2009. gada 18. aprīlī viņsaulē aizgājis Kārlis Rebiņš. Kārlis dzimis 1924. gada 10. septembrī Sēlijā, 18 km no Daugavpils Vecsalienā Salienas pagasta «Sudrabos»). Tolaik Rebiņu ģimene apsaimniekoja 24 ha lielu paraugsaimniecību, kas izpelnījās atzinības balvu, ko Valsts prezidenta uzdevumā pasniedzis Zemkopības ministrs Jānis Birznieks.

1940. gadā okupanti pārtrauca latviešu zemnieku mierīgo dzīvi.

Sākās Otrais pasaules karš. Rebiņu ģimenei izdevās pārdzīvot Baigo gadu. Tēvam gan šajā laikā nācās slēpties mežā.

1942. gadā Kārlis kopā ar brāli iestājas vācu vilcienu apsardzes dienestā, bet 1943. gadā viņš jau ir latviešu leģiona 19. divīzijas karavīrs. Seko kaujas Tīreļpurvā, Kurzemes cietoksnī, Vācijā, cīņas Dienvidslāvijā pret Tito partizāniem, amerikāņu gūsts.

Pēc atbrīvošanas no gūsta un dažiem Vācijā pavadītiem gadiem 1951. gadā Kārlis Rebiņš kopā ar savu brāli Zigfrīdu Rebiņu izceļo uz Ameriku, kur pavadīts gandrīz viss darba mūžs, nodibināta ģimene, pasaulē nākušas divas meitas.

1994. gada 16. oktōbrī Kārlis ar savu sunīti atgriezās dzimtenē. Tukuma rajona Džūkstes pagastā viņš nopirka māju – «Vārpas». Savas «Vārpas» viņš ļoti pamatīgi restaurēja un pārbūvēja, tā izpelnoties pašvaldības uzslavu.

Tie, kuri pazina K. Rebiņu, atceras viņu kā pārliecinātu un nelokāmu latviskas Latvijas patriotu. Viņš bija drosmīgs, savos uzskatos atklāts un tiešs.

K. Rebiņš aktīvi darbojās un financiāli atbalstīja latviskas un partriotiskas organizācijas un to preses izdevumus.

Viņš mira «Vārpās» 85 gadu vecumā.

Kārlim bija īpašs talants, viņš visu ko prata salabot. Viņa mājā Lakresčentā visas ierīces darbināja saules enerģija, pat ledusskapi! Tā kā viņam bija elektrības skaitītājs un viņš maksāja tikai par patērēto, elektrības sabiedrības darbinieki kļuva aizdomīgi un nāca pārbaudīt, vai tikai viņš nezog elektrību. Kārlis ļoti uzjautrinājās, kad inspektori atnāca un pārliecinājās, ka viss kārtībā.

Kārlim Amerikā ir arī mazdēls Kevins. Kārļa māsa Lonija Kalniņa turpat Džūkstē nomira pirms pāris gadiem.

Kārlis Rebiņš bija Latvijas patriots, viņš vienmēr cīnījās par taisnību. Pie savas mājas Lakresčentā viņš bija izkāris Baltijas valstu karogus un plakātus, pieprasot brīvību Latvijai, Lietuvai, Igaunijai.

Dzīvojot ASV Kalifornijas štatā viņš bieži viņš viens ar sunīti demonstrēja pie pasta ēkas. Varbūt tāpēc kaimiņi K. Rebiņu uzskatīja par dīvaini, taču viņš bija pārliecināts, ka arī viens ir karotājs.

K. Rebiņš bija nesavtīgs un izpalīdzīgs latvietis. To zina jebkurš, kurš kaut reizi ticies ar viņu.

Kārlis Rebiņš par personiskiem līdzekļiem iegādājās Latvijas Valsts sarkanbaltsarkanos karogus un dalīja tos savas dzīvesvietas ciemata mājām.

Ar savu dzīvi, nostāju un darbību Kārlis Rebiņš ir kļuvis par paraugu daudziem latviešiem.

Biedrība «Latvietis» ir sākusi veidot Kārlim Rebiņam kapa pieminekli. Biedrība ir noslēgusi līgumu par kapa pieminekļa izveidi ar tēlnieku Uldi Sterģi.

Piemineklis būs ovālas formas ar uzrakstu «Latvis», un pieminekļa apakšā «Kārlis Rebiņš» un pašā apakšā dzimšanas un miršanas gadi.

Šis piemiņas akmens būs kā pateicība un cieņas apliecinājums Kārlim Rebiņam no visiem tiem, kam rūp Latvija.

Biedrība «Latvietis» aicina Jūs financiāli palīdzēt izveidot un uzstādīt pieminekli Kārlim Rebiņam. Jūsu ziedojums, būs ne tikai financiāla palīdzība, bet arī attieksmes apliecinājums.

Ziedojumu lūdzam pārskaitīt, ar norādi Kārļa Rebiņa piemineklim, Biedrībai «Latvietis», Reģ. Nr. 40008041628, Norēķinu rēķins: Latvijas Hipotēku un zemes banka: kods LHZB 22, IBAN LV75LHZB1000018217002, juridiskā adrese: Upes ielā 2a, Garkalnes novads, Rīgas rajons, LV–2137

Piemiņas akmens atklāšanas datums – 2010. gada 1. jūlijs plkst. 12.00. Ceram, ka arī Jūs piedalīsities pieminekļa atklāšanā.

Pulcēšanās Pluģu kapos (Starp Lanceniekiem un Džūksti) vai plkst. 11.30 pagriezienā no Rīgas - Liepājas šosejas uz Tukumu (A9 un P98 krustojumā).