzēs ne kaŗaspēka, ne policijas, ne tiesu, jo kaŗu un noziegumu nebūs. Tad skoloti ļaudis dzīvos tik saprātīgi, ka valsts varai maz būs jāiejaucas cilvēka dzīvē. Visiem jācenšas pēc visaugstākās izglītības, jo viņa nekad cilvēkam un tautai nevarot nākt par ļaunu.

Pēc tam, kad baltā rase ievedusi vispārēju izglītību un milzums cilvēku beiguši vidusskolu un augstskolu, nekādi laimes laiki cilvēcei nav iestājušies. Ir novērsts gan bads aiz ražojumu trūkuma, bet vietā stājies bads pārprodukcijas, bezdarba dēļ. Modernais cilvēks padarīts par lieko cilvēku, jaunatne nevar vingrināt muskuļus un ir bijusi padota kaitīgām mācībām.

Skolotā cilvēce nepavisam nav novērsusi kaŗus, gluži otrādi, kaŗi tikuši nesalīdzināmi briesmīgāki kā senāk un nākotnē draud iznīcināt veselas pilsētas un tautas. Gudrais cilvēks savu prātu izlietā ne tikai tāpēc, lai dzīvi celtu, bet arī lai postītu. Skolotai cilvēcei policijas vajag daudz vairāk nekā nemācītiem ļaudīm un, ja senāk karaļi ar nedaudz soģiem iztiesāja visas lietas, tad tagad skolotai cilvēcei visa zeme klāta ar tiesu tīklu un ūniversitātē mācās vēl tūkstoši jaunekļu, kas grib pārtikt no ļaužu ķildošanās. Šim brīžam noziegumu ir daudz vairāk nekā tad, kad ļaudis vēl nebija skolās gājuši.

Skolu apmeklējušie ļaudis tiekušies uz pilsētu, nicinot zemes darbu. Tie meklējuši maizi un ērtības tur, kur tās nav bijis iespējams visiem dabūt, tā radies bezdarbs, kādu pasaule nekad nav redzējusi. Viņu sekmējušas arī gudrā cilvēka radītās mašīnas, kas pašu cilvēku ir tiktāl atsvabinājušas no darba, ka tas ir ticis par lieku cilvēku. Mācīto cilvēku saradies tik daudz, ka viņiem vairs nav darba, pienācīgas algas, nav materiālās bāzes. Tāpēc starp skolotiem ļaudīm daudzās zemēs sākušas izveidoties nemierīgas, kaitīgas grupas.

Skolotā cilvēce maz rūdījusies grūtībās, tā tik daudz ticējusi dzīves vieglumam un ērtībām, ka negrib uzņemties pat ģimenes dzīves saistības un ģimenēs maz vēlas bērnus. Lūk, kāpēc visās zemēs, kur augsta izglītība, ir mazas dzimstības un iedzīvotāju skaits draud samazināties.

Pārliecīga skolināšana ir bīstama ikvienai tautai. Viņa izņem no tautas gudrākos cilvēkus un atstāj viņiem maz pēcnācēju vai pamet pavisam bez pēcnācējiem. Pārspīlēta skolināšana grib panākt nākošās paaudzēs augstu inteliģenci, bet sasniedz gluži pretējo: tā noplicina tautas garīgo zemi un tautas atlikušo daļu padara mazuzņēmīgu un negarīgu.

Senā ticība, ka augstā izglītība atnesīs tautai laimes laikus, nav piepildījusies. Arī aiz tā iemesla, ka visi cilvēki nemaz nav pieietami augstākai izglītošanai, arī ne augstai sirds kultūrai. Vēl gadu tūkstošus cilvēks būs laupītājs – mežonis.

Starp radītām lietām nekā nav absolūti laba. Pārspīlējumā visas parādības nes postu, un postu var nest arī izglītība. Mums kaitīga var tikt barība un nāvējošas ārsta zāles. Visam virs zemes ir liktas robežas un robežas ir arī izglītībai.

Bet savā saknē izglītība ir laba un veicināma, bet tam vajaga notikt labā virzienā un labos apmēros. Labi organizēta, nepārspīlēta izglītība spodrina tautas garu, piešķiŗ tai vingrumu un eleganci. Labi izglītotais ir apbruņojies vīrs, nobriedis dzīves cīņai.

Skolotājs ir cīnītājs ar ļaužu mežonību vai kūtrumu, cīnītājs par patiesību, taisnību un ideāliem. Skolotājam jālabo tās kļūdas, ko pielaidušas aizgājušās paaudzes. Jāpiegriež lielāka vērība sirdij, audzināšanai, tikumības izkopšanai. Jāatgriež cilvēks pie grūtībām, jāaudzina saskaņā ar dabu, jāaudzina jauno laiku vadonības garā. Nedrīkst aizmirst, ka instinktos dzirdama arī Dieva balss, kas nav padota cilvēka gribai.

Arī gudrais grēko! Jāskolo sirds, prāts, instinkti, miesa, viss kopējais, veselais cilvēks! Skolotājs cīnās par gara un miesas veselību un vingrumu, par cilvēka un nācijas stiprumu, par patiesību un taisnību. Skolotāji ir cēla un pašaizliedzīga cilts!